14 janvāris 2021

Dzimšanas diena Puķuzirnītim.

    Sveikas manas mīļās blogdraudzenes. Paldies visām, kas komentēja un izteica viedokli. Šoreiz pat nebija īpaša pārsteiguma. Visas esat man gadiem jau tuvas blogvidē - ir kuras pazīstu virtuāli, ir kuras satiktas klātienē blogsalidojumos. Nopriecājos par katru jūsu komentāru. Sekoju aktīvi arī jūsu blogu ierakstiem. 

   Reizi divos gados, ārā baltas sniega kupenas un ziemas prieki. Un ne tikai kā dāvana šī skaistā, baltā ziema, priecājos arī par sava bloga jubilejas 10 gadiem. Tātad solītā izloze. 

   Nepatīk nekādi virtuāli randomveicēji. Gribēju pa personisko, ar lapiņām un pašai izvilkt to laimīgo, kam aizsūtīt dāvaniņu. 


  Visas kārtīgi samaisīju ....


   Un laimīgā roka izvilka - Diānas


 Redz kā dzīvē iznāk, jau otro reizi tiec pie manas zāļu tējas. Kad pieminēji komentārā par paciņas nosūtīšanu daudzus gadus atpakaļ, biju par to galīgi aizmirsusi. Liki atcerēties to bloglaiku, kad visas aktīvi rakstījām un komentējām rakstus. Rokdarbu blogi parādījās ar vien vairāk un vairāk. Bija tik radoša un iedvesmojoša vide, ka izveidojās gandrīz kā komūna. Rīkojām blogsalidojumus, tikāmies un iedvesmojām uz jaunām lietām. 

Bet liels laiks ir pagājis. Šobrīd ir tik daudz soc tīklu platformu, kur var izteikties ātrāk un īsāk. Mainās vide, mode, tendences. Bet tai pat laikā tā ir tik liela, ka brīžam tanī visā pazūdi. Un tāpēc man tomēr patīk sava mazā kabata, kur likt savus darbus, domas, idejas. Un ja kāds vēl iegriežas un lasa, tad zini ka nav veltīgi darīts. Žēl tos blogus, kas jau pazuduši, dzēsušies vai gadiem jau neaktīvi. Nesen pārbaudot un rediģējot savu blogdraugu sadaļu nācās dzēst 7 blogus, kas vairs neeksistēja. Rodas interese, kas mainījies, kāpēc vairs neraksta? Kāpēc dzēsti? 

Apskatot savus darbus ko esmu aprakstījusi blogā - esmu ļoti augusi un izpletusies daudzos hobijos. Un tas laikam arī ir piesaistījis tik daudz blogdraugu, kam interesē viss ko es daru. Katrs manā krātuvītē var atrast sev ko tuvu un interesantu. Tāpēc ņemšu vērā visus jūsu komentārus. 

Turpināšu radīt, vākt, gatavot, vārīt un rakstīt arī turpmāk! Saturā nemainīties, būt tik pat radoša, zinoša un stāstīt savus stāstus tālāk. Turpināšu likt rokdarbu lietas un receptes. Remontēt, meistarot un stāstīt par ikdienu un darbu. 


03 janvāris 2021

Manam blogam "Puķuzirnis" 10 gadi.

    Tieši desmit gadus atpakaļ 14.janvārī tapa mans blogs "Puķuzirnis". Pašai neticas, ka tik ilgs laiks pagājis. Blogs ir audzis, attīstījies un mainījies. Bet raksti palikuši nemainīgi - par rokdarbiem, par ārstniecības augiem, par radošiem darbiem, kas iedvesmo. Apraksti par ceļojumiem un radošām nodarbībām. Receptes gan virtuvei, gan zāļu skapītim.

    Kaut pēdējā laikā mazāk ir laika blogošanai, to nevēlos pamest. Ar vien vairāk redzu, ka ikdienā pārņem mūs populārākie soctīkli. Bet brīžam man viņi apnīk, nogurdina, un tad gribas no visa norobežoties. Tāpēc man patīk sava vieta, kur likt savas domas, iedvesmas, idejas, krāt receptes, un ja vēl kādu tas iedvesmo, tad ir dubultprieks. 

