Rāda ziņas ar etiķeti Tikšanās. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Tikšanās. Rādīt visas ziņas

21/05/2024

Ārstniecības augu dārzs

   Man nekad nebūs dārzs ar futbollaukuma tipa zālāju, perfekti apstrādātām košumdobēm, ar pareizi sabalansētiem un saskaņotiem augiem, kas veido perfekto kultūrdārza ainavu. 

   Man ir kultūraugi, kas sajaukti ar nezālēm un no savvaļas atvestiem augiem. Man ir neliels haoss dobēs, kur augu augumi, izmēri un krāsas galīgi nesaskan. Manu dārzu iecienījuši mazputni, kuri čivina visos stūros, spēlē ķērenes un glabiņus manos krūmos, kokos un aizaugušās takās. Viss zumm, sīc un zuzina. Dārs, kas ir dzīvs. Un brīžam liekas, ka es esmu tikai ciemiņš tai visā.  

   Un runājot par dārziem, mani uzaicināja Gāliņciema bibliotēka padalīties ar savu pieredzi un zināšanām, kā es pamazām sev veidoju dārzu, kurā aug, un vēl tikai kaut kad augs, pārsvarā tikai ārstniecības augi. Iepazīstināju ar augiem, ko ievācu tējām, lasot ne tikai savvaļā, bet mēģinu jau savvaļu nedaudz ienest dārzā. Atklāju dažādus eksperimentus, ko veicu, un kādi ir bijuši veiksmīgie un neveiksmīgie iznākumi. Dažas receptes, ko gatavoju no ievāktiem augiem.





   📷 Ramona Jaceviča.

   Izrevidēju savus krājumus, un sanāca arī ko piedāvāt nelielai degustācijai. Atradās pagrabā krūzmētras un vīgriezes sīrupi, krizdoļu un cidoniju sukādes, kaltēti tomāti un kabači kā čipsi. Un protams degustācijām dažādas tējas. Un piedāvāju vienu jaunumu - pieneņu pumpuri vīna marinējumā. Sanāca kā sālītas olīvas. Tik latviskā variācijā. Tās pienenes dārzā mēģinu visādi likvidēt. 

   Garšīgi panašķējām, parunājām par augiem, ko katrs audzējam. Un ka nezāles ne visas ir izraujamas un metamas kompostā. Bija jauka un interesanta tikšanās ar domubiedriem. Ceru ka kādam bija noderīga mana pieredze, tās nelielās zināšanas ar kurām padalījos, un varbūt iedvesmoju uz savu dārzu paskatīties savādākām acīm. 

14/04/2024

Kamol`laiks Gāliņciema bibliotēkā

    Sestdienas atpūta Gāliņciema bibliotēkā. Bibliotēkai iedibināts tāds jauks pasākums, kā Kamol`laiks, kas notiek reizi mēnesī. Šoreiz es tiku uzrunāta un uzaicināta padalīties ar saviem tamborstiķiem. Kā mani atrada? Blogdraugos ir spēks. Ramona no Ramona rada bloga atcerējās, ka esam vienā pilsētā un kaut ko joprojām rokdarbojos. 


   Tas lika man drusku saņemties, pacelt ārā savus nepadarītos darbiņus. Un nolēmu, ka mana tēma būs ap savu "gadsimta" projekta mandalas segu. Rādīju sešlapu puķītes tamborēšanas tehniku. 



   Jauka kompānija, iepazīti jauni paziņas, interesanti stāsti un idejas. Laiks paskrēja nemanot. Tā ir tā būtība tādām tikšanās reizēm. Darīt kaut ko radoši ārpus mājas, kompānijā, kurā dalīties ar stāstiem par adīšanu, tamborēšanu, pamācīties ko jaunu ne tikai citiem, bet arī man pašai. 



