18 jūlijs 2012

Stāvais retējs jeb meža retējs

 Potentilla erecta - Stāvais retējs, jeb vietām saukts par meža retēju.


Vislabāk atrodama šādos te izcirtumos, ataudzēs.


No stāvā retēja tiek izmantota sakne. Augs, kaut izskatās mazs un sīciņš, toties sakne liela, un aug dziļumā.


No stāvā retēja sakneņiem gatavo novārījumu, ekstraktu, tinktūras. Iekšķīgi droga noder kuņģa un zarnu trakta iekaisuma, gastrīta, akūtas un neirozas caurejas apturēšanai, enterīta un čūlaina kolīta, aknu slimību ārstēšanai, asiņošanu apturēšanai no kuņģa, zarnām, dzemdes.
Novārījumu gatavo no 2 ēd.k. sasmalcinātas drogas uz 0,5 litriem ūdens. Dzer pa 50 ml 4 x dienā pirms ēšanas. Šādu novārījumu iesaka lietot arī plaušu slimību gadījumā, ja krēpās parādās asinis.
Tik tālu teksts no H.Rubines un V.Eniņas grāmatas "Ārstniecības augi".

Bet tagad mana pieredze.
Recepte tinktūrai - balzamam. Ņem saknes, labi noskalo un nokasa nedaudz virsējo kārtiņu. Tās liek pudelē un virsū lej 40 % degvīnu vai spirtu. Notur vismaz 3 mēnešus. Tad var sākt lietot. Tinktūru izmanto ārīgi skalojumiem mutes dobuma gļotādas, smaganu iekaisuma, angīnas, paradentozes gadījumā. Kompreses liek uz asiņojošām brūcēm, čūlām, apdegumiem, mitrām ekzēmām, strutojošiem pušumiem un augoņiem.


Šo sakni saraku 2005.gadā. Ieliku degvīnā. Jau gadiem tiek lietots pie zobu iekaisumiem, pie nedzīstošām brūcēm, strutojošiem augoņiem. Trīs jauni uzlējumi, un pa labi ir mans 2005.gada uzlējums. Kas vairs nav tinktūra, bet jau kārtīgs balzams. Un tas tikai no nieka mazas saknītes, kas joprojām atrodas pudelē. Aromāts kā odekolonam. Arī svaigu sakni var pazīt un ne ar ko citu nesajaukt pēc to, ka smaržo spēcīgi, kā neviena sakne. Aromātiski, kaut kas pēc stipru ziedu smaržas, nu kā odekolons.
Un jo ilgāk stāv, jo spēcīgāks paliek, jo mazākās devās vaig lietot. Man vecais brūvējums jau pilienos tiek lietots ne gramos. :)


Piemēri. Iekaisusi zoba sakne, zobārsts piedāvā izraut, jo tā pat jau vairs nevarot glābt. Šo tinktūru pa atvērto kanālu pilināju zoba saknē 10 dienas no vietas, ar vairākiem piegājieniem pa dienu. Rezultātā izglābts zobs, iekaisums kā nebijis. Dakteris varēja likt virsū blombi.
Otrs. Izrauts strutojošs zobs paziņam. Pa 50 gr iekšķīgi dienā paturot nedaudz uz zoba šo tinktūru. Rezultātā, strutas izgāja un izrautā zoba vieta sadzija. 
Trešais. Markusam uz muguras uzmetās pumpa, kas pārauga strutojošā bumbulī. Pietika tik divas dienas uz nakti šo uzlējumu kompreses veidā uzlikt, lai trešajā dienā no augoņa tik paliktu pāri sarkans pušumiņš. Visas strutas iznāca ārā, brūce savilkās ar smuku krevelīti.
Un tagad savu kaķa sakosto roku, ik nakti lieku pa kompresei, ātri dziedē dziļās rētas un pušumus. Neļauj strutām veidoties un iekaist.
Pietiek piemēru? Pārliecināju?
Ka šāda tinktūra ir nepieciešama katrā mājas aptieciņā. ;)

1 komentārs: