27 maijs 2017

Pavasaris ziedošais.

 Tiek lasīts un vākts, iespēju robežās, ārstniecības augi. Arī meita piepalīdz vākt.





  Zāļu istabiņa sāk pamazam pildīties. Ar augiem, ziediem. Ar smaržu.



  Pat dārzu ravējot netiek izmesti labumi. Nezālīte ir laba.





 Pavasaris smaržīgais.

23 aprīlis 2017

Pavasaris sākas ar zaļiem vitamīniem.

 Mans pavasara zaļumu veikals ir mans dārzs.
Pirmās nātres.


  Gārsas jaunās lapiņas.


 Skābenes.


 Gaiļbiksīšu lapas.


 Pirmie maurlociņi sadīguši.


 Izrādās pētersīlis ar labi pārziemojis. Salapojis nedaudz.


  Protams maurpuķītes ar lapām.


 Un pienenes jaunās lapiņas.


 Un tādi man šogad mazie salātiņi, kurus var notiesāt dažādās receptēs.


  Man sakapāti zaļie salāti labi garšo ietīti iekš suši.



 Man mazie lieli suši cienītāji. Tad šis ir veids, kā viņiem tos pasniegt.


 Smūtijs. Rjaženka + sakapāti zaļumi + linsēkas. Gards kokteilis.


 Un salāti. Man sakapātiem zaļumiem klāt paprika + ķirštomāti + zaļās olīvas un fetas siers. Ļoti gardi. Nekas vairs neprasās klāt. Man vismaz salāti ar mazuma piegaršu.


Gaidām pavasari zaļi un veselīgi.

11 aprīlis 2017

Lāde. Mana dzijas lāde.

  Pirms diviem gadiem nonāca manā īpašumā lāde. Sen sapņota. Tik bij jāpagaida vēl laiciņš līdz tiku klāt, lai apstrādātu.


 Lāde bija ļoti pabojāta. Kāds grudrīts, bij nokrāsojis viņu ar grīdas krāsu.


  Ilgi cīnījos ar krāsas noņemšanu, un tīra koka atjaunošanu.



  Tā putinoties un slīpējot, atklājās, ka lāde tikusi izgatavota 1942.gada 10.janvārī. Gatavojis J.Ozols. Vēsture gara. Un tiks dota tai otra dzīve.


 Piešķīru lādei skaistu sarkanbrūnu krāsu.


 Nolakoju.


 Un ieguva skaistu, jaunu izskatu.







 Aizvedot mājās, vēl piešķīru dažus mazus akcentiņus - rokturīti un metāla apmalītes virspusē.





  Mana skaistā lāde tagad kalpo godam. Lielo dzijas kalnu glabātāja.

07 aprīlis 2017

Atslēgu savācējs.

 Prasījās jauns atslēgu organizētājs, savācējs, krājējs.


 Dēlis, līstes, līme, krāsa.







Divi putni, pavasaris un mīlestība virmo.

03 aprīlis 2017

Acu ēnu pārkomplektācija.

 Izrādās martā nevienu ziņu neesmu ierakstījusi. Un marts jau cauri. Aprīlis. Sākusies dārza un augu vākšanas sezona. Nebija jau ar ko rakstīt, jo rokdarbu un radošo darbošanos jomā nekā jauna. Daudz laika veltīju pavasara ģenerālai tīrīšanai un daudz, ļoti daudz grāmatu lasīšanai. Nu jā, vienu gleznu pabeidzu, bet par tām citreiz.
 Bet vienu lietu izdarīju gan, uztaisīju revīziju acu ēnu plauktiņā. Ietilpa pavasara tīrības ietvaros.


  Un tas izpaudās šādi - savācu visas acu ēnas. Daudzas jau bija pustukšas, bet pa kādam tonītim vēl bija. Stikla struaciņi, dažādi darbarīki, karoti kausēšanai, svece un kakao sviests.
 Acu ēnas sabirdināju vienā trauciņā, apmēram vienādu toni. Bet pēc izvēles ir iespēja samaisīt savu tonīti.


 Karotē uz sveces izkausē mazu mazītiņu pikucīti kakao sviesta, un lej klāt acu ēnu samaisītajam pulverītim.



 Kārtīgi samaisa, lai samitrinās viss, un tad liek atpakaļ acu ēnu sadaļās. Kad salikts, visērtāk bija ar pirkstu kārtīgi ieblietēt un nolīdzināt.



  Tā man no 8 acu ēnu trauciņiem palika vien 4. Brīdinu - ķēpīgs darbiņš.
 Otrs - acu ēnas vairs nav tik irdenas un viegli paņemamas. Varbūt pat vēl mazāk to sviestiņu vaidzēja, bet rezultāts ir ok. Kad sviestiņš ir atdzisis un sastindzis ēnas paliek nedaudz cietākas, bet tāpat var uzklāt un atkal lietot. Uzklājot ēnas, sviestiņš ātri iesūcas ādā, un acu ēnas ne smērējas, ne saveļas. ;)
 Otrā dzīve acu ēnām. :D