   Tā čalojot, atklāju ka ir vēl viens jauks projekts bibliotēkai, kurā arī es gribu pielikt savu roku. Bibliotēkā ir apskatāms kopprojekts (R)ADĪTS Gāliņciemam, līdz šim atnesto kvadrātiņu izstāde. Krāšņi, raibi, krāsaini 20x20 cm lieli gan adīti, gan tamborēti kvadrātiņi. Atzīmējot Gāliņciema bibliotēkas 70.gadu jubileju šovasar, taps koši mētelīši pie pašas bibliotēkas augošajiem kokiem. Visi, kas vēlas var darināt kvadrātiņus un nogādāt tos uz bibliotēku. Koku ir daudz, kam tiks darināti mētelīši, tāpēc par daudz nebūs.
   Kāpēc to darīt? Tāpēc ka radoši un krāsaini tiek izdaiļota pilsētvide. Šāds dzijas grafiti stils ir izaudzis jau diez gan plašā vispasaules kustībā. Var paskatīties aizsākumu te

   Man daži jau tapuši. Ar tām pašām mandalas segas puķītēm vidū. Šīs man liekās, kas segas krāsu salikumā vairs neiederas. Tāpēc, lai nepaliktu liekas, atradās vieta citam pielietojumam - kvadrātiņam.

   Starp citu, mūsu tikšanos arī pamanīja Ventspils televīzija. Nācās parunāt arī kameras priekšā. Reportāžu var meklēt Ventspils televīzijas ziņās.

03/08/2014

Blogballe. Rokdarbnieču saiets Saldū 28.-29.07.2014.

 Kā tad mums gāja tai blogballē?
Ātra tikšanās Saldū pie tirgus placi, manas kūkas noorganizēšana uz ledusskapi, un ekskursijas plānotās var sākties.
 Pirmais - apciemojām Baibu Rīteri darbnīcā, kas atrodas viņas mājās.



 Interesanti, jautri un amizanti stāsti, pat to kā hobijs pārtapis par darbu. Ka dzīvē nekas nenotiek nejauši.



 Darbu apskate ar dārza ķirša baudīšanu pa vidu.




 Nākošais etaps - Druvas saldējuma ražotne.


 Fotografēt iekšā neatļāva, toties saldējumu saēsties varējām. Nemaz nezināju, ka Druvas saldējums, kas tiek ražots no svaiga piena, ražo arī Supernetto veikalu tīklam Alpenrose saldējumu klāstu. Tātad ražots LV. :D


 Tad pāris stundu pastaiga pa Saldus humīšiem pērļu meklējumos. Es atvedu dzijas. Un kāda netaisnība īstenībā. Tas pats RDA tīkls, bet Saldū dzijas kamols cenu klāstā no 0,65 centīem līdz 1,30 eiro. Kamēr Ventspilī ne zemāk par 1,50 neatrast nevienu kamolu.

 Kad pārguruši no karstuma un izsalkums vēderā iemeties. Ceļojām uz "Vakres" mājām pie Leldes, kur turpinājās vakara cēliens. Pirms tam vēl ielecot vietējās karjerās atveldzēties.


 Tika notiesāta mana atvestā treknā siera kūka, kas liek aizmirst par kaloriju skaitīšanu.


 Un Lelde mūs, īsā apmācības kursā, ļāva visiem izpausties grabulīša pīšanā.


 Mans veikums. Varu teikt - vislielākais no visiem sanāca.


 Un vakars turpinājās sveču un vīna gaisotnē, līdz miega rūķi visiem ar āmurīti nāca pa acīm daudzīt.


 Nākošā diena.
Šķūnītī notikās andele - mandele. Kur mainījāmies lietām, kas mums pašām nav vairs vajadzīgas, bet kādam citam atrasta pērle. Var pat teikt - tāda savstarpēja apdāvināšanās.


 Tālāk, vēsā paēnī mācījāmies šūt Valdorfa lellītes.



 Ar jaukām čalām par bērniem, par audzināšanu, par ikdienu, par visu ko. Kamēr negaisa lietus mūs tomēr apmeklēja.


 Es jau lēnām gatavojos un māju pusi, kamēr divas draiskules lietu baudīja, ritentiņus taisot. :D


 Vēl pirms izbraukšanas, stārķis staba galā pie manas mašīnas, kārtīgu atvada deju nodejoja.


