Rāda ziņas ar etiķeti Radošās darbnīcas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Radošās darbnīcas. Rādīt visas ziņas

14/04/2024

Kamol`laiks Gāliņciema bibliotēkā

    Sestdienas atpūta Gāliņciema bibliotēkā. Bibliotēkai iedibināts tāds jauks pasākums, kā Kamol`laiks, kas notiek reizi mēnesī. Šoreiz es tiku uzrunāta un uzaicināta padalīties ar saviem tamborstiķiem. Kā mani atrada? Blogdraugos ir spēks. Ramona no Ramona rada bloga atcerējās, ka esam vienā pilsētā un kaut ko joprojām rokdarbojos. 


   Tas lika man drusku saņemties, pacelt ārā savus nepadarītos darbiņus. Un nolēmu, ka mana tēma būs ap savu "gadsimta" projekta mandalas segu. Rādīju sešlapu puķītes tamborēšanas tehniku. 



   Jauka kompānija, iepazīti jauni paziņas, interesanti stāsti un idejas. Laiks paskrēja nemanot. Tā ir tā būtība tādām tikšanās reizēm. Darīt kaut ko radoši ārpus mājas, kompānijā, kurā dalīties ar stāstiem par adīšanu, tamborēšanu, pamācīties ko jaunu ne tikai citiem, bet arī man pašai. 



   Tā čalojot, atklāju ka ir vēl viens jauks projekts bibliotēkai, kurā arī es gribu pielikt savu roku. Bibliotēkā ir apskatāms kopprojekts (R)ADĪTS Gāliņciemam, līdz šim atnesto kvadrātiņu izstāde. Krāšņi, raibi, krāsaini 20x20 cm lieli gan adīti, gan tamborēti kvadrātiņi. Atzīmējot Gāliņciema bibliotēkas 70.gadu jubileju šovasar, taps koši mētelīši pie pašas bibliotēkas augošajiem kokiem. Visi, kas vēlas var darināt kvadrātiņus un nogādāt tos uz bibliotēku. Koku ir daudz, kam tiks darināti mētelīši, tāpēc par daudz nebūs.
   Kāpēc to darīt? Tāpēc ka radoši un krāsaini tiek izdaiļota pilsētvide. Šāds dzijas grafiti stils ir izaudzis jau diez gan plašā vispasaules kustībā. Var paskatīties aizsākumu te

   Man daži jau tapuši. Ar tām pašām mandalas segas puķītēm vidū. Šīs man liekās, kas segas krāsu salikumā vairs neiederas. Tāpēc, lai nepaliktu liekas, atradās vieta citam pielietojumam - kvadrātiņam.

   Starp citu, mūsu tikšanos arī pamanīja Ventspils televīzija. Nācās parunāt arī kameras priekšā. Reportāžu var meklēt Ventspils televīzijas ziņās.

08/08/2021

Dabas pēdas

 Pēc ilgāka laika Ventspils bibliotēka uzaicināja padarboties radoši. Tēma EKO. Bija jāizdomā ko varu piedāvāt tēmas ietvaros. Pašķirstīju savu pinterest, paskatījos kas pieejams apkārt, un ko esmu jau darījusi - izdomāju gatavot savu pastu, un veidot augu atspiedumus tajā. 


Recepte ņemta no manis pašas blogā aprakstītās. Kā saka - uzticēties pārbaudītām vērtībām. 
Sastāvdaļas: 
- kukurūzas ciete 1 glāze
- PVA līme 1 glāze
- glicerīns - 1 ēdamkarote
- citronskābe - 1 ēdamkarote
- Nivea krēms (vai kāds cits trekns roku krēms)


Sastāvdaļas jaucam bļodā (izņemot rokas krēmu) un maisam. Kad ciete samaisījusies ar līmi, glicerīnu un citronskābi, liekam mikroviļņu krāsnī un karsējam max grādos 30 sekundes. Maisam. Atkal mikrenē uz 30 sekundēm. Maisam.



Man sanāca karsēt ap 4 reizēm, līdz masa sāka aprauties vienmērīgā konsistencē. Tad liekam uz virsmas, spiežam dāsni roku krēmu un mīcam masu. Sākums var būt diezgan ķēpīgs. Gredzenus iesaku noņemt, ko es piemirsu :D Un nenobīties, ka masa liekas par ķepīgu vai šķidru.


