Mana augu sezonas atklāšana.

      Pavasaris nāk ar jaunu iedvesmu, plāniem un idejām, ko vēlos kārtējā augu sezonā ielasīt. Un kur smelties enerģiju? - Dabā. Jābrauc un jāiet izlūkos, kas jau gatavs ievākšanai.

Kad izteicos, ka esmu jau šajā nedēļas nogalē jau ielasījusi 4 ārstniecības augus, tad bija izbrīns - ko tad var tagad ielasīt? Kūlu? Veco, pērno zāli? Patiesībā visu cauru gadu var dabā atrast ko vērtīgu mūsu veselībai un labsajūtai. Bet šajā nedēļas nogales pastaigā ielasījās manās turziņās miltenāji, brūkleņu mētras, lazdu skaras un papeles pumpuri. 

Nu vai nav skaisti? 

Laiks ir arī paklejot un izbaudīt dabu tāpat.

 

Viss tika izstaigāts un izpētīts. Ievērtēts, ka drīz jau arī priežu čiekuru un pumpuru laiks sāksies. 

Mājās visas tējas caur kaltētāju jau sapakotas.

Ar šo arī mana ārstniecības augu sezona ir iesākta. 

Tiekamies pļavās, mežos un dārza dobēs. Lai sveicināts pavasaris!

Kastaņu laiks

 Katrai sezonai piederas savi darbi. Kad kastaņi birst no kokiem, ir laiks rudens darbiem. Šoreiz ne par dārzu, bet par darbiem virtuvē. Šogad gribu ieprovēt dažas receptes no kastaņiem gatavotos. Un lai tos varētu realizēt, jāsagatavo izejvielas.

   Kastaņi tiek mizoti, malti, kaltēti. Mizas ir iebērtas pudelītē un aplietas ar degvīnu. Bet kodols tiek malts, cik vien smalki iespējams, un masa kaltēta ap 90 grādiem cepeškrāsnī. Darbojoties ar kastaņiem pieķēru sevi pie viens domas - nu kāpēc mums tik skaists, veselīgs un apaļš rieksts nav ēdams? Kāpēc citu laiku zonās augļu kodoli ir gardi, pārtikā lietojami, bet mums rūgts un iekšķīgi nav ieteicams. Eh kāda dabas bagātība mūs nedaudz apdala. Un ja zinātu, kad malu kastani un kaltēju masu, kas par riekstainu aromātu bija visā mājā. Bauda smaržas kārpiņām. 

   Un kurš var ieteikt kā vieglāk atdalīt mizu no kodola? Jau pirksts tulznās, kamēr samizoju kastaņus. Tiku tikai pie pusotra spainīša labuma. Vēl nedaudz vajadzētu riekstu masas sagatavot. 

   Bet ne tikai ar kastani cīnos. Pacīnījos arī ar zīlēm. Labi ka tās var lietot iekšķīgi. Vairāk kā kilograms zīļu. Samizoti, sasmalcināti, izkaltēti, sagrauzdēti un samalti. Un tikai apmēram 200 grami zīļu kafijas. Bet pietiekoši, lai šad tad panašķētos ar gardu dzērienu. 

   Toties fizāļi jeb tomatillo šogad raženi padevušies. Starp citu, es pat nezināju ka biju iestādījusi dārzā. Jo pāris gadu audzēju, gatavoju tomatillo ievārījumus un salsa verde, bet kaut kā neapēdās. Tāpēc nodomāju, šogad neaudzēšu. Bet kā viņš pagadījās dārzā, pat nezinu. Bet ja reiz ir, un tā kārtīgi daudz, jāprovē kas cits. Kaltētājā iekšā un sanāca man fizāļu čipsi. Tie labi iet. I tāpat uzkost, i gatavojot pie ēdieniem var pielikt. 

   Kā arī šogad pēc ilgākiem gadiem, man ir ražens kāpostu gads. Klasiskais kāposts, savojas kāposts, briseles un kalē kāposts- ir ko izvēlēties. Kalē ēdam čipsos. Bet tik daudz ikdienā nepatērējam, un nākas izdomāt kur vēl. Tāpēc tiek gatavots kalē pulveris. Ir dažas idejas, kur lietot. Bet par tām citā ierakstā. 