   Tāpēc izspēlēšu uz savu apaļo blogjubileju 14.janvārī loteriju. Īpašumā, kāds no maniem bloglasītājiem, iegūs gardu zāļu tēju, lavandas smaržmaisiņu un lūpu balzamu ar lavandas aromātu. 


    Kas jādara lai iegūtu dāvanu? Zem šī raksta komentāros uzrakstīt, kas manā blogā visvairāk uzrunā, ko visvairāk lasa. Par cik vēlos blogu pamainīt, uzlabot un nedaudz pārveidot, (jaunā desmitgadē jaunā izskatā), gribu uzzināt, kas no visa rakstītā visvairāk patīk lasīt, ko visvairāk gaida, kas iedvesmo. No visiem, kas komentāros atzīmēsies - izlozes kārtībā kādu apbalvošu ar dāvaniņu. Un pie reizes uzzināšu vai vispār kāds vēl te iegriežas un lasa. 🕵️‍♂️

    Līdz 13.janvāra vakaram varat atzīmēties komentārā un izteikt komplimentus vai kritiku, un 14.janvārī tad izlozēšu kādu no blogdraugiem, kas tiks pie dāvaniņas. 


02 janvāris 2021

Maz-darbi, liel-darbi un nedarbi.

    Atkal ilgi neesmu bijusi savā blogā ko jaunu ielikusi. Pavasarī bija pēdējais raksts, un drīz jau jauns pavasaris, jāplāno dārza darbi un sēja. Bet bija jau arī aizņemta ar lieliem darbiem, ka mazajiem roku darbiem nebija laika. Visa mājas iedzīve, tai skaitā darbnīca, tika pakota entās kastēs un izvests no dzīvokli. Tapa lielais grandprojekts - dzīvokļa kapitālremonts. Viss uzreiz. Visu vasaru un rudeni pa dzīvokļa putekļiem, pa būvmateriālu veikaliem, netā idejas meklējot un špaktelējot, krāsojot, līmējot, flīzējot un video mācoties kā darīt. 

   

  Esam jau pusi paveikuši, ar saviem un draugu palīdzības spēkiem. Vēl jau daudz ko darīt. Bet vismaz 3 istabas un virtuve jau gatava. 
Un tas jau ir galvenais - virtuve. Vismaz man tā ir vissvarīgākā vieta dzīvoklī. Tur top viss. Šo sezonu maz salasīju un pagatavoju ziemai un ārstniecības zāļu skapītim. Dārzs arī bija pamests uz izdzīvošanas robežu. Bet kaut ko tomēr pagatavoju. Piemēram irbenes džemu. Piesmirdināju atkal māju ar vecu zeķu smaku, bet pagatavoju vienu burciņu irbeņu ar ingveru džemu imunitātei. Ielasījās arī kāds daudzums ārstniecības augu. Nebija daudz, bet mums ziemai pietiek, un pat sanāca padalīties ar draugiem. 


Bet tad jau svētku laiks tuvojās. Ko varēju atrast pa sapakotām kastēm, cik radošā izdoma, tapa dažādas mīļlietiņas, dekori un dāvanas.



Mani lielie bērni pat pierunāja pie adventes kalendāru. Atradu kaut kādus audumus sapakotajās kastēs, tapa kalendārs ar 25 dienām. 





Un šo gadumiju mums rotājās starp profiliem un flīžu līmēm priedīte. Skaista, kupla, smaržīga. Kas saka ka Ziemassvētku egle nevar būt priede?


Visi svētku brīvdienu un gada nogales atvaļinājumu laiku plānotie pasākumi un braucieni pie radiem uz otru Latvijas galu izjaucās. Neko darīt, ja reiz mājsēdes, distances un vienas mājsaimniecības tusi, tad lai tā arī ir. Nodarbes mums ir kur atrast. LEGO. Dēlam palīdzējām visu no kastēm sastellēt pa jaunam.