Līdz ko ķep pie rokām, spiežam roku krēmu un mīcam, mīcam, mīcam. Atkal krēmu un mīcam tik ilgi kamēr izveidojas plastilīnam līdzīga masa, vairs neķep un nelīp pie rokām. Būs, tik pacietību un mīcīt. Roku krēmu izmantoju gandrīz trešdaļu no tūbas. Visbeidzot viegli apsmērējam mīklu ar roku krēmu, ietinam pārtikas plēvē un ieliekam ledusskapī uz 24 stundām. Baltā porcelāna masa ir gatava. Mīcīšanas laikā iespēja pievienot arī guašas vai akrila krāsas masas iekrāsošanai. Bet tad gan iesaku vilkt cimdus. 


Masa gatava veidošanai. Pēc porcelāna pastas izstrādes, atstājot izstrādājumu telpā ar brīvu gaisa pieplūdi vai saulē, sakalst pāris dienu laikā. Un kļūst stingra kā cieta gumijota plastmasa. Nevar atlauzt gabalus, nelūzt un nesadalās. Var apskatīt šeit ko gatavoju agrāk no porcelāna masas. 


Bet šoreiz negatavoju kūkas un saldumus, bet veidojām augu nospiedumus mālā vai baltajā porcelāna masā.


Pirms darbnīcas, bridu pa tikko salijušu dārzu, un griezu svaigus augus, zāli, koku lapas, ziedus. 


Ceļā satiku salijušu sienāzi un vīngliemežu ģimeni. 


Bet tad jau uz Rātslaukumu. 


Darbojāmies ar mālu, ar pastu. Likām ziedus, lapas, zāli un atspiedām tos.







Pastā atspiesti augi ir drusku mazāk manāmi. Bet pēc tam var radoši izpausties ar krāsām, lakām. 


Māls ataino augus daudz spilgtāk un izteiktāk. 


Noķēpāti pirksti, apmierināti darboties gribētāji, sajūsmas no vienkāršām lietām. Kādam prieks, kādam pārsteigums, kādam idejas un iedvesmas. Tāda bija darbnīca. Gan mazi, gan lieli izmēģināja radošo procesu, kas sajūsmināja un priecēja. Dabas atstātas pēdas.

01/08/2017

Iedvesmas pilna nedēļas nogale.

 Tika man uzaicinājums uz vienu nometni, novadīt mazu semināru par ārstniecības augiem, par tā maģiju, ko ikdienā daba spēj mums dot, par dabas doto veselību, ko mēs bieži neizmantojam.


Skaistā Zvirgzda ezera malā "Ķīšos".





  Divas stundas sausu muti runāju par to, ko daru ikdienā. Tikai un vienīgi mana pieredze. Savas izstrādātās receptes. Degustācijas un auga aromāta baudīšana. Viss tas, ko lietoju ikdienā. Un noslēgumā pašu vītie un pītie, bez diegiem un citiem sienammateriāliem, vainagi.


   Pēc savu vadīto semināru, bija kolosāla iespēja paklausīties suitu sievas stāstītā - par ikdienu, par tradīcijām, par mantojumu, kā to visu saglabāt un lolot. Un lepoties ar to visu.
Kad ventiš satiekas ar suit, tad prieks klausīties iekš to mūs izloksn. Un vēl vairāk sajutos lepn pa to ka es i kurzemnieks. :D




 Pēc tam izbaudījām uguns rituālu, garšīgu zupu vārītu ugunskurā. Un tad jau ar draudzenes nedaudz pabaudījām apkārti un posāmies uz mājpus.
 Mans morālais un fiziskais atbalsts šādos pasākumos. Komanda.







 Prieks bija satikt, iedvesmot un gūt pašai iedvesmu no meitenēm. Pasākums, kas uzlādē ilgam laikam uz pozitīvās nots skaņas.

08/07/2017

Jūras svētku radošā nodarbība aizvadīta.


 Jau piekto gadu, nemainīgi, radošā nodarbība notika pie galvenās bibliotēkas. Jūras apskaloti koki, oļi un gliemežvāki.













 Lieli un mazi, mammas un tēti, brāļi, māsas un draugi. Visi gatavoja kuģīšus un buriniekus, rotas un bilžu turētājus. Ne visus varēju nofotografēt. Jo radošais gars brīžam bija tik liels, ka blakus nodarbēm nebija laika. Bija prieks skatīties, kā tēti un mammas palīdzot bērniem, paši ieiet radošajā gatavošanas azartā.
 Un mani jau pabrīdināja, šī jau esot tradīcija (piekto reizi šogad), ka nākošo atkal jābūt klāt. Tikšanās vieta nemainīga. ;)