   Ja apkopoju tādu nelielu kopsavilkumu, tad līdz šim jau:

✅ izkaltēti āboli, fizāļi, kastaņi, kalē un zīles 

✅pagatavoti pīlādžu, aroniju, cidoniju un bārbeles sukādes

✅savārīti bārbeļu  un cidoniju sīrupi 

✅ tapa kastaņu uzlējums degvīnā. 

   Un tas tikai tāds neliels ieskrējiens. Kaltētājā jau pabija tomāti, čili un kabači. Piesmirdinot māju pēc vecām zeķēm un puvuša siera - pagatavoju irbenes džemu un sīrupu. Vēl rindā gaida āboli  un tomāti. Un vēl dažādas receptes, ko vēlos sagatavot ziemai ne tikai našķim un veselīgām uzkodām, bet arī zāļu skapītim. Baudām rudens veltes. 

Kaltēt vasaru.

    Kāds teica, ka būšot vēsa un lietaina vasara. Bet noticis pretējais. Sauss un saulains. Karsts un vēl karstāks. Ar draudzenes uzskaitījām cik lietainas dienas bijušas kopš aprīli. Vēl pietiek ar vienas rokas pirkstiem, tik tikai bijis lietus. Kāpēc tik ļoti tam sekojam līdzi? Mazdārziņa īpašnieki sapratīs. Cik ļoti ir vajadzīgs lietus dārzam, augiem un puķēm ko audzē. 

   Un ja reiz kaltē, tad kaltēju arī es. Visu ko varu.

   Mana "Zīle" tik šancē. Kaltēju visu ko neapēd un paliek pāri. Rabarberus, zemenes, ananāsus un pat banānu mizas. Kam tās? Kad samaļ konsistence kā kūdrai parupjākai. Ideāls mēslojums istabas puķēm. Pārstādīju visus puķpodus, kārtīgi sabarojot iejaucot melnzemes maisījumā.

   Tāpat kaltēju un žāvēju savus ārstniecības augus. Visus ko salasu. Ziemai zāļu skapītis ir jāpiepilda. 

   Tikko ziņkārības pēc, izgāju savam sarakstam cauri, cik un ko esu jau ielasījusi. 35 augi. Kāds kārtīgas buntes, kāds tikai sauja, bet ir jau tik daudz, bet tai pat laikā maz. Vēl daudz kas jāsagaida izaugam, nobriestam, lai varētu lasīt un kaltēt. Un vasara jau ar - tikai pusē.

   Trauki un turzas pildās. Visam pat vietas nepietiek virtuvē. Daļa tik dzīvoklī glabājas. Liela daļa senču mājās. Parādījies šogad arī kāds jauns augs, bet kādu neielasu, jo nav vajadzības. Arī savā dārzā pamazam iesēju, iestādu pa kādam jaunam ārstniecības augam. Šogad kārtīgi priecē smaržīgais mirris. Aug kupls un būs ražīga sēklu raža. Provēšu jaunas receptes. 

   Un zinājāt ka daudzi savvaļas augi der arī mazdārziņa krāšņajām puķu dobēm? 

Biškrēsliņš, sarkanais āboliņš, raspodinš, vīrcele, mārsils un savvaļas burkāns. Tie ir augi kas tagad aug arī manās puķu dobēs, starp dālijām, lilijām un gladiolām.

   Ravējot atradās viens smalks, interesants augs. Atstāju. Un ziniet kas tas izrādās ir? Ārstniecības matuzāle. Augi paši atnāk pie manis iepazīties. 

  Domāju, ka vajadzētu atsevišķu rakstu visiem maniem dārza ārstniecības augiem. Pašai interesanti cik jau aug un zeļ manās dobēs.

   Bet tikmēr kaltējam vasaru, lai beidzot lietus uzlītu, kas pabarotu un padzirdītu dārzu.