Pēc ilgāka laika Ventspils bibliotēka uzaicināja padarboties radoši. Tēma EKO. Bija jāizdomā ko varu piedāvāt tēmas ietvaros. Pašķirstīju savu pinterest, paskatījos kas pieejams apkārt, un ko esmu jau darījusi - izdomāju gatavot savu pastu, un veidot augu atspiedumus tajā.
Recepte ņemta no manis pašas blogā aprakstītās. Kā saka - uzticēties pārbaudītām vērtībām.
Sastāvdaļas:
- kukurūzas ciete 1 glāze
- PVA līme 1 glāze
- glicerīns - 1 ēdamkarote
- citronskābe - 1 ēdamkarote
- Nivea krēms (vai kāds cits trekns roku krēms)
Sastāvdaļas jaucam bļodā (izņemot rokas krēmu) un maisam. Kad ciete samaisījusies ar līmi, glicerīnu un citronskābi, liekam mikroviļņu krāsnī un karsējam max grādos 30 sekundes. Maisam. Atkal mikrenē uz 30 sekundēm. Maisam.
Man sanāca karsēt ap 4 reizēm, līdz masa sāka aprauties vienmērīgā konsistencē. Tad liekam uz virsmas, spiežam dāsni roku krēmu un mīcam masu. Sākums var būt diezgan ķēpīgs. Gredzenus iesaku noņemt, ko es piemirsu :D Un nenobīties, ka masa liekas par ķepīgu vai šķidru.
Līdz ko ķep pie rokām, spiežam roku krēmu un mīcam, mīcam, mīcam. Atkal krēmu un mīcam tik ilgi kamēr izveidojas plastilīnam līdzīga masa, vairs neķep un nelīp pie rokām. Būs, tik pacietību un mīcīt. Roku krēmu izmantoju gandrīz trešdaļu no tūbas. Visbeidzot viegli apsmērējam mīklu ar roku krēmu, ietinam pārtikas plēvē un ieliekam ledusskapī uz 24 stundām. Baltā porcelāna masa ir gatava. Mīcīšanas laikā iespēja pievienot arī guašas vai akrila krāsas masas iekrāsošanai. Bet tad gan iesaku vilkt cimdus.
Masa gatava veidošanai. Pēc porcelāna pastas izstrādes, atstājot izstrādājumu telpā ar brīvu gaisa pieplūdi vai saulē, sakalst pāris dienu laikā. Un kļūst stingra kā cieta gumijota plastmasa. Nevar atlauzt gabalus, nelūzt un nesadalās. Var apskatīt šeit ko gatavoju agrāk no porcelāna masas.
Bet šoreiz negatavoju kūkas un saldumus, bet veidojām augu nospiedumus mālā vai baltajā porcelāna masā.
Pirms darbnīcas, bridu pa tikko salijušu dārzu, un griezu svaigus augus, zāli, koku lapas, ziedus.
Ceļā satiku salijušu sienāzi un vīngliemežu ģimeni.
Bet tad jau uz Rātslaukumu.
Darbojāmies ar mālu, ar pastu. Likām ziedus, lapas, zāli un atspiedām tos.
Pastā atspiesti augi ir drusku mazāk manāmi. Bet pēc tam var radoši izpausties ar krāsām, lakām.
Māls ataino augus daudz spilgtāk un izteiktāk.
Noķēpāti pirksti, apmierināti darboties gribētāji, sajūsmas no vienkāršām lietām. Kādam prieks, kādam pārsteigums, kādam idejas un iedvesmas. Tāda bija darbnīca. Gan mazi, gan lieli izmēģināja radošo procesu, kas sajūsmināja un priecēja. Dabas atstātas pēdas.
