01 augusts 2018

Vasaras balkons.

  Ilgi atkal nav būts savā blogā. Raitais ikdienas solis, ģimeniskas izklaides, jaunais darbs (it kā ne jauns, bet jaunā statusā gan, kas attiecīgi prasa