Sakritība vai nē, bet ievēroju, ka visādi draņķi tieši sāka ķerties klāt, kad mums vairs krājumā nebija ne kripatas priežu čiekuru sīrupu. Jau agrā pavasarī beidzās. Un tad arī sāka ķerties klāt visādi puņķi, baciļi un sazin kādi draņķi. Jo mēs to lietojām ikdienā, profilaktiski. Bērniem tik ļoti garšoja, ka paši pieiet pie ledusskapi un pa krotei katru dienu apēda.
Saulaina, skaista diena. Un es ar jaunāko mašīnā un uz jūru prom - baudīt saules, vēja un priežu gaisa peldes.
Es iebridu priežu audzītēs. Salasīju labi daudz mazo čiekuru, kuri jau vairs nebija tik mazi. Pēdējo momentu noķēru. Bet nu lipīgi gan šogad. Ilgi netīros pirkstus tīrīju. Rokas pie stūres lipa klāt, kamēr mājās pie terpentīnu tiku klāt. Skudras kājas sakoda (gadskārtējo ārstniecisko devu dabūju) :D, jo tās mudž apakšā zem priedēm. Tām arī tik ļoti iet pie sirds tas saldais sveķis, ka mielojas pat kokā esot, negaidot kad satecēs zemē.
Kad savu dozu skudru dzēlienu kājās dabūts, varēju brizt tālāk.
Un protams relaksēšanās pie jūras. Man atkal jāgatavojas dažām nodarbībām, ka vajag iegādāt tā pavairāk jūras skaloto labumu. Tāpēc patīkamais tika apvienots ar lietderīgo - salasījām jūras apskalotos kociņus. Un pat vienu izskalotu striķi atkal dabūju.
Tā laiski pavadījām dienu ar Markusu, atgūstot spēkus juras malā. Nu ir tai sava aura un terapija. Spēki straujāk atgriezās. Enerģija parādījās. Un slimošana vairs nelikās tik briesmīga.
Mājās tapa jau veselīgā zapte. Visa māja smaržo. Visi baciļi izdzīti labi tālu, pat ārā no dzīvokli. Marita, kad ieraudzīja sīrupu, tā nopriecājās, ka vēl siltu saēdās. Jāsavāra šogad labi daudz šī zelta labuma, lai pietiktu ne tikai ziemas mēnešos, bet pat visu cauru gadu.
Uz palodzes arī kā reiz nogatavinājās pumpuru aplējumu sīrups. Tas ar labi daudz šogad sanāca. Gards, neuzrūga. Taisnība tad laikam ir - jo biezāks cukura sīrups, plus vēl burkai jābūt pilnai, un sīrups neaizies postā.
Un kad labumu pilni vēderi, tad var arī atpūsties un baudīt vasaru tālāk.
