Šeku reku un jau 2025.gads klāt. Tīrot telefona galeriju un atbrīvojot vietu jaunā gada projektiem, pārskatot iepriekšējā gadā darīto, konstatēju, ka ir palikuši aiz kadra neatrādīti darbi. Salieku sadarītos darbus šeit atskaitei.
Apgleznotas glāzes. Četros krāsu toņos.
Sapņu ķērājs. Ja draudzene izsaka skaļi savus sapņus, tad tas tiek realizēts uz jubileju.
Kāzās bija jānovada mičošana. Izrādās aubes un priekšauti tā vienkārši vairs nepārdodas. Laicīgi jāpasūt pie meistariem. Arī lins vairs tik vienkārši nav dabonams. Vismaz Ventspilī ar to ir grūtības. Nebija vairs daudz laika meklējumiem. Neba man rokas būtu pieauguša pie ... Visam ir risinājums. Sameklēju info, kādiem jābūt, un sameistaroju pati. Improvizācija par tēmu. Pirmais no labās, Latvijas priekšauts tika nopirkts kā paraugs. Pārējie tika sašūti pāris stundās. Vēl pāris stundas pie aubītes un voilā..... gatavs.
Viens, sen senos laikos, labi ne tik sen, bet gadus 10 atpakaļ gan, bija iesākta leļļu mājas izveide meitai. Meita jau izauguse, māju vairs nevajag. Bet projekts palicis. Un radās iespēja dāvināt rada bērniem. Tagad jau kopā ar meitas nedēļu radoši padarbojāmies ap māju un gatavs.
Pāršķiroju un sakārtoju savu dzijas lādi. Daudz dzijas. Lai mazinātu daudzumu, beidzot realizēju dažus plānotos projektus. Kā reiz, rudens jau bija klāt, sākās cimdiņu un šalles iznācienu laiks. Tapa beidzot vēl viena Triangle scarf. Pirmā tapa nu jau gadus 5 atpakaļ (šeit). Starp citu joprojām kalpo. Tagad gribējās citu krāsu.
Tā pie Doramas kanāla Dienvidkorejas seriāliem tapa šalle.
Pēc šalles tapšanas arī par siltām rociņām jāpadomā. Beigās tapa gan man, gan meitai, gan draudzenei.
Tad vēl tapa viena žakete. Izšūta ar aplikācijām, mežģīnēm un pērlēm. Daudz, daudz vakari ar adatu un diegu. Sadurti pirksti. Bet rezultāts bija tā vērts.
Rudenī pārstādot narcises, palika daudz sīpoliņu lieku. Un sakarā ar to, ka rudens bija silts, mitrs un garš, daudzi narcišu sīpoli bija sākuši dzīt asnus. Iedvesmojoties no Pinterest idejām, realizēju mazu eksperimentu. Burka, akmeņi, ūdens un narcišu sīpoli. Bilde pa kreisi - 16.novembris. Bilde pa labi- 4.janvāris. Varbūt tomēr sagaidīšu narcišu ziediņus.
Tā gaidot narcišu eksperimentu, gadu mija man ir visu rokdarbiem domāto krājumu šķirošana un revīzija.
Baudot sezonā ielasītās tējas, kuras sapakoju mazos mini tējas maisiņos, ar kaltētiem citronu gabaliņiem, tiek pāršķiroti mani rokdarbu krājumi. Jau tiek kalti plāni jaunām idejām, kas jārealizē.
Atkal kārtējo reizi visam laika ir, bet uzrakstīt kādu rindu blogam nav.
Aizņemta ar daudz un dažādām lietām. Bet par to vēlāk.
Bet tagad atskaite - ko tad es sadarīju bibliotēkā.
Šogad bibliotēkas nedēļas ietvaros gatavojām ziedošus, plaukstošus zariņus. Graizījām kopā grāmatas un veidojām vienkāršus ziediņus. Uz dzīviem, plaukstošiem zariem.
Salda bija darbošanās.
Un bērni papildus varēja baudīt dažādas blakus nodarbes. Izskrējušies bija pa visu bibliotēku, izdejojušies bērnu bibliotēkā, kur visur ar fočiku neizskriesi līdzi.Tetovējumi, našķi un krustvārdu mīklas par končām.
Nodarbība un aktivitātes, kas bija uz pozitīva, smaidoša, un jautra viļņa.
Bet ikdienā aizņemta ar daudz un dažādām aktivitātēm, kad mierīgiem, savas darbnīcas rokdarbiem, atliek maz laika. Mana fiziskā aktivitāte ir dārzā. Atsākusies pilntiesīga dārza sezona. Lāpsta, zāģis, cirvis rokā. Top dārzam jauns apžogojums. Sēklu pakas un stādi. Sējās un stādās jaunā ražas sezona.
Sestdien biju bibliotēkā. Un no trešdienas gatavotā papīra tapa grāmata, albums vai klade, vai kā nu vēlēsies to izmantot un lietot pati bibliotēka.
Tā nu ķēros klāt darbam. Bija līdzi arī mazākais palīgs.
Mazais palīgs galvenokārt piestrādāja par fotogrāfu.
Jaunā selfiju paaudze.
Markuss sen jau prasa sev jaunu fotoaparātu. Tikai viņam. Patīk fočēt visur un visu. (Jau stāv mapīte ar viņu mākslas foto, bet par to citreiz.)
Ierobežotā laika posmā man tapa grāmata.
Ar 10 biezām lapām. Aizgāja visas 25 nodarbībā pagatavotās lapas.
Grāmata gatava.
Turpinājums sekos. Kaut kad vēlāk publicēšu, kur tad bibliotēka būs izmantojusi jauno albumu. ;)