2024.gada darbi

    Šeku reku un jau 2025.gads klāt. Tīrot telefona galeriju un atbrīvojot vietu jaunā gada projektiem, pārskatot iepriekšējā gadā darīto, konstatēju, ka ir palikuši aiz kadra neatrādīti darbi. Salieku sadarītos darbus šeit atskaitei.

Apgleznotas glāzes. Četros krāsu toņos. 

Sapņu ķērājs. Ja draudzene izsaka skaļi savus sapņus, tad tas tiek realizēts uz jubileju. 

Kāzās bija jānovada mičošana. Izrādās aubes un priekšauti tā vienkārši vairs nepārdodas. Laicīgi jāpasūt pie meistariem. Arī lins vairs tik vienkārši nav dabonams. Vismaz Ventspilī ar to ir grūtības. Nebija vairs daudz laika meklējumiem. Neba man rokas būtu pieauguša pie ... Visam ir risinājums. Sameklēju info, kādiem jābūt, un sameistaroju pati. Improvizācija par tēmu. Pirmais no labās, Latvijas priekšauts tika nopirkts kā paraugs. Pārējie tika sašūti pāris stundās. Vēl pāris stundas pie aubītes un voilā..... gatavs. 

Viens, sen senos laikos, labi ne tik sen, bet gadus 10 atpakaļ gan, bija iesākta leļļu mājas izveide meitai. Meita jau izauguse, māju vairs nevajag. Bet projekts palicis. Un radās iespēja dāvināt rada bērniem. Tagad jau kopā ar meitas nedēļu radoši padarbojāmies ap māju un gatavs. 

Pāršķiroju un sakārtoju savu dzijas lādi. Daudz dzijas. Lai mazinātu daudzumu, beidzot realizēju dažus plānotos projektus. Kā reiz, rudens jau bija klāt, sākās cimdiņu un šalles iznācienu laiks. Tapa beidzot vēl viena Triangle scarf. Pirmā tapa nu jau gadus 5 atpakaļ (šeit). Starp citu joprojām kalpo. Tagad gribējās citu krāsu.    

Tā pie Doramas kanāla Dienvidkorejas seriāliem tapa šalle. 

Pēc šalles tapšanas arī par siltām rociņām jāpadomā. Beigās tapa gan man, gan meitai, gan draudzenei.

Tad vēl tapa viena žakete. Izšūta ar aplikācijām, mežģīnēm un pērlēm. Daudz, daudz vakari ar adatu un diegu. Sadurti pirksti. Bet rezultāts bija tā vērts.

Rudenī pārstādot narcises, palika daudz sīpoliņu lieku. Un sakarā ar to, ka rudens bija silts, mitrs un garš, daudzi narcišu sīpoli bija sākuši dzīt asnus. Iedvesmojoties no Pinterest idejām, realizēju mazu eksperimentu. Burka, akmeņi, ūdens un narcišu sīpoli. Bilde pa kreisi - 16.novembris. Bilde pa labi- 4.janvāris. Varbūt tomēr sagaidīšu narcišu ziediņus. 

Tā gaidot narcišu eksperimentu, gadu mija man ir visu rokdarbiem domāto krājumu šķirošana un revīzija.

Baudot sezonā ielasītās tējas, kuras sapakoju mazos mini tējas maisiņos, ar kaltētiem citronu gabaliņiem, tiek pāršķiroti mani rokdarbu krājumi. Jau tiek kalti plāni jaunām idejām, kas jārealizē. 

Ziepes savārītas.

 Ar meitas burtiski savārījām, pareizāk būtu teikt, sakausējām ziepes.

 Ne tīri ideja, bet atkal padarboties ar ziepju krājumiem, pameta Zero Waste raksts FB, kur meitene prasīja vai var sakausēt lietotu ziepju gabaliņus. Kā teikt izmantot maksimāli. Atkomentēju, ka var kausēt. Jo pati to biju darījusi neskaitāmas reizes. Bet bija viens bet. Es kausēju un taisīju ziepes no speciālas kausējamās masas. Nekad to nebiju darījusi no gatavām ziepēm, kas nopērkamas veikalā.
 Salasījām pa māju visus ziepju atlikumus un iekrājumus, un likām kausēt.

 Sapratu, ka tā nevar, kļūda Nr.1. Kā arī ūdens peldē, kļūda Nr.2. Vari kaut 3 dienas stāvēt pie plīts un peldināt, bet tā arī nesakusīs. Vismaz man pacietība zuda jau pēc 20 minūtēm, kad ūdens gribēja kārtējo reizi izkāpt no peldinātā trauka apakšas, un izplūst pa plīts virsmu.

 Visu katliņā pa taisno saliku. Lai neizceptu ziepes, sāku pieliet pa druskai ūdeni klāt. Sajutu, ka ar to būs par maz, un tad jau ar vien vairāk tika liets klāt. Tad tikai sāka pamazam ziepes mīkstināties un šķīst. Sapratu, lai sakausētu ziepes - vispirms jāsarīvē uz rīves visi gabaliņi skaidās, katlā iekšā un ar ūdeni sakausēt. Tā būtu vispareizāk. Bet šos peldinātos ķiļķenus jau vairs rokās nenotūrēt, tāpēc nācās peldināt un kausēt tik tālāk. Un vēl radās ideja, ar kārtīgi daudz ūdens daudzumu savārīt un pagatavot šķidrās ziepes.

