23 aprīlis 2020

Viens visam un viss vienā. Vitamīnu deva ādai.

   Kārtējā vitamīnu deva ādai. Sejas, roku, pēdu, ķermeņu krēms. Viss vienā un viens visam. Sen esmu sapratusi, ka nav vajadzības pēc daudziem kosmētikas produktiem mūsu ādai. Vairāk jau tas ir ražotāja mārketinga triks, lai pēc iespējas vairāk liktu mums pirkt izstrādājumus, kas mums pēc būtības nav pat nepieciešami.


   Divi vairākreiz lietojamie flakoniņi un uz mēnesi esmu nodrošināta ar ķermeņa kopšanas kosmētiku. Šoreiz man sagribējās un saliku kopā - kokoseļļu, mežrozīšu, smiltsērkšķu un avokado eļļas, šī sviestu, bišu vasku, vienu svaigas alvejas laksta mīkstuma sakasītu želeju, konservantam E vitamīnu un aromātam lavandas ēterisko eļļu. Un ko vairāk vajag? Neko.


   Vitamīnu deva ādas lutināšanai ir gatava. Lietoju ik vakaru pirms naktsmiera. Un pat bērni šo izmanto. Dēls grib masāžu mugurai - noder kā masāžas eļļiņa. Meita palietot krēmu- lūdzu. Nekādu aizliegumu lietot lielam vai mazam. Tas arī savulaik lika savādāk paskatīties uz kosmētiku un to ko lietojam ikdienā - viens vienīgs meitas jautājums (kad šai bija kādi 2 gadi apmēram), redzot ka es lietoju sejas krēmu, paprasīja - es arī gribu, drīkstu? Pirmā reakcija bija - nē. Tas ir pieaugušo krēms, bērnam nav ieteicams. Un pati aprāvos no sava teiktā. Kā man var būt viņš labs, ja bērnam kaitīgs? Tanī dienā sāku pētīt produktu sastāvus, tulkot, analizēt un lasīt visu pieejamo literatūru ko atradu. Un drīz vien es izmetu visu ārā, kas man bija mājās. Tik daudz kaitīgu vielu, tik daudz naftas pārstrādes produktu zieķējam visos iespējamos veidos uz ādas un matos, ka pēc tam brīnamies nez no kurienes rodas mistiskas slimības, ādas problēmas, alerģijas, jūtīgas ādas, taukainas, sausas vai kombinētas sejas ādas utt. Mēs paši to visu nodaram ādai, akli sekojot līdzi reklāmām un firmu mārketingiem, pērkot bezjēdzīgus produktus, ticot, ka tas darīs brīnumus.
   Bet mans brīnumlīdzeklis ir tikai šis viens vienīgais. Jau gadus 10 tikai pašu taisīta, gatavota kosmētika. Pamainu dažas sastāvdaļas, paeksperimentēju ar receptēm, ar gatavošanas veidu. Bet pamatā tikai eļļas, sviesti un dažādi ekstrakti. Un man tas patīk, un ādai vēl jo vairāk. Kā es brīžam iesmeju - manu krēmu pat uz sviestmaizes var likt.

18 aprīlis 2020

Eļļa krāsas smarža.

  Man patīk tās smarža. Man patīk gleznot ar eļļas krāsām. Reti tie prieki gadās, bet ja pieķeros, tad ar baudu. Ar prieku izbaudu procesu. Ar eļļas krāsām var strādāt mierīgi un ilgi, koncentrēties uz sīkām detaļām, nebaidoties, ka sakaltīs vai izplūdīs. Izcelt un tušēt, klāt kārtu kārtām. Var radīt visreālākās izjūtas vai ļauties neprātam.
   Kur mācījusies vai apguvusi? Nekur. Pašmācības ceļā mācos, provēju, eksperimentēju. Jau gadus 30. Nav daudz manā dzīvē tapušas gleznas pa šo laiku. Jo ļoti rūpīgi izvēlos ko gleznot, un vēl ilgāk gatavojos. Tāpēc varbūt man viņu nav daudz, uz rokas pirkstiem varu saskaitīt. Laikam tāpēc katra reize strādājot ar eļļas krāsām man ir kā svētki.



   Un ja reiz svētki ar eļļas krāsām, tad jātop kam īpašam. Draudzenei mīļā piemiņā un labās atmiņās par mīluli Ramzesu.

05 aprīlis 2020

No pļavas līdz tējas krūzei. Un jaunas sezonas sākums.