  Diemžēl nevarēju palikt uz trešo dienu, tāpēc mana blogtikšanās bija beigusies. Prieks bija satikt, prieks bija iepazīt, prieks bija pavadīt kopā laiku ar rokdarbniecēm blogerēm. Laikam bijām 12. Tā vismaz Lelde teica.
Jaunas emocijas, jaunas pazīšanās. Forši, ka notiek tādas saskriešanās. Varbūt kādreiz ko tādu man Ventspils pusē uzrīkot? ;)

13/07/2014

Radošā nodarbība Jūras svētkos 2014.

 Beidzot atpūtusies, atgājusi, varu uzrakstīt, kā tad mums gāja Venrspilī Jūras svētkos radošajā nodarbībā.



 Tāds bija sākums. Pa mierīgo un pilni galdi.


 Muzicēja jauniešu folkloras kopa "Kokle". Un divas radošās darbnīcas - "Katram sava zivs. Zelta", kur bērni zīmēja zivtiņas. Un es ar jūras rotām.



 Galvu nepacēlusi, pat ūdens malku nepadzērusi, gatavojām rotas četru stundu garumā.


Visi gribētāji varēja ar savām rokām pagatavot ko radošu. 




 Kad esi pilnībā darbos, tad pat nepamani, ka tēvi un mammas palīdz jau puikām kuģīšus būvēt, kaut tas nebija plānā. Līdz ar to ļoti strauji sāka rukt materiāls - tieši jūras apskaloto koku, par ko ļoti uztraucos. Bet galvenais jau bija radoši darboties un īstenot idejas.
Tomēr līdz beigām pietika i rotām, i kuģīšiem.


 Un pa vidam vēl paspēju tomēr paķert savu fotoaparātu, lai vismaz kādu radošo darbiņu iemūžinātu.





 Beidzās nodarbība, tad tik varēju muguru iztaisnot un ūdeni beidzot padzert. Vienam ir grūti, bet tomēr tiku galā. Un jau mani aizrunāja uz nākošiem svētkiem. Tad veidosim jau plašāku to klāstu. Jo konstatējām, ka taisot tikai rotas, iekļaujas ļoti maza auditorija. Puikām vispār nebija ko darīt, bet pieprasījums bija liels. Un kamēr novērsu uzmanību no viena gala, otrā jau būvējās kuģi. Bet arī daži puikas pagadījās tik radoši, ka spēja pat uztaisīt puiku rotas. Un aizgāja lepni par pašu padarīto. Tik fotoaparāts uz to brīdi bija somā :(

 Kad beidzās nodarbība, sakrāmēju visu mašīnā, skatījos, ka vēl laiks ir izstaigāt pašai, kas tad vēl notiekas Jūras svētkos krastmalā. Aizbraucu pakaļ fiksi bērniem, un gājām skatīt un našķus baudīt.


Un satiku vēl vienu ļoti radošu kompāniju.


 Irēna no RE-DARBIem, ar savu radošo kompāniju pārstāvēja Zivju konservu kombinātu. Kā teikt manējos. :D Viņu gatavotos darbus, un kā gāja, var apskatīt Irēnas blogā.


 Vēl varēja piedalīties dažādās spēlēs. Bērni varēja izlēkāties pa piepūšamām atrakcijām, kas bija par velti.


 Un iepirkt kādu garšīgu našķi. Irēna, mūsu pārdevāja arī galvu nepacēlusi, ūdens malku nepadzērus ātri apkalpoja visu zivtiņu gribētājus. Ne tikai konservā ...


 Bet arī tikko svaigi kūpinātu, ko apmeklētāji varēja apskatīt, kā tas notiekās. Un tādu siltu tūlīt arī iegādāt.


 Satikusi kaudzi paziņu, darba biedru, es ar kārtīgu kaudzi svaigi kūpinātu bušu, bērni pilniem vēderiem ar vafelēm uz kociņiem, popkorniem un saldējumiem, braucām mājās beidzot atpūsties.