29/02/2024

Ziemīgs dzēriens ar pavasarīgu aromātu.

Jau žogmalēs, piemāj dobītēs sāk bāzt tos degunteļus ārā tie pavasara vēstneši. Vēl jau saldēs, vēl jau uzsnigs, bet tas pavasaris jau jūtams te pat aiz stūr. 

Vēl jāpatukšo savi zāļu tēju krājumi, jāiestrebj, kas veselīgs un smeķīgs. Bet tiek jau plānota nākamā augu un dārzu sezona. 


No pagājušās sezonas savāktā, šajā krūzē sabira:
mārpuķīte, kliņģerīte, rudzupuķe, māllēpe, vīgrieze, ābeļziedi, citronpiparmētra, gaiļbiksīte un brūkleņogas. Kā teikt - trejdeviņu augi veselībai.


Vēl aizķērušās pērnās sezonas augi virtuvē, kas tā arī neiepakojās tēju plauktā. Vietas nepietika. Bet parocīgi arī šādi. Pieej, paņem pēc izvēles zariņu, iemet krūzē, un lieto. Te septiņpadsmit dažādi sieri... ptu ... piparmētras. Nu labi, nav 17, bet 10 dažādas šķirnes dārzā gan audzēju un kaltēju ziemai. 


Un vispār, man pamazam dārzs pārtop par ārstniecības augu dārzu, kur kaut kur pa vidu arī audzēju kādu dārzeni. Daudz ko audzēju savās dobēs, lai nav jāmeklē novada pļavās un mežos. 

Bet, kamēr domās klīstu pa dārzu, plānojot kur, ko un kā audzēt, dzeram tējas un ostam sniegpulksteņus. 

24/02/2024

Rīgas apskate Nr.2

 

   Kārtējā sestdienas diena Rīgā. Sešas īsas stundas, un apskate var sākties.


   Šoreiz plānā trīs muzeji. Sākām ar cilvēka anatomiju. RSU Anatomijas muzejs Kronvalda bulvārī.
Cilvēks te tiek izķidāts un izpētīts pilnībā. Var uzzināt interesantas lietas par savu ķermeni. Divos stāvos. Ar vājiem nerviem neiesaku iet, it īpaši uz pagrabstāvu. 





   Kad izpētījām cilvēku, devāmies tālāk pētīt kā to cilvēku ārstēja - uz Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju Ukrainas neatkarības ielā.


Jauka sagaidīšana, elegants gids, kas izstāsta kur un ko varēsim apskatīt. Un ekskursija var sākties pa trim stāviem. 





   Interesantas ekspozīcijas, ar ainiņām no viduslaikiem, ar moku, piedodiet, seniem ārstēšanas rīkiem. Pēc šīs ekskursijas, saproti, ka šodienas zobārstniecība ir pupu mizas. Nez no kā mums tagad baidīties. 


   Kad cilvēks izpētīts, kad izpētītas senās ārstēšanas metodes, tad pēdējā ekskursija uz vietu, kur to cilvēku mocīja un nobeidza. Mūsu vēstures viena no smagākām lietām - Čeka. Vēl ir iespēj pieteikties ekskursijām, jo drīz Stūra māju slēgs ciet. Drošības apsvērumu pēc. 



   Smaga un nežēlīga viena no mūsu vēstures sastāvdaļām. Ja reiz šeit nonāci, tad ārā vairs netiki. Nokļūšana šeit jau tika uzskatīta par atzīšanos noziegumā pret valsti. Ja neatzinies, tad tik ilgi tiki turēts un spīdzināts, līdz parakstīji "atzīšanos". Cik bojāgājušo, cik cietušo, cik izdzīvojušo var apskatīt un izlasīt sienas baneros. Bet ar gidu tiks izstaigāts un izstāstīts daudz vairāk par uzturēšanos čekas pagrabos, par ikdienu un izkļūšanu no tās. 


   Pēc tādām ekskursijām, brīdinu, ir nospiesta un smaga sajūta.
Silts kapučino kafejnīcā, un netīša uzskriešana virsū plašu veikalam. Tur varēja pazust regeja, tehno, blūza un rok mūzikas pasaulē. Un protams tiku pie vienas kārotas vinila plates. 


   Bet visam noslēgumā odziņa - sasildīties izdevniecības un mākslas telpā Aminori. Iesaku katram iegriezties, kam tuva mākslas pasaule. Izdevniecība, kas izdod literatūru par mākslu, kino, teātri. Dzeju, romānus un oriģinālliteratūru. Šeit katrs var atrast kaut ko sev sirdij tuvu.


