12 janvāris 2020

Ziepes savārītas.

 Ar meitas burtiski savārījām, pareizāk būtu teikt, sakausējām ziepes.


 Ne tīri ideja, bet atkal padarboties ar ziepju krājumiem, pameta Zero Waste raksts FB, kur meitene prasīja vai var sakausēt lietotu ziepju gabaliņus. Kā teikt izmantot maksimāli. Atkomentēju, ka var kausēt. Jo pati to biju darījusi neskaitāmas reizes. Bet bija viens bet. Es kausēju un taisīju ziepes no speciālas kausējamās masas. Nekad to nebiju darījusi no gatavām ziepēm, kas nopērkamas veikalā.
 Salasījām pa māju visus ziepju atlikumus un iekrājumus, un likām kausēt.


 Sapratu, ka tā nevar, kļūda Nr.1. Kā arī ūdens peldē, kļūda Nr.2. Vari kaut 3 dienas stāvēt pie plīts un peldināt, bet tā arī nesakusīs. Vismaz man pacietība zuda jau pēc 20 minūtēm, kad ūdens gribēja kārtējo reizi izkāpt no peldinātā trauka apakšas, un izplūst pa plīts virsmu.


 Visu katliņā pa taisno saliku. Lai neizceptu ziepes, sāku pieliet pa druskai ūdeni klāt. Sajutu, ka ar to būs par maz, un tad jau ar vien vairāk tika liets klāt. Tad tikai sāka pamazam ziepes mīkstināties un šķīst. Sapratu, lai sakausētu ziepes - vispirms jāsarīvē uz rīves visi gabaliņi skaidās, katlā iekšā un ar ūdeni sakausēt. Tā būtu vispareizāk. Bet šos peldinātos ķiļķenus jau vairs rokās nenotūrēt, tāpēc nācās peldināt un kausēt tik tālāk. Un vēl radās ideja, ar kārtīgi daudz ūdens daudzumu savārīt un pagatavot šķidrās ziepes.


 Beigās jau to masu dabūju kaut cik viendabīgu. Pieliku klāt pilienus lavandas ēteriskās eļļas, un piebērām sausos lavandas ziedus. Un te kļūda Nr.3. :D



 Kāpēc kļūda? Ziedi, vai jebkuri citi kaltēti augi paliek nepievilcīgi brūni, zaudē krāsu un paliek melni. Ziepēm jāliek klāt kaltēti augi, kas speciāli apstrādāti, fermentēti tādām lietām, lai nemainītu struktūru un krāsu. Šo faktu biju piemirsusi. Bet mājas apstākļos to nemāku darīt. Izrādās es tik sen nebiju darinājusi ziepes, ka pat papētos vecās lapas, no kurām iepirku ziepju pamatmasas un visu, kas tai piederās, jau sen likvidētas. Viss plūst un mainās. Labi ka ir blogs, kur var apskatīties, kad un kas ir gatavots.


 Bet ziepes sakausējām, sacietinājām. Par cik ar ūdeni tika kausētas, tad saglabājot mitrumu, ziepes vairs nebija tik cietas. Bet tomēr pietiekoši, lai būtu viendabīgā gabalā, kuru var griezt un lietot ikdienā.


 Bet ar ziepēm jau viss neapstājas.


 Ieraudzīju Rimi nocenotas līdz pat 75% no Ziemassvētkiem palikušo pāri - smuki džutas striķi kamolos. Viens kamols ar atlaidi sanāk 50 centi. Un tāds tieši viens kamols man aizgāja uztamborējot dušas cimdu/ švammi. 


 Džutas auklas ir ekoloģiskas no dabiska materiāla, nepūst, ar augstu izturību un ilgmūžīgas. Kas var vēl labāk aizvietot lētās plastmasas uzpūstās švammes, kas kalpo labi ja mēnesi. Tās drīz vien izjūk un sadalās. Un kur tālāk? Atkritumos?




 Var lietot uz rokas kā cimdu vai ieliekot ziepes gabaliņu cimdā - lietot kā švammi. Man, kas veikalā nopērkamās dušas želejas ar naftas pārstrādes produktiem piebāztās vispār nelieto, šis ir ideālākais variants. Var iebērt vannas sāli ar aromātiem, kaltētus augus ielikt. Idejas un iespējas bezgalīgas, lai palutinātu ādu ar tiešām ko labu un nekaitētu apkārtējai videi. Un pēc lietošanas var izmazgāt veļas mašīnā tīras, un lietot atkal.

01 janvāris 2020

Rīt es sākšu jaunu dzīvi ...

     Tā saucas grāmata, kuru kādu laiku atpakaļ iegādājos un esmu sākusi lasīt.
     Nosaukums riktīgi iederas šodienai - jaungada pirmajai dienai. Vai tad mēs lielākā vai mazākā mērā neplānojam, ka rīt, pēc jaunā gada, sāksim pildīt jaunas apņemšanās, izpildīsim sastādītā plāna darbiņus? Vai vismaz centīsimies izdarīt to ko sen jau plānojām?
     Man darāmo sarakstā ietilpst jaunā augu vākšanas sezonas plāns, dārza sēšanas un stādīšanas plāns.Man patīk šis periods, kad tikai uz papīra plānojas kāds šogad būs man dārzs, ko jaunu varētu ieviest, iesēt, iestādīt, bet ko nevajadzētu. Kas kurā dobē būs. Ko lasīšu jaunu augu pasaulē, kādas zālītes meklēšu, un kādas receptes izprovēšu. 
     Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par grāmatzīmi. Par dekoru, kas tagad atdalīs manas grāmatu lapas, kamēr lasu un smeļos iedvesmas vai vienkārši iekrītu citā fantāziju pasaulē. 
Tapa mirkļa iedvesmā. Tagad un te, uz ātro, palocīt stiepli, patīt drāti, pavērpt pērles.






