Blogballe. Rokdarbnieču saiets Saldū 28.-29.07.2014.

 Kā tad mums gāja tai blogballē?
Ātra tikšanās Saldū pie tirgus placi, manas kūkas noorganizēšana uz ledusskapi, un ekskursijas plānotās var sākties.
 Pirmais - apciemojām Baibu Rīteri darbnīcā, kas atrodas viņas mājās.

 Interesanti, jautri un amizanti stāsti, pat to kā hobijs pārtapis par darbu. Ka dzīvē nekas nenotiek nejauši.

 Darbu apskate ar dārza ķirša baudīšanu pa vidu.

 Nākošais etaps - Druvas saldējuma ražotne.

 Fotografēt iekšā neatļāva, toties saldējumu saēsties varējām. Nemaz nezināju, ka Druvas saldējums, kas tiek ražots no svaiga piena, ražo arī Supernetto veikalu tīklam Alpenrose saldējumu klāstu. Tātad ražots LV. :D

 Tad pāris stundu pastaiga pa Saldus humīšiem pērļu meklējumos. Es atvedu dzijas. Un kāda netaisnība īstenībā. Tas pats RDA tīkls, bet Saldū dzijas kamols cenu klāstā no 0,65 centīem līdz 1,30 eiro. Kamēr Ventspilī ne zemāk par 1,50 neatrast nevienu kamolu.

 Kad pārguruši no karstuma un izsalkums vēderā iemeties. Ceļojām uz "Vakres" mājām pie Leldes, kur turpinājās vakara cēliens. Pirms tam vēl ielecot vietējās karjerās atveldzēties.

 Tika notiesāta mana atvestā treknā siera kūka, kas liek aizmirst par kaloriju skaitīšanu.

 Un Lelde mūs, īsā apmācības kursā, ļāva visiem izpausties grabulīša pīšanā.

 Mans veikums. Varu teikt - vislielākais no visiem sanāca.

 Un vakars turpinājās sveču un vīna gaisotnē, līdz miega rūķi visiem ar āmurīti nāca pa acīm daudzīt.

 Nākošā diena.
Šķūnītī notikās andele - mandele. Kur mainījāmies lietām, kas mums pašām nav vairs vajadzīgas, bet kādam citam atrasta pērle. Var pat teikt - tāda savstarpēja apdāvināšanās.

 Tālāk, vēsā paēnī mācījāmies šūt Valdorfa lellītes.

 Ar jaukām čalām par bērniem, par audzināšanu, par ikdienu, par visu ko. Kamēr negaisa lietus mūs tomēr apmeklēja.

 Es jau lēnām gatavojos un māju pusi, kamēr divas draiskules lietu baudīja, ritentiņus taisot. :D

 Vēl pirms izbraukšanas, stārķis staba galā pie manas mašīnas, kārtīgu atvada deju nodejoja.

  Diemžēl nevarēju palikt uz trešo dienu, tāpēc mana blogtikšanās bija beigusies. Prieks bija satikt, prieks bija iepazīt, prieks bija pavadīt kopā laiku ar rokdarbniecēm blogerēm. Laikam bijām 12. Tā vismaz Lelde teica.
Jaunas emocijas, jaunas pazīšanās. Forši, ka notiek tādas saskriešanās. Varbūt kādreiz ko tādu man Ventspils pusē uzrīkot? ;)