Kā nevajadzētu darīt. Jeb kā pareizi ievākt, kaltēt un uzglabāt ārstniecības augus.

 Uz šo rasktu pamudināja mans brālis.
Vienu dienu eju augšā uz savu zāļu istabiņu, un redzu, ka izklāta viena tēja žāvēšanai. Un uz avīzes!!!!! Kur ir tipogrāfijas burti, krāsa!!! Brrr. Šitā žāvēt - kaitīgāk par kaitīgāku.
Un kas par augu. Varbūt kāds var pacensties uzminēt, pirms lasa tālāk. ;)

Vēl padomāju - priekš kam brālim tik daudz tautā saukto zirgkumeli, jeb īstā vārdā - Lauku ilzīti. Taisās kompreses likt? Aplikumos? Ko tad tādu sasitis vai sastiepis?
Un ko brālis - manai draudzenei ļoti garšo kumelīšu tēja. Un gribu viņas iepriecināt, un saplūcu drusku.
:0 Ārprāc, taisies noindēt? Tā nav kumelīte, tā ir indīga, to iekšķīgi nelieto. Šis protams pārsmējies par šitādu kuriozu. Un labi, kas labi beidzas. Ka nepaspēja draudzeni pacienāt ar "tējiņu". :D

Šo augu es arī ievācu. Tikai nedaudz. Lieku kompresēs un aplikumos pie sāpošiem kauliem, sastieptiem muskuļiem, sasitumiem, pie strauji augošiem kauliem, kad sāp pat nezini kas utt.
Bet filozofija tāda -  pirms ej pļavā ko ielasīt, pārliecinies, ka tiešām zini, ko lasi. Šoreiz sanāca kuriozs, bet ne vienmēr tā var noveikties. Un otrs - tomēr pacensties kaltēt augus kaut cik veselīgi. Nu nederēs tipogrāfijas avīzes, žurnāli, segas un deķīši, saules gaisma, mitras un nevēdināmas telpas.

Tātad parunāsim kā pareizi rīkoties.

AUGU IEVĀKŠANA.

Ārstniecības augi ievācami īsi pirms uzziedēšanas vai ziedēšanas pirmajās dienās. Ievākšanu jāveic sausā, skaidrā dienā, kad augs ir tīrs no rasas un mitruma. 
Augus cenšos ievākt pēc mēness fāzēm augošā mēnesī, vai pilnmēnesī auga virszemes daļas. Bet saknes dilstošā vai tukšā mēnesī. Tādā veidā paņemot augu ar visaugstāko enerģijas lādiņu.
Vācot augus iet pļavās un mežos ar labām domām, pozitīvam, pasakoties augam par viņa devumu mums. Neraut ar saknēm ārā, bet glīti nogriežot. Tāpēc man vasarā somiņā ir neatņemama sastāvdaļa blakus makam un mobilajam ir dārza šķēres. Ielasot augus kādā konkrētā vietā - nenolasīt visus!!! It īpaši ja tur augs ir ļoti mazā daudzumā, tad savvaļā atstāju vismaz 1/3 augu. Nedrīkst noplūkt visu, lai arī kā gribētos. Ir jāatstāj augu tik daudz, lai tas varētu saaugt un ražot arī nākamos gadus.
Un protams nelasīt ceļmalās, kur nu vēl lielceļu malās. Vismaz 100 m no ceļiem, no lielceļiem 200 m.
Un nelasīt protams aizsargājamos augus!

AUGU KALTĒŠANA.

Augi jāžāvē uzreiz sargājot no saules gaismas, jo saulē izgaro vērtīgā ziedu krāsa, smarža un ēteriskās vielas. Kā arī saulīte pamazam atņem auga enerģiju. Saulīte dod, un saulīte ņem atpakaļ.
Žāvē sausā, vējam pieejamā vietā, pēc iespējas biežāk apgrozot. Ja karina buntītēs, tad atstājot starp buntītēm mazu gaisa spraugu. Nekarināt cieši vienu pie otra. Kā arī nekarināt pie sienām piespiestus. Tāpat kā cilvēks, arī augs grib savu privāto telpu ap sevīm.
Ja kaltē izklātus - vispareizāk būtu uz lina auduma gabaliem kaltēt augus. Bet ne katrs to var atļauties. Tāpēc alternatīva vēl brūnais papīrs. Bet vislabāk sagriezt buntītēs un visu pakārt un izkaltēt.
Tad augs saglabā daudz no savas vērtības. Saglabājas enerģija, krāsa, aromāts.
Tereško grāmatā "Dieva dārza ārstniecības augi" aprakstīts, ka ievācot svaigu augu, tas uzreiz tiek sasmalcināts un kaltēts. Arī tā nedaru. Manā skatījumā augs tiek brutāli dzīvs sakapāts. 

AUGU UZGLABĀŠANA.

Daudzās vietās rasktīts, ka augi jāuzglabā cieši slēgtos traukos. Tomēr esmu druksu savādākās domās. Arī augs, kaut jau izkaltēts, tomēr saglabā savu enerģiju un dzīvību. Un arī viņš grib elpot. Tāpēc es uzglabāju papīra turzās. It kā slēgts, bet tomēr notiek kaut minimāla gaisa apmaiņa.
Par savām papīra turzām jau stāstīju pagājušā sezonas noslēgumā.

---
Tas apmēram patreiz īsumā būtu viss. Ceru ka ar savām zināšanām kādam esmu noderīga.
Un atgādinu - tā ir tikai mana pieredze un zināšanas. Nevienam negribu uzspiest, ka tā ir vispareizāk.
Augu pasaule īstenībā ir tik noslēpumaina un vēl neizzināta, ka katram jāvadās pēc savām izjūtām un intuīcijas, kā labāk un pareizāk. Tāpēc ieklausamies dabā un mēģinam sadzirdēt to. :)