 Beigās jau to masu dabūju kaut cik viendabīgu. Pieliku klāt pilienus lavandas ēteriskās eļļas, un piebērām sausos lavandas ziedus. Un te kļūda Nr.3. :D

 Kāpēc kļūda? Ziedi, vai jebkuri citi kaltēti augi paliek nepievilcīgi brūni, zaudē krāsu un paliek melni. Ziepēm jāliek klāt kaltēti augi, kas speciāli apstrādāti, fermentēti tādām lietām, lai nemainītu struktūru un krāsu. Šo faktu biju piemirsusi. Bet mājas apstākļos to nemāku darīt. Izrādās es tik sen nebiju darinājusi ziepes, ka pat papētos vecās lapas, no kurām iepirku ziepju pamatmasas un visu, kas tai piederās, jau sen likvidētas. Viss plūst un mainās. Labi ka ir blogs, kur var apskatīties, kad un kas ir gatavots.

 Bet ziepes sakausējām, sacietinājām. Par cik ar ūdeni tika kausētas, tad saglabājot mitrumu, ziepes vairs nebija tik cietas. Bet tomēr pietiekoši, lai būtu viendabīgā gabalā, kuru var griezt un lietot ikdienā.

 Bet ar ziepēm jau viss neapstājas.

 Ieraudzīju Rimi nocenotas līdz pat 75% no Ziemassvētkiem palikušo pāri - smuki džutas striķi kamolos. Viens kamols ar atlaidi sanāk 50 centi. Un tāds tieši viens kamols man aizgāja uztamborējot dušas cimdu/ švammi. 

 Džutas auklas ir ekoloģiskas no dabiska materiāla, nepūst, ar augstu izturību un ilgmūžīgas. Kas var vēl labāk aizvietot lētās plastmasas uzpūstās švammes, kas kalpo labi ja mēnesi. Tās drīz vien izjūk un sadalās. Un kur tālāk? Atkritumos?

 Var lietot uz rokas kā cimdu vai ieliekot ziepes gabaliņu cimdā - lietot kā švammi. Man, kas veikalā nopērkamās dušas želejas ar naftas pārstrādes produktiem piebāztās vispār nelieto, šis ir ideālākais variants. Var iebērt vannas sāli ar aromātiem, kaltētus augus ielikt. Idejas un iespējas bezgalīgas, lai palutinātu ādu ar tiešām ko labu un nekaitētu apkārtējai videi. Un pēc lietošanas var izmazgāt veļas mašīnā tīras, un lietot atkal.

Balzami, uzlējumi un eļļas izvilkumi.

 Pavasarī, kad gatavoju priežu čiekuru sīrupu, atradu recepti kā vēl izspiest no savārītajiem čiekuru labumu.
Parasti, kad izvārīju sīrupu, čiekurus bēru ārā. Bet var izdarīt arī savādāk. Visus savārītos čiekurus burkā un pārliet ar degvīnu. Kad to izdarīju radās ideja, man takš vēl ir sakaltētās ogas un augļi. Piebēru arī tos labi daudz klāt. Tā nu man brūvējums stāvēja visu vasaru, līdz pat rudenim.

  Un tapa man kārtīgs balzams. Salds, gards, sildošs. Maz jau viņš man ir, bet pietiekošs ārstniecības vajadzībām ziemai.
 Bet ar to jau viss nebeidzās. Visus nokāstos biezumus vēl trešo reizi izmantoju.
 Rudenī kā vienmēr lieku raudzēties vīnu. Klasika ar aronijām. Un te piegāzu klāt visus kāstos biezumus no balzamu. Kā arī vēl krustnagliņas, kanēļstandziņas un muskatriekstus. Taps man Ziemassvētku vīns. Ar bagātīgu augļu, ogu un čiekuru buķeti.

  Bet ar to jau mani eksperimenti neapstājās. Draudzene padalījās ar receptēm, kā pagatavot jautrās odziņas. Un pat bija ko nogaršot, lai saprastu, arī es tādas gribu.
 Atkal kārtējais degvīns, smukas pudeles un karafes. Un dažnedažādas ogas.

 Kombinēju visādas variācijas ar plūmītēm, upenēm, mellenēm, aronijām, zemenēm un smiltsērkšķiem. Pat mandeļu un apelsīnu esences izmantoju.
 Vienu karafi pagatavoju ar kaltētām ogām un augļiem.
 Uz Ziemassvētkiem būs ar ko svētku mielastu papildināt. Vai tā pat drēgnos, aukstos ziemas vakaros dvēseli ar ko sasildīt.

 
 Un tā eksmerimentējoties pa virtuvi, ieliku arī trīs pudelēs garšas eļļas. Čili eļļas uzlējums, eļļa ar baziliku un dažādu garšvielu eļļas uzlējums.

 Garšas, smaržas buķetes pēc iekāres.