No veciem džemperiem tapa 3 kaķu gultas. Viens ceļo labdarībai uz meitas atbalstīto kaķu patversmi. Divus iesilda un spalvo mūsu mājas pūkaiņi. 



Jauna virtuve - jaunas iedvesmas. Top gardas končas.



Izvilku dažus kamoļus no kastēm, un atradu beidzot savas adām un tambor adatas.
Cepure.



Kāju mauči.


Un bezpirkstiņu cimdi.



Izlasītas jau dažādas grāmatas. Satamborēti un saadīti nieciņi, sataisīti krēmi un dāvaniņas mīļajiem. Našķi un kūkas top jaunajā virtuvē. Jauns gads sācies. Savādāki laiki mums tagad. Nākas daudz kam pielāgoties, pieņemt. Bet galvenais atrast lietas, ko darīt, kas ikdienu dara krāsaināku. Iedvesmoties uz jaunām lietām, vai tieši otrādi, izcelt vecās, aizmirstās un atsākt. Laiks pārdomām un radošām domām.

Novēlu visiem radošu, interesantu un siltu jauno 2021. Vērša gadu!

23 aprīlis 2020

Viens visam un viss vienā. Vitamīnu deva ādai.

   Kārtējā vitamīnu deva ādai. Sejas, roku, pēdu, ķermeņu krēms. Viss vienā un viens visam. Sen esmu sapratusi, ka nav vajadzības pēc daudziem kosmētikas produktiem mūsu ādai. Vairāk jau tas ir ražotāja mārketinga triks, lai pēc iespējas vairāk liktu mums pirkt izstrādājumus, kas mums pēc būtības nav pat nepieciešami.


   Divi vairākreiz lietojamie flakoniņi un uz mēnesi esmu nodrošināta ar ķermeņa kopšanas kosmētiku. Šoreiz man sagribējās un saliku kopā - kokoseļļu, mežrozīšu, smiltsērkšķu un avokado eļļas, šī sviestu, bišu vasku, vienu svaigas alvejas laksta mīkstuma sakasītu želeju, konservantam E vitamīnu un aromātam lavandas ēterisko eļļu. Un ko vairāk vajag? Neko.


   Vitamīnu deva ādas lutināšanai ir gatava. Lietoju ik vakaru pirms naktsmiera. Un pat bērni šo izmanto. Dēls grib masāžu mugurai - noder kā masāžas eļļiņa. Meita palietot krēmu- lūdzu. Nekādu aizliegumu lietot lielam vai mazam. Tas arī savulaik lika savādāk paskatīties uz kosmētiku un to ko lietojam ikdienā - viens vienīgs meitas jautājums (kad šai bija kādi 2 gadi apmēram), redzot ka es lietoju sejas krēmu, paprasīja - es arī gribu, drīkstu? Pirmā reakcija bija - nē. Tas ir pieaugušo krēms, bērnam nav ieteicams. Un pati aprāvos no sava teiktā. Kā man var būt viņš labs, ja bērnam kaitīgs? Tanī dienā sāku pētīt produktu sastāvus, tulkot, analizēt un lasīt visu pieejamo literatūru ko atradu. Un drīz vien es izmetu visu ārā, kas man bija mājās. Tik daudz kaitīgu vielu, tik daudz naftas pārstrādes produktu zieķējam visos iespējamos veidos uz ādas un matos, ka pēc tam brīnamies nez no kurienes rodas mistiskas slimības, ādas problēmas, alerģijas, jūtīgas ādas, taukainas, sausas vai kombinētas sejas ādas utt. Mēs paši to visu nodaram ādai, akli sekojot līdzi reklāmām un firmu mārketingiem, pērkot bezjēdzīgus produktus, ticot, ka tas darīs brīnumus.
   Bet mans brīnumlīdzeklis ir tikai šis viens vienīgais. Jau gadus 10 tikai pašu taisīta, gatavota kosmētika. Pamainu dažas sastāvdaļas, paeksperimentēju ar receptēm, ar gatavošanas veidu. Bet pamatā tikai eļļas, sviesti un dažādi ekstrakti. Un man tas patīk, un ādai vēl jo vairāk. Kā es brīžam iesmeju - manu krēmu pat uz sviestmaizes var likt.

