Priežu čiekuru sīrups

 Ilgi šodien pēros pa virtuvi, kamēr dabūju gatavu vienu jaunu recepti - priežu jaunie, zaļie čiekuriņi izvārīti cukura sīrupā. :))) Veselu gadu gaidīju, lai izprovētu šo interesanto recepti. Jo pagājušo kaut kā palaidu garam, nokavēju.

Ir ar process, pie kā drusku jāpastrādā. Un ja vēl netīšām pāriet pāri malām (kā man tas šodien izdevās ), tad vēl virtuves plīts jāatberž no cukurgailīti :D
Tātad par procesu, ja nu tomēr kāds grib paķēpāties pa virtuvi kā es :D

Salasīju labi daudz mazo čiekuriņu. Tos visus pārlasīju un ar šķērītem nogriezu kātiņus. Tā lai ir tikai bumbulītis. Noskaloju sietā labi kārtīgi. Katlā iekšā. Man bija apmērma pus kilograms čiekuru - tātad uz to: ūdens tā, lai kārtīgi nosedz un 1 kg cukurs. Cukuru ņēmu speciālo Dāņu ievārījumiem domāto.

Un tad sākas ilgais un garais vārīšanas process - 3 stundu garumā, ar nepārtrauktu putošanu. Visu laiku ir jānoņem tās baltās putas nost, kas ir ar sveķiem. Ķēpa liela, jo čiekuri ar peld pa virsu, putas starp tiem, un ap tiem. Ar mazo karotīti stāvēju un putoju, vidēji ik pa 15 minūtēm.
Pēc trīs stundu vārīšanas, sīrups bija kļuvis tumši sarkans. Salēju virumu pa mazām burciņām. Apgriezu uz mutes, sasedzu, un paturēju pāris stundas. Nu tā pat kā ar ievārījumiem. Gatavs!

Nu es teikšu - kaut kas vienreizējs. Garšoju un nevaru pat pateikt to izjūtu, to garšu. Tāda salda, piesātināta. Pamēģināju pat čiekuru uz zoba. Tas gan bija ar izteiktu skuju garšu. Bet toties mīksts, ka pats šķīst mutē :)
Tā ņemoties pa virtuvi šodien, vakarpusē pamanīju, ka visas kakla sāpes kaut kur ir zudušas :D Nu visa māja ar smaržoja pēc sveķiem un priedes :))
Doma šo visu lietot kakla, rīkles, angīnas problēmām. Ar karoti tāpat. Un arī pamēģināšu kā ir, ja pie tējas pieliek.
Ja kāds tomēr sadūšojas uzbrūvēt - lai labi garšojas! :D