Ziepes savārītas.

 Ar meitas burtiski savārījām, pareizāk būtu teikt, sakausējām ziepes.

 Ne tīri ideja, bet atkal padarboties ar ziepju krājumiem, pameta Zero Waste raksts FB, kur meitene prasīja vai var sakausēt lietotu ziepju gabaliņus. Kā teikt izmantot maksimāli. Atkomentēju, ka var kausēt. Jo pati to biju darījusi neskaitāmas reizes. Bet bija viens bet. Es kausēju un taisīju ziepes no speciālas kausējamās masas. Nekad to nebiju darījusi no gatavām ziepēm, kas nopērkamas veikalā.
 Salasījām pa māju visus ziepju atlikumus un iekrājumus, un likām kausēt.

 Sapratu, ka tā nevar, kļūda Nr.1. Kā arī ūdens peldē, kļūda Nr.2. Vari kaut 3 dienas stāvēt pie plīts un peldināt, bet tā arī nesakusīs. Vismaz man pacietība zuda jau pēc 20 minūtēm, kad ūdens gribēja kārtējo reizi izkāpt no peldinātā trauka apakšas, un izplūst pa plīts virsmu.

 Visu katliņā pa taisno saliku. Lai neizceptu ziepes, sāku pieliet pa druskai ūdeni klāt. Sajutu, ka ar to būs par maz, un tad jau ar vien vairāk tika liets klāt. Tad tikai sāka pamazam ziepes mīkstināties un šķīst. Sapratu, lai sakausētu ziepes - vispirms jāsarīvē uz rīves visi gabaliņi skaidās, katlā iekšā un ar ūdeni sakausēt. Tā būtu vispareizāk. Bet šos peldinātos ķiļķenus jau vairs rokās nenotūrēt, tāpēc nācās peldināt un kausēt tik tālāk. Un vēl radās ideja, ar kārtīgi daudz ūdens daudzumu savārīt un pagatavot šķidrās ziepes.

 Beigās jau to masu dabūju kaut cik viendabīgu. Pieliku klāt pilienus lavandas ēteriskās eļļas, un piebērām sausos lavandas ziedus. Un te kļūda Nr.3. :D

 Kāpēc kļūda? Ziedi, vai jebkuri citi kaltēti augi paliek nepievilcīgi brūni, zaudē krāsu un paliek melni. Ziepēm jāliek klāt kaltēti augi, kas speciāli apstrādāti, fermentēti tādām lietām, lai nemainītu struktūru un krāsu. Šo faktu biju piemirsusi. Bet mājas apstākļos to nemāku darīt. Izrādās es tik sen nebiju darinājusi ziepes, ka pat papētos vecās lapas, no kurām iepirku ziepju pamatmasas un visu, kas tai piederās, jau sen likvidētas. Viss plūst un mainās. Labi ka ir blogs, kur var apskatīties, kad un kas ir gatavots.

 Bet ziepes sakausējām, sacietinājām. Par cik ar ūdeni tika kausētas, tad saglabājot mitrumu, ziepes vairs nebija tik cietas. Bet tomēr pietiekoši, lai būtu viendabīgā gabalā, kuru var griezt un lietot ikdienā.

 Bet ar ziepēm jau viss neapstājas.

 Ieraudzīju Rimi nocenotas līdz pat 75% no Ziemassvētkiem palikušo pāri - smuki džutas striķi kamolos. Viens kamols ar atlaidi sanāk 50 centi. Un tāds tieši viens kamols man aizgāja uztamborējot dušas cimdu/ švammi. 

 Džutas auklas ir ekoloģiskas no dabiska materiāla, nepūst, ar augstu izturību un ilgmūžīgas. Kas var vēl labāk aizvietot lētās plastmasas uzpūstās švammes, kas kalpo labi ja mēnesi. Tās drīz vien izjūk un sadalās. Un kur tālāk? Atkritumos?

 Var lietot uz rokas kā cimdu vai ieliekot ziepes gabaliņu cimdā - lietot kā švammi. Man, kas veikalā nopērkamās dušas želejas ar naftas pārstrādes produktiem piebāztās vispār nelieto, šis ir ideālākais variants. Var iebērt vannas sāli ar aromātiem, kaltētus augus ielikt. Idejas un iespējas bezgalīgas, lai palutinātu ādu ar tiešām ko labu un nekaitētu apkārtējai videi. Un pēc lietošanas var izmazgāt veļas mašīnā tīras, un lietot atkal.