Ceļojums pa Zviedriju. 2.daļa.

 Turpinām atpūsties Zviedrijā, savā īres namiņā Skoved. Atvedām laikam no Latvijas lietaino un auksto laiku. Bij paredzēts uz Nacionālo parku, bet kad līst, dūmaka un viss slapjš, pamainījām plānus, un izbraucām uz Ērnšeldsvīku. Ja man pilsētas nosaukums jāpasaka no galvas, tad joprojam nespēju atcerēties. 😁 Kā vīrs iesmēja, ja mums uzprasīs kādās pilsētās esam bijuši, tad īsti nosaukt nespēsim. 

Un tātad neliels ieskats Ērnšeldsvīkā.

Kad izstaigājuši pilsētu, salijuši un noprovējuši pirmo reizi kebaba picu, braucām uz kempingu atpakaļ, pasvinēt mūsu nacionālos svētkus Jāņus. 

Pa ceļam piestājām pie Naturum Höga Kusten. Iespaidīga kalnu grēda. Redzat viņu? Mēs ar nē 🙃 mākonis ieķēries un nerāda mums viņu. 

No mājām atvests pašu taisīts Jāņu siers. Rankas rupjmaize. Divu veidu šašliks. Un letiņu alus. Apkārtnē salasītas jāņu zāles. 

Un Līgo vakars nosvinēts godam. Vienalga kurā pasaules vietā esi, svētkus var uztaisīt skaistus. 

Nākamā Jāņu diena tiek pavadīta Skuleskogens nacionālajā parkā. Šoreiz sola rīta pusi bez lietus. 

Noskaidrojām, visus mums interesējošās vietas ir apskatāmas tieši oranžajā dabas takā. Info saka, ka tā ir 3.1 km gara. 

Tātad aiziet. Kas tad ir 3.1 km. 

Sataisītas laipas.

Skaisti pielijuši meži.

Dažāda lieluma ūdenskritumi, urdziņas un strautiņi. Ej un baudi, pavadīti ar putnu klaigām. 

Un tad jau sākās ar vien grūtāks ceļš. Ne visur ir laipas. Daudz ir akmeņu klātas un koku sakņu izvagotas. Viss ir slapjš un slidens. 

Un pēdējais 700 metru posms ir prakriski stāvs kāpums pa akmens krāvumu. 

Bet kad nonāci galā slapjš, aizelsies un noguris, viss aizmirstās momentā ieraugot skatus. 🤩😍 Vēl jau nedaudz ir dūmaka un apmācies, bet tas netraucē. Pateikt - skaisti, nozīmē pateikt neko. Tas IR jāredz. To nevar ielikt bildēs un video. 

Un neticiet bukletu info. Taka bija vismaz pāri 4 km. Lejā tikām laicīgi, sāka atkal līt. Pie pēdējo km mūs jau noķēra lieturiņš. 

Šoreiz braucot garām Naturum Höga Kusten, beidzot no vakardienas aizķēries mākonis bija pazudis un iespaidīgā kalnu grēda ir redzam visā savā krāšņumā. 😍 Iespaidīga, vai ne?

Starp citu- pie šīs kalnu grēdas atrodas liels informācijas centrs, kurā var uzzināt visu par apkārtni un Skolander nacionālo parku. Jo parks ir liels ar 3 ieejām, kuroas nav info centra, ir tikai izlikta vizuālā informācija.

Atgiezāmies kempingā, sasildījāmies, samainījām drēbes, paēdām, un sapratām, ka laiks ir vēl kur iziet vai izbraukt. Aizbraucām pastaigāt pa netālo pilsētiņu Ulånger. Ieklīdām vietējā ražojuma veikaliņā. 

Skandināvu interjeru priekšmetu veikaliņš, ar visādiem interesantiem dekoriem. 

Bet vispār braucām uz beķereju. Sākumā pat viņu neieraudzījām. Tik pamanījām, ka cilvēki pieiet pie lodziņa un iet prom ar tūtām. Izrādās beķereja šeit ir šāda. 

Pēc bildes pasūti ko vēlies. Pēc samaksāšanas tev izsniedz bulciņas. Par cik paspējām noķert 4 minūtes pirms aizvēršanas. Tad tikām tikai pie kanēļu un vaniļas bulciņām. Ļoti mīkstas un gardas.

Silta tēja un vietējie gardumi, sasilda nosalušos tūristus. Šodien jau bij siltāks nekā vakar. +13. 😁

Zinot, ka šis ir pēdējais vakars mūsu namiņā, nespēju joprojam mierīgi nosēdēt, izgāju vietējo apkārti iztaigāt. Kā teikt, vēlreiz izbaudīt to Zviedrijas skarbo dabu. 

Vai nav skaisti?

Un protams, mana acs vēro arī visu kas aug dabā. Ja jāsaka godīgi? Man patīk viņu daba, aug praktiski viss tas pats kas mums. Man būtu ko lasīt savām tējām. Raspodiņi lieli un lekni, pelašķi, āboliņi, pļavu dedestiņa, vībotnes, dadži, papardes, un tā varētu saukt un saukt. 

Galvenais apskates objekts ir redzēts. Rīt no rīta pakojam mantas un dodamies uz dižpilsētu. Turpinājums sekos.