"Tas pats ēdiens ielikts bļodiņā vairs nav ēdams."


Pilna diena emocijām. Daudz redzēts, dzirdēts. Mājupceļš.

Jau plānā vēl dažas apskates vietas. Jo vēl tādas sešu stundu dirnēšanas sestdienās būs priekšā.

16/02/2024

Rīgas apskate Nr.1

 Dzīve rit, un bērni aug. Manas meitas plāns- startēt uz Rīgas Dizaina mākslas vidusskolu. Iet sagatavošanās kursi, kurus jāapmeklē katru otro sestdienu Rīgā. Esmu privātais šoferis. Kamēr meita mācās, manā rīcībā 6 brīvstundas. Rīgā. Vienai. Ko sadarīt? Pirmajā rudens posma ciklā bija radu, draugu apciemošana, un topā visādi interesanti veikaliņi. Lavandas, Rudra, Abakhan, Otrā elpa...  Bet cik tā staigāsi. 

Šajā pavasara posmā nāca ideja no draudzenes - muzeji un apskates objekti. 

Sacīts darīts. Ceļojam jau trijatā. Un pirmās 6 brīvstundas Rīgā tika izlietotas šādā lietderības koeficientā!!!

1. Latvijas Nacionālais dabas muzejs.

Nav būts. Izstaigājām visus stāvus. Daudz ko skatīt, daudz ko redzēt. Ne tikai skolēniem mācību ietvarā ir ko mācīties, bet arī mums ir kas jauns uzzināms.


Ieguvām noderīgu informāciju - mums kā dārzniecēm ļoti vērtīga :D 



Pačivinājām pie putniem.



Bet vislielāko sajūsmu radīja - AKMEŅI. 
Daudz, daudz akmeņi. Vesels stāvs tikai akmeņiem. Lieli, mazi, krāsaini. Dārgi un ne tik dārgi. Pelēki, neizteiksmīgi, līdz tumsā spīdošiem. Eh cik bagāta tā mūsu pasaulīte.




Muzejs, kas aizņēma gandrīz 3 stundas apskatei. Ar to jārēķinās, ja visus stāvus gribat izstaigāt.
Pēc sajūsmas par akmeņiem, devāmies tālāk pa Vecrīgu. 



Tā klīstot pa mazajām ieliņām, atradām nākošo objektu.

2. Rīgas Porcelāna muzejs.

Šo muzeju ieteica apmeklēt ik pa laikam, jo ekspozīcijas ir visu laiku mainīgas. Noliktavas esot pilnas dārgumu, bet izstāžu telpas nelielas. Muzejs, kuru var apskatīt pusstundas laikā.



Un dienas nobeiguma pēdējais objekts.

3. Pulvertornī - Latvijas Kara muzejs.

Lielākais militārās vēstures muzejs Latvijā, un pie tam viens no vecākajiem muzejiem. Jāredz katram latvietim. Un pie tam bezmaksas. Varat atstāt ziedojumu. 
Un te ir daudz ko redzēt un izzināt. Ļoti interesantā veidā izkārtotas ekspozīcijas. Jāplāno laiks, vismaz, divas stundas.




Daudz informācijas, daudz bilžu. Visu neparādīt un neizstāstīt. Bet tā ir iespēja katram tos apmeklēt un iepazīt. Katrs atradīs to interesantāko, kas licies ievērības cienīgs.
Bet mums palika laiks tikai vēl pakasīt vēderu kaķītim, un skriet uz skolu atpakaļ. Ceļš atpakaļ mājup uz Windau.


Braucot mājup, satiku radagabalu, kas uzzinot, ko pa dienu esam apskatījušas - pateica, kārtīgs Rīdzinieks to visu labi ja pusgadā apskata, ko mēs vienā dienā apmeklējām. :D 
Bet mums jau plānā nākošās vietas, ko apskatīt, jo Rīgā vēl ir ko redzēt un iepazīt. Būs turpinājums.


P.S. Blogdraugi Rīdzinieki, varat droši ieteikt, ko vēl interesantu apskatīt un apmeklēt. 

14/01/2024

2023.gada darbi

 Vairāk kā gadu neesmu neko rakstījusi savā blogā. Vai tiešām tik ātri laiks skrien? Nekur jau neesmu pazudusi, un savu radošo lapu pametusi ne tik. Tikai kaut kur tas laiks pazūd. Tad nav laika, tad spēka. Domās nez kuru darbu jau esmu uzrakstījusi un publicējusi. Tik nemāku vēl to teleportēt no domām uz blogu. 

