Ceļojums pa Zviedriju 3.daļa. Noslēgums

 Bija laiks atstāt mūsu viesmīlīgo namiņu Ullanger Skoled, devāmies atkal pāri 500 km pārbraucienam atpakaļ uz Stokholmu. Apmetāmies dižpilsētas pievārtē Kallhall rajonā. No ārpuses varbūt nepievilcīga ēka, bet iekšā mājīgs dzīvokļa tipa viesnīcas apartaments, kurā uzturējāmies 4 naktis.

Iekārtošanās un vakara apkārtnes apskate. 

Un tad jau jauns rīts, ar jauniem spēkiem uz pilsētas centru ķert iespaidus.

Karaļa pils apskate, sardzes maiņas ceremonija, izbrauciens ar kuģīti, vecpilsētas apskate .... 

Un protams jāredz Vaasa muzejs. Iespaidīgs burinieks ir saglabāts. 

Diena bija gara, daudz bij staigāts. Laiks atpūtā atpakaļ uz Kallhall.

Otrajā dienā plānā bija izvizināties ar SkyView, bet diemžēl bija slēgts. 

Tātad ejam nākamos objektus. Un izstaigājām Skandināvijā garāko gājēju ielu. 

Izbraucām ar amfībiju Oceanbus. Ja grib izklaidi, atraktīvu gidu, populārāko zviedru mūziķu pavadījumā izbraukt gan pa sauszemi, gan pa ūdeni, tad šis ir īstais. 🤩 Dziesmas, dejas, interesanti stāsti. Vienvārdsakot, tas ir jāpiedzīvo.

Pēc tam vēl nedaudz pastaigas pa pilsētas dārgāko rajonu. Un atkal atpakaļ uz naktsmītni. 

Pēdējā diena Stokholmā. 

Nejauši atkal noskatījāmies sardzes maiņas parādi, bet šoreiz nevis laukumā kā viņi mainās, bet soļošanu uz maiņas vietu ar orķestri. 

Ja nevar Ventspilī satikties, tad jāsatiekas Stokholmā ar draudzeni pie kafijas tasi, kura daudzus gadus nebija redzēta. Prieks bija satikt. ☕️☕️

Tālāk mēs meitenes vienā virzienā, un ģimenes puiši citās izklaidēs. 

Es ar meitas baudījām sestdienas vakara pilsētas šarmu. 

Bet puiši uz Zviedrijas līgas spēli, izbaudot futbola maču. 

 

Izbraukājāmies ar metro krustu šķērsu, apmaldoties un piedzīvojumos iekuļoties.

Bet galu galā laimīgi atkal viesnīcā visi atpakaļ.

No rīta jau koferu krāmēšana, un došanās uz māju pusi. Bet par cik prāmis tikai vakarā, vēl pa ceļam ķeram momentus, ķeram visu vēl aiz astes.

Vēlreiz apskatījāmies uz SkyView, kurš joprojām nestrādā.

Atradām picēriju, kurā uzēdām, jo Zviedrijā tas mums ir jaunatklājums - kebaba pica. Kaut kas vienreizēji garšīgs. Un tad ar vērienu, nosvinējām ar ģimenes picu. Pica pa visu galdu 😅 bij ko noēsties.

Vēl pa ceļam atradu apskates objektu, kaut kāda akmens ala Tuppstene. Pamaldījāmies pa meža brikšņiem, bet atradām. 

Vēl nedaudz no troļļu meža.

Un tad jau uz prāmi. Šoreiz mūs Nynäshamn pavada ar lietus gāzēm un vēl zibeni iespēra, labi ka ne pēcpusē. ⚡️

Un no rīta jau sagaida mūs mājas, mīļās mājas ar sauli, bet ar kārtīgu vēja pūtienu. Tātad nekas nav mainījies. 

 

Un kāda rezumē no ceļojuma? Foršs. Jau plānojam nākamo valsti, kuru varētu apmeklēt. Bet no šo atvedām labas emocijas. Izstaigāju plānotās dabas takas un iepazinu zviedru dabu. Gandrīz vai katru augu apskatot un salīdzinot, ka mums jau tādi paši. Izbaudījām dižpilsētas piedāvātās izklaides. Bērni nopirka to, ko bija plānojuši, vīram kolekcionējas suvenīru plaukts, bet man. Man kaut kas tiiiiik labs, ka atbraucu mājas tajās pašās vecajās ceļojuma botās, bet ieguvu 11 jaunas (ne nu gluži jaunas) vinila plates, kas papildināja manu mazo plašu kolekciju. Man kā mūzikas gurmānam, tas ir kā saldais ēdiens. 

Mūzika, tas ir mans, un ja vēl 80` un 90` gadu izlaidums, vispār kūstu. Tādām vietām garām nevaru paiet. Šoreiz 10 dažādi izpildītāji un grupas albumi, viena izlase. Nu protams roka. 😎🤘

Uzlieku plati atskaņotājā, šķirstu bildes, vēl ar svaigām emocijām atceros ceļojumu, tepat pāri jūrai, var teikt uz kaimiņzemi. Kas ir tik atšķirīga, bet tai pat laikā tik pazīstama, tik tuva. Katrā vietā, vai tas ir tālu vai tuvu, ir būts vai nav, ir iespēja iegūt jaunas emocijas un pieredzi, kas mūs tikai bagātina.