Tieši desmit gadus atpakaļ 14.janvārī tapa mans blogs "Puķuzirnis".
Pašai neticas, ka tik ilgs laiks pagājis. Blogs ir audzis, attīstījies un mainījies. Bet raksti palikuši nemainīgi - par rokdarbiem, par ārstniecības augiem, par radošiem darbiem, kas iedvesmo. Apraksti par ceļojumiem un radošām nodarbībām. Receptes gan virtuvei, gan zāļu skapītim.
Kaut pēdējā laikā mazāk ir laika blogošanai, to nevēlos pamest. Ar vien vairāk redzu, ka ikdienā pārņem mūs populārākie soctīkli. Bet brīžam man viņi apnīk, nogurdina, un tad gribas no visa norobežoties. Tāpēc man patīk sava vieta, kur likt savas domas, iedvesmas, idejas, krāt receptes, un ja vēl kādu tas iedvesmo, tad ir dubultprieks.
Tāpēc izspēlēšu uz savu apaļo blogjubileju 14.janvārī loteriju.
Īpašumā, kāds no maniem bloglasītājiem, iegūs gardu zāļu tēju, lavandas smaržmaisiņu un lūpu balzamu ar lavandas aromātu.
Kas jādara lai iegūtu dāvanu? Zem šī raksta komentāros uzrakstīt, kas manā blogā visvairāk uzrunā, ko visvairāk lasa. Par cik vēlos blogu pamainīt, uzlabot un nedaudz pārveidot, (jaunā desmitgadē jaunā izskatā), gribu uzzināt, kas no visa rakstītā visvairāk patīk lasīt, ko visvairāk gaida, kas iedvesmo. No visiem, kas komentāros atzīmēsies - izlozes kārtībā kādu apbalvošu ar dāvaniņu. Un pie reizes uzzināšu vai vispār kāds vēl te iegriežas un lasa. 
Līdz 13.janvāra vakaram varat atzīmēties komentārā un izteikt komplimentus vai kritiku, un 14.janvārī tad izlozēšu kādu no blogdraugiem, kas tiks pie dāvaniņas.
Sveika, mīļā Madara (pēc visiem šiem gadiem gribas Tevi tā uzrunāt)! Katru dienu redzu Tevis taisīto un man kādreiz dāvināto spilventiņu ar tamborēto puķi un atceros mūsu aktīvos blogošanas gadus. Vienmēr tāda sajūta, ka, ja kāda ''meitene'' ko uzraksta, kā Tu saki, tā ir tāda sava vieta- sava omulīga vietiņa, kur pabūt ar sevi, citiem un mierā! Vari, protams, kaut ko pamainīt vizuāli, es jau pirms laika pamainīju, bet saturā nemainies- esi tik pat radoša, zinoša un stāsti savus stāstus arī mums! Daudz gadus blogam un lai prieks dalīties nepāriet!
AtbildētDzēstSaveika, paldies. Spilventiņam vai tad nevajadzētu jau jaunu pildījumu? :D Piekrītu par savu omulīgo vietiņu. Man tāda pat sajūta, tāpēc blogošu tik tālāk. :D
DzēstLasu visu pēc kārtas :) Visvairāk gan laikam patīk bildes skatīties rokdarbiem. Pašlaik tie augi tā.
AtbildētDzēstBet vislielākais prieks ir vispār lasīt tos "senos" blogus, ka tie vēl ir aktīvi. Lai daudz iedvesmas arī turpmāk!
Paldies. Iedvesmas ir daudz, tik jāatrod laiks to visu attainot blogā. Nesen izpētīju savu blogdraugu listi, jā no daudziem senajiem blogiem diemžēl nācās šķirtie, jau izdzēsti, vai neaktīvi. Žēl.
DzēstSveicināta, Madara, bloga jubilejas ballei gatavojoties!
AtbildētDzēstPiekrītu taviem vārdiem par blogu kā vietu, kurā būt ārpus īso ziņu, bilžu un citu laika rijēju vietām. Tā ir tāda vieta, kur tu vari izpausties ar to, kas tev patīk, kur pie tevis nāk tie, kam ir līdzīgas intereses.
Tavā blogā izlasu un apskatos visu. Vairāk varbūt interesē radošās rokdarbu lietas un receptes. Lai arī man interesē un cenšos lietot dabas dāvanas, bet tik dziļi kā tu tajā neesmu. Kaut kā sev saku - nav pienācis tas laiks.
Radi, vāc, gatavo, vāri un raksti arī turpmāk!
Paldies par komentāru. Patīkami ka kādu iedvesmo. Un gan jau pienāks arī Tev tas laiks :D Īstenībā tam pat nevajag īpaši laiku, vienu dienu sāk tikai ar mazumiņu, ar vienu mazu solīti ko ievērot ikdienā, un automātiski, nemanot pārņems dabas dāvanas lietošana ikdienu :D Es pat savādāk nemāku :D
DzēstSveika, Madara!
AtbildētDzēstMan ir ļoti mīļš tavs blogs. Atceros, tiešām pirms gadiem desmit dzīvoju ar diviem maziem bērniem ļoti trūcīgā mazpilsētā, sitos ar nabadzību un vientulību, jo visi radi un draugi bija palikuši Rīgā. Ziemā mēs visi saslimām, un tu pēc manas gaušanās blogā "Bērnu lapa" man tāpat vien pa pastu atsūtīji pašas vāktās zāļu tējas un pīlādžu ievārījumu. Jutos tik ļoti atbalstīta un samīļota, ka piedzīvotais man joprojām ir siltā atmiņā un uztur ticību nesavtīgai sirsnībai.
Visvairāk man tavā blogā patīk, kad tu kaut ko remontē, meistaro vai stāsti par ikdienu un darbu, bet es ar prieku un interesi izlasu visus tavus ierakstus.
Paldies Diāna, pat biju piemirsusi par paciņu ko sūtīju. Centīšos arī turpmāk rakstīt par visu kas ir interesants un radošs. :)
DzēstPaldies, ceru kādu dienu atgriezties pie grāmatu atkalveidošanas. Patreiz tam nav vietas un laika diemžēl.
AtbildētDzēst