  Katru sezonu nelaižu garām ievākt ārstniecības augus. Jau ikdienu nevaru iedomāties bez aromātiskām tējām, veselīgiem balzamiem un ārstnieciskām eļļām. Varētu likties kā ikgadēja rutīna, bet man tomēr tas tā nav. Daba ir daudzveidīga un interesanta, visu laiku ir ko jaunu atklāt.
  Kā šī tēja. Ja augu pasaules izzināšanā esmu ļoti ilgi, tad šo kļavu ziedu tēju iepazinu tikai šo ziemu. Pēc ilgiem meklējumiem pagājušo pavasari atradu dažas kļavas, lai iegūtu ziedus. Liekas kas tur ko neatrast. Visapkārt takš viņas ir, jo rudenī priecājamies par skaisto lapu daudzkrāsaino toni. :) Bet pamēģiniet tagad atrast kļavu. Ne pilsētā, bet ārpus. Prom no ceļiem. Jo ziedi viņai ir pirms lapām.
  Un te nu viņa ir. Saldena, aromātiska un garda. Iepazinu kā ļoti veselīgu un gardu tēju. Un šo gadu atkal laimes spēle atrast, jo vecā vietā kur lasīju, tagad ir mežizstrāde, un audze ir izretināta. Būs atkal jāpameklē.


  Bet sezonu uzsāku ar māllēpenēm. Tās ir pirmās pavasara vēstneses, kas pasaka - ir laiks.



  Ir laiks ielasīt pirmās saulainās pavasara vēstneses nākošai sezonai lietošanā. Un māllēpenes man nekur nav jāmeklē. Pašas kāpj man saujās. Saaugušas dārzā, topošo saimniecības ēku pamatos. Ik trešo dienu tik jāaizbrauc nolasīt ražu. :D

27 marts 2020

Pavasarīgi raibā Triangle scarf.

  Mana pirmā krāsaini raibā Triangle scarf.
  Trīs kamoli dzijas. Divu nedēļu vakari. Visādu tamborrakstu izprovēšana. Un pavasarim šalle gatava. Bija interesanti cakot dažādus rakstus un skatīties kā saskan un saplūst kopīgā rakstā. Dzijas krāsu pārejas radīja iespaidu, ka tamborētas ar dažādiem krāsu kamoļiem.











  Pavasaris klāt, un šis ir īstais laiks, lai sevi lutinātu ar košiem akcentiem.

Dārza grāmata Art Journal stilā

  Saule ar vien siltāka, saulainās dienas ar vien vairāk lutina. Pumpuri plaukst, putni čivina, pavasaris ir klāt. Un ar pavasari sākas arī dārza sezona.
  Atrādu vienu grāmatu dārza piezīmēm, kas tika taisīta un veidota kādu laiku atpakaļ draudzenei vārda dienai. Piezīmju grāmata Art Journal iedvesmā.






  "Stādīt dārzu nozīmē ticēt rītdienai". Cik raksturīgs mūsu šā brīža situācijai. Baudām pavasari cik varam, plānojam, ierīkojam un veidojam savus sapņu dārzus.

23 marts 2020

Zili balts mazs tambordarbiņš.

  Zili balts pūkaini mīksts. Izprovēts jauns rakstiņš.





  Un maciņš gatavs. Mazs un ātrs tamboradatas darbiņš. Pateicīgs raksts ciešiem tamborējumiem.

18 marts 2020

Ziemassvētku kūciņas.

  Iekrāju darbā dažas atvaļinājuma dienas, plus par teicamiem sporta normatīvu rezultātiem vēl pāris klāt, un ar nepacietību gaidīju 16.03. bērnu skolēnu brīvlaiku, lai visi kopā baudītu brīvo laiku, un atklātu dārza sezonu ar sējas laiku un sakopšanas darbiem pēc ziemas. Te nu bija. Kā jau zināms kas notiek visā Latvijā un Pasaulē, tagad visi "atpūšamies" vairāk vai mazāk no darbiem, skolām un treniņiem. Laiks arī tāds, ka dārzā varu nerušināties. Burkānu un salātu sēja atliekās.Te sniegs, te lietus, te vēji.
  Bet pavasari gribu un zemīti gribu. Atliek pašreiz kastītes uz palodzes. Sasēju čili un papriku siltumnīcai. Trīskāršā daudzumā. Kur likšu tik daudz nezinu, bet vajag. :D



  Un ja reiz atvaļinājums, ja reiz mājās jāpaliek, tad kaut kas lietderīgs jāpadara.
  Šo vasaru mūsu dzīvoklis iegūs jaunas pārvērtības, kapitālais remonts. Bet pirms to mazie sagatavošanās priekšdarbi - mantu šķirošanas ar ļoti kritisko aci. Ķēros ar apņēmību klāt savai darbnīcai. Jo pēc pārvērtībām dzīvoklī vairs nebūs atvēlēts tik daudz vietas materiāliem cik līdz šim bija - vesela istaba. Izšķērdīgi vai ne? Plaukti pie plauktiem, kastes pie kastēm. Veru vienu vaļā - dabīgie materiāli kaudzēm. Hm. Nu kā tu izmetīsi, tie visi takš vajadzīgi. Viss noderīgs. Lasīts, vākts ar rūpību, dažas jau kā sagataves apstrādātas. Korķīši, niedru salmiņi, augu, sēklu mizas, čiekuri un kaltētas apelsīnu ripas.