Darbi ir tapuši. Varbūt ne tika daudz cik gribētos. Bet kaut kas ir. Tāpēc jāuztaisa maza atskaite, ko tad esmu sadarījusi pa pagājušo, mana mīļotā zaķa/kaķa, gadu.

Iesākšu ar tērpu darināšanu vienam melnam pasākumam, bet ar gaišām domām. Jaunpils pilī notika Melns Roks gaišiem cilvēkiem. Ivo Fomina koncerts. Dreskots - melns, balts. 

Man tapa viss melns. 


Un ja nevar visā pilsētā atrast melnus ziedus. nākas tos izgatavot pašai. 
Sagādāju ziedus, un nopūtu ar krāsu. 


Tad tik atliek to visu salikt kopā.


Galarezultātā melnais tika pie baltiem spārniem. :) 


Nākošais projekts. Puķu statīvs. Viens, laiku zobu, palietots vannas istabas plauktiņš (atdots), pārtapa jaunās skaņās, 



Izrādās, arī dzīvoklī var atrast vietu, kur ierīkot krāsu pūšanas darbnīcu.
Tagad puķēm ir kur sakārtoties papildus, ja to sāk palikt par daudz. 


Nākošo projektu, ko atmiņu albums izmet ir: dāvana draudzenei. Personalizēta ūdens pudele.




Jau sen, sen atpakaļ tika veidota glezniņa bērniem, āra būdiņai. Bērni jau izauguši, būdiņa nojaukta. Bet glezniņu saglabāju, atjaunoju. Un tagad manā puķu statīvā priecē tālāk. 


Un tad vēl top kaut kas, kas laikam būs gadsimta projekts. Jo vēl nav pabeigts.
Sākumā bija doma pārklājs gultai. Hmm ... nezinu vai tik lielu uztapināšau. Tad varbūt uz dīvāna stūra? Vai varbūt paklājiņš? Vēl jau tikai top. pamazam, pa puķītei, pa aplītim. Kā mandala tiek saskaņota krāsās. Kas tas beigās būs, un kad būs, vēl nezinu. Ceru tikai, ka šajā gadsimtā. :)



Vēl viens liels projekts 2023. Šoreiz ne mans. Bet manas meitas Mākslas skolas diplomdarbs. 
Meita bija darba vagars, projektēja, plānoja, darbu diktētāja.  


Es biju lielo, garlaicīgo monotondarbu izpildītāja. Metriem adīju strēles. Ko pēc tam iešuva darbā. Tika izmantoti 4 dažādu dziju veidi. Tika adīts, tamborēts, mezglots, pīts. 


Mākslas darbs ar divējādu pielietojumu. Pamatā džemperis, bet rokas pārtop par kāju sildītājiem. 
Visus skolu absolventu darbus pēc tam varēja apskatīt Ventspils Jūras vārtos izstāžu zālē. 


Atgriežoties atpakaļ pie saviem darbiņiem ...
Top vēl viens iesākts projektiņš, pārveide. Pārveidota tiek džinsu jaka.
Kāds būs galarezultāts, vēl nezinu. Bet iesākuma ieskice ir iesākta. 


No sērijas pārveide, pārtapa arī viena žakete. Ja žakete garlaicīga, tad jāievieš jautrība. 
Mežģīnes, pērles, pogas un ķēdītes. Un uz kārtējo rokkoncertu gatava. 




Tapa vēl viena mīļa dāvana - grāmatzīme. No stieples un pērlēm. Vakaru var pavadīt lasot grāmatu, vai arī tapinot grāmatzīmi grāmatai. Jo var lasīt takš ar glanci. 


Un gada noslēguma projekts Ziemassvētki. Savācu visu pieejamo materiālu, plus karstā līme, un var tapt ideju šedevri. 


Pirkts adventes vainags, ar gaismiņām pārtapa jaunās skaņās. Tas tā uz ātro un vienkāršo. Vainags, kurš nenobirst un nevīst. 


Un Ziemassvētku eglīte ar gaismiņām. Šo ideju noskatīju kādā veikalā. 
Iesākumā karkass ar stiepli, kas pamazam apauga ar dekoriņiem. 


Dekoriņš, kas ziemīgajā laikā dod svētku sajūtu.



2023.gada darbi apskatīti. Var spriest vai daudz, vai maz. Manā skatījumā maz. Ceru šis Zaļā Pūķa gads dos lielāku iedvesmu radošām idejām.