Ikgadējais pavasara pārgājiens Ekspedīcija Dzintars ir atkal noiets. Tā mēs ieskandinām ar draudzeni vasaru. Ar pārgājienu gar jūru, un vismaz ap 15 km. Ir gadi, kad maršruti bijuši garāki, ir kad īsāki. Ir kad esam gājuši vairāki, bet visbiežāk divatā. Bet galvenais noiet gar jūru. Un šoreiz izdevās ar rezultātu. Kaut maziņš un vienīgais, bet ir atrasts dzintariņš.
Bet par visu piedzīvoto no sākuma. Iesākām ar taku caur pļavām un mežiem, lai tiktu līdz jūrai. Nu kādi 3 vai 4 kilometri sanāca. Sākumā skaisti, jāiemūžina dārzbēgles smaržīgās dārza naktsvijoles un papardes. Jāizbauda pļavu skaistums un meža burvība.
Bet karstums arī liek par sevi manīt. Kaut diena pateicīga, nedaudz dūmakaina, mākoņaina, saule necepina. Tomēr karstumiņš jūtams. Jo ilgāk ejam, jo jūtam, ka esam par barību meža mošķiem. Sajūta tāda, ja apstāsimies uz 3 sekundēm, momentā pus litru asiņu tiks izsūkts. Lai neizžūtu sausi, stāties nevaram. Bet jo ātrāk ejam, jo vairāk iesvīstam, jo lielāks bars sekotāju, kas vienlaicīgi mēģina uzbrukt, trinot nazīti un dakšiņu. Jau bumbvedēji draudīgi ap galvām sāka riņķot, kā maitu lijas, gaidot, kad tad mēs kritīsim. Ir tikai viena doma, kaut ātrāk jūra pienāktu klāt. Un tikko no meža biezokņa esam ārā, uzpūš jau pirmais jūras vējiņš, tā beidzot killeru vienība ir atkāpusies. Fuuu ... izmukām no meža mafijas, varam jau uzelpot.
Jāizkāpelējas pa tornīšiem, un te jau jūra ir klāt. Uz kraujas malas .... esam klāt. Vēl tikai nedaudz ģeometriski aprēķini, fizikas likumu atcerēšanās, un norullēšana pa ļoti stāvo un augsto krauju lejā pie jūras.
Un Ekspedīcija Dzintars var sākties.
Daba kā mākslas galerija. Baudām to izveidoto un atstāto skulptūru. Ar nelielām pauzītēm enerģijas uzņemšanai, turpinājām tālāk ceļu.
Mūsu Ekspedīcija, nav tikai pārgājiens vai dzintara atrašana. Tas ir pavisam par ko citu. Tā nav tikai tīra maršruta noiešana, bet tā arī nav kavēšanās vai laiskošanās jūras malā. Ejam ne ātri, ne lēni.
Bet jāuzspēj viss 📌:
✅ Aplūkot dabas skaistumu.
✅ Iemūžināt interesanto.
✅ Satikt domubiedrus ceļā.
✅ Izklačoties abām.
✅ Atstāt rūpes un bēdas.
✅ Smelties enerģiju un iedvesmu.
✅ Paspēlēties akmeņos un smiltīs.
✅ Ķert mirkļus.
✅ Likt kabatās atrastos dārgumus.
✅ Izsmieties un realizēt ātras idejas.
✅ Kalt idejas un plānus. ✅ un vēl, un vēl, un vēl ...
Piedzīvojām i sauli, i pērkonu ducināšanu. I aukstu, i karstu vēju. Un nobeigumā lietu ar zibens spērienu 3 km attālumā no mums. Emociju un sajūtu gamma visdažādākā. Izlijušas, nedaudz pabiedētas, bet laimīgas galā nonākušas.
Mani nelielie atrastie dārgumi. Ja neskaita veselu maisiņu ar jūras apskalotu koku atstiepšanu un tulznu papēdī.
🗂 Un neliela atskaite par noieto maršrutu.
Pabeidzot Ekspedīciju Dzintars, šoreiz mums bija viens vārds, kas to visu raksturoja - episki. Lai ko tas katram nozīmētu, mēs bijām un esam, joprojām par paveikto un piedzīvoto laimīgas. 💚