     Grāmatzīme, kas atgādinās, ka jāatrod mirkļa brīži ātriem, maziem radošiem prieciņierm.
     Ar spalvu un tinti triept savas ikdienas krāsas. Tā mana jaunā grāmatzīme raksta bez tintes un krāsas. Un nekas nav jāsāk no jauna, bet tik jāturpina ķert mazos ikdienas priekus izkrāsojot ar radošiem darbiem. 

18 novembris 2019

No Pēteriem līdz Mārtiņiem.

 No Pēteriem līdz pašiem Mārtiņiem - tik ilgs laiks blogā klusums. Bet ne darbos.
Vasara noslēdzās ar savākto ārstniecības augu sapakošanu ziemai, kuras jau tiek intensīvi lietotas.



 Lai arī laika maz  saviem hobijiem, savu ziemas zāļu aptieciņas minimumu cenšos salasīt. Šī ir mana mazā aptieciņa. 46 kaltēti ārstniecības augi, augļi un ogas.


 Šo vasaru ļoti labi saziedēja mana lolotā lavanda.



 Protams kā bez savas kosmētikas. Sejas un ķermeņu eļļu papildinājumi ikdienas lietošanai.



 Pa vidu tiek svinētas ballītes, gatavotas trifeles un ceptas kūkas.


 Beidzot arī adatas paņēmu rokās, top kaut kas silts ziemai. Lai atrastu pareizo rakstu, stilu un lielumu, tiek iemēģināti dažādi raksti. Es parasti neesamu nekāda lielā adītāja. Māku labi ja tikai kreilisko un labisko, ar to arī aprobežas visas manas zināšanas adīšanas jomā. Tamborēt - jā, tas ir mans. Bet šoreiz izdevās atrast, saprast un pat uzadīt jaunu rakstiņu. Ideja atrasta iekš Pinterest.


 Arī viens vasaras t-krekls pārtapa jaunā veidolā.


 Ar auduma flomīšiem izpaudos uz baltā audekla.




 Draudzene jau nosmēja - ziemā taisa ratus, vasarā ragavas :D


 Un sataisīju atstarotājus. Sev, mazajiem, citiem. Tāpat. Kādu kaudzīti. Lai ir ko pie somas pielikt šais tumšajos vakaros.




 Ar ādu no otras puses un nošūtas. Lai iztur āra laikapstākļus.



Pilna māja dažādu materiālu, kas joprojām atrodas darbnīcā. Jāizlieto, jāliek lietā. Jāatbrīvo kastes. Meita māksliniece jau piepalīdz paretināt krājumus, bet vēl to ir daudz, un ideju, ko sadarīt vēl vairāk :D Turpinājums sekos.

03 jūlijs 2019

Pēteri.


   Jāņi bija tādi kādi nu bija. Īsti pat nenojāņojās, ne īsti ugunskurs, ne tuss ar rītausmas gaidīšanu. Bet vai tāpēc bēdāt? Ir otra iespēja - Pēteri. Svētki, kad jāapēd, kas Jāņos nav apēsts, jāizdzer, kas Jāņos nav izdzerts. Domāts, darīts.
   Telts, guļammaisi, ēdamais. Zvans draugiem, kam pļavas apkārt netrūkst. Un braucam svinēt Pēterus.


   Vakars ar skaistu saulrietu. Kamēr vēl saule pie apvāršņa, tiek lasīti ārstniecības augi.



   Jāņos ielasīju daudz asinszāles, pelašķus. Tie nekad nav bijuši pirms Jāņiem. Nekad. Viņu laiks ir jūlijs. Bet šogad, laikam, viss notiek ne kā pēc grāmatas. Biju domājusi, ka ja reiz asinszāle un pelašķis Jāņos, tad Pēteros noteikti jau nokavētas vīgriezes un madaras. Bet nekā. Zied. Pilniem ziediem zied. Īstais laiks. Tās nebija steigušās. Man prieks. Nekas tomēr nav kavēts.


   Saules riets. Skaistas krāsas, sajūtas un atmosfēra.





   Kad saule norietēja, parādījās migliņa. Bērniem lielie prieki. Viņi esot miglas ņindzas. Man tik atlika teātri skatītieas ar dejas rituāliem :D


   Tapa nakts madaru vainadziņš.


  Ugunskurs visu nakti, sarunas, vecas latviešu multenes. Un klausīties griezes dziesmas.



Pat īsti tumš nepalicis, jau ausa jauna diena.





   Saullēktu nesanāca ieraudzīt. Līņāja no rīta. Bet tas netraucēja brist pa pļavām. Baudīt rīta putnu treļļus. Un skatīt dabas skaistumu.



Un tad jau arī saulīte parādījās. Sāka žāvēt salijušo.






  Vēja un saules žāvētas pirts slotiņas sasējās.



   Liepu ziedi lasītas.


   Un mana zāļu istabiņa atkal pilna. Ražīga tā dabas māte.



 



   Baudām vasaru!