18 aprīlis 2020

Eļļa krāsas smarža.

  Man patīk tās smarža. Man patīk gleznot ar eļļas krāsām. Reti tie prieki gadās, bet ja pieķeros, tad ar baudu. Ar prieku izbaudu procesu. Ar eļļas krāsām var strādāt mierīgi un ilgi, koncentrēties uz sīkām detaļām, nebaidoties, ka sakaltīs vai izplūdīs. Izcelt un tušēt, klāt kārtu kārtām. Var radīt visreālākās izjūtas vai ļauties neprātam.
   Kur mācījusies vai apguvusi? Nekur. Pašmācības ceļā mācos, provēju, eksperimentēju. Jau gadus 30. Nav daudz manā dzīvē tapušas gleznas pa šo laiku. Jo ļoti rūpīgi izvēlos ko gleznot, un vēl ilgāk gatavojos. Tāpēc varbūt man viņu nav daudz, uz rokas pirkstiem varu saskaitīt. Laikam tāpēc katra reize strādājot ar eļļas krāsām man ir kā svētki.



   Un ja reiz svētki ar eļļas krāsām, tad jātop kam īpašam. Draudzenei mīļā piemiņā un labās atmiņās par mīluli Ramzesu.

05 aprīlis 2020

No pļavas līdz tējas krūzei. Un jaunas sezonas sākums.

  Katru sezonu nelaižu garām ievākt ārstniecības augus. Jau ikdienu nevaru iedomāties bez aromātiskām tējām, veselīgiem balzamiem un ārstnieciskām eļļām. Varētu likties kā ikgadēja rutīna, bet man tomēr tas tā nav. Daba ir daudzveidīga un interesanta, visu laiku ir ko jaunu atklāt.
  Kā šī tēja. Ja augu pasaules izzināšanā esmu ļoti ilgi, tad šo kļavu ziedu tēju iepazinu tikai šo ziemu. Pēc ilgiem meklējumiem pagājušo pavasari atradu dažas kļavas, lai iegūtu ziedus. Liekas kas tur ko neatrast. Visapkārt takš viņas ir, jo rudenī priecājamies par skaisto lapu daudzkrāsaino toni. :) Bet pamēģiniet tagad atrast kļavu. Ne pilsētā, bet ārpus. Prom no ceļiem. Jo ziedi viņai ir pirms lapām.
  Un te nu viņa ir. Saldena, aromātiska un garda. Iepazinu kā ļoti veselīgu un gardu tēju. Un šo gadu atkal laimes spēle atrast, jo vecā vietā kur lasīju, tagad ir mežizstrāde, un audze ir izretināta. Būs atkal jāpameklē.


  Bet sezonu uzsāku ar māllēpenēm. Tās ir pirmās pavasara vēstneses, kas pasaka - ir laiks.



  Ir laiks ielasīt pirmās saulainās pavasara vēstneses nākošai sezonai lietošanā. Un māllēpenes man nekur nav jāmeklē. Pašas kāpj man saujās. Saaugušas dārzā, topošo saimniecības ēku pamatos. Ik trešo dienu tik jāaizbrauc nolasīt ražu. :D

27 marts 2020

Pavasarīgi raibā Triangle scarf.

  Mana pirmā krāsaini raibā Triangle scarf.
  Trīs kamoli dzijas. Divu nedēļu vakari. Visādu tamborrakstu izprovēšana. Un pavasarim šalle gatava. Bija interesanti cakot dažādus rakstus un skatīties kā saskan un saplūst kopīgā rakstā. Dzijas krāsu pārejas radīja iespaidu, ka tamborētas ar dažādiem krāsu kamoļiem.











  Pavasaris klāt, un šis ir īstais laiks, lai sevi lutinātu ar košiem akcentiem.

Dzimšanas diena Puķuzirnītim.

    Sveikas manas mīļās blogdraudzenes. Paldies visām, kas komentēja un izteica viedokli. Šoreiz pat nebija īpaša pārsteiguma. Visas esat ma...