  Nekas negrib no manis atvadīties (vai es no viņiem).
  Nākamās kastes - atstarojošais materiāls, koka rāmīši, stikla trauciņi kas gaida pārvērtības, drātis dažāda lieluma un biezuma, sveču liešanas trauki.
  Vēl kaste ar matu rotām, maskām. Viss rūpīgi vākts un gatavots. Taisītas dažādām tematiskām ballītēm. Vēl pat nesen vajadzēja. Tātad visu vajag. VAJAG.


 Tad rokdarbu kastes, spolītes, ak mī un žē cik man viņu. Daudz. Vēl no veikala laikiem saglabājušies nepārdoti. Izšūšanas diegi, ar plašu krāsu gammu. Filci, presētais un bakstāmais. Arī adatas ir filcu, šujamās ar roku vai mašīnai, pērļošanai un vēl un vēl un vēl. Vajag, visu vajag.




   Spalvas. Protams vajag. Kuram gan nevajag spalvas.:D Pat vēl nesen skolā meitai vajadzēja sapņu ķērājam. Man viss ir, kā veikalā, tik atver kastīti - ņem meitiņ, viss ir, kas nepieciešams vizuālajai mākslai vai mākslas skolai. (Desmitos vakarā, kad meita attopas, ka rīt jau vajag> :D)


  Un tad vēl kastes pie kastes, ar glezniecībai nepieciešamo. Gaida pasūtījums glezna pat rindā. Tātad visu vajag. Eļļas krāsas, guašas, akrila, akvareļu, stikla krāsas. Otas, pindzeles un švammītes, kur tad nu bez tām. Vajag.
  Kaste ar pārstrādāto papīru, sapresētās un sašūtās otrreiz lietojamās grāmatas. Žurnāli un grāmatas, kas ir graizīšanai dažādām tematiskām nodarbībām. Bibliotēka šad tad aicina ko interesantu pasniegt. Viss ir vajadzīgs tātad. Sazin kad atkal būs jādodas ko interesantu citiem pasniegt. Tāpēc kaste ar šabloniem ir vajadzīga. Vajag.


  Eh, šitā es nekur netikšu.Visu vajag. Sintaponi, rāvējslēdži, lentītes un striķi, audumi, dzijas. Kur tad es bez dzijas un tamboradatas. Tās abas komplektā man kā gaiss. Kas vislabāk relaksē ja ne tamborēšana. Visu vajag.
 Tagad darbnīca ir skaisti sakārtota. Prieks skatīties. Bet kur man to visu likt pēc remonta. (te raudošs emodži). Kāpēc, nu kāpēc man ir tik daudz hobiju un aizraušanos, ka neko nespēju atmest? Un te arī mana stigrā apņēmība un kritiskā ac sabruka.


  Gāju uz virtuvi ar visu savu sāpi, meitas iedotā recepte rokā un mierinu ar kūciņu gatavošanu. Ar Ziemassvētku kūciņām. :D




 Receptē un bildē skaisti, bet dzīvē ne tik skaisti. Bet toties ļoti gardi. Ziemassvētku biskvīt cepumi/ kūciņas ar mango - laima pildītu krēmu. Un padomāju, gan jau viss būs labi. Tā nebūtu es ja neizdomātu, kā pēc jaunā remonta visu salikt un samenedžēt. Būs viss bumbās! Uzkožam Ziemassvētku kūciņu marta vidū.

P.S. Vienu lietu tomēr atmetu, sveču liešanu. Atvadījos no vesela maisa ar sveču vasku kausējumiem un liešanas traukiem. Ar dēlu izstiepām 3 maisus nevajadzīgā. Cerība ir, ka es tomēr nav tik bezcerīga vācēja :D

25 janvāris 2020

Zaļā ziema

 Šodien izdomāju līdz dārzam aizbraukt. Paskatīties vai stirnu buki atkal nav kaut ko apgrauzuši. Pagājušo ziemu šīm ābeles zaru galotnes ļoti garšoja. Šogad nav nākušas. Noteikt zaļumu pietiek visur apkārt.
 Jo kā tad savādāk, ja sniegs un sals nav bijis, un pat liekas ka īsti nebūs, līdz pavasaris būs klāt. Šodien bija tāda sajūta. Putni čivināja, saule, zaļš apkārt. Padomāju - riktīgs marts, aprīlis. Tik kalendārs atgriež realitātē - tikai vēl janvāris.


Dobēs rudenī atstātais kalē kāposts, puravi, pētersīļi, mangoldi un salāti zaļo. Zaļo tik smuki, ka var plūkt un likt uz šķīvi. Svaigi zaļumi un vitamīni kā prieks.







 Ne tikai dārzā zaļo, bet pat balkonu nenovācu. Rozes un timiāns priecē joprojām.




 Bet kamēr daba jokojas ar mums, man kā parasti ziemas laiks - ārstniecības augu vākšanas kalendāra sastādīšanas laiks.
 Šogad iekārtoju sev jaunu rokas grāmatu augu pasaulei. Plānā kā vienmēr - diktam daudz gribās ielasīt, izprovēt jaunas receptes, paekperimentēt un patestēt uz sevi, draugiem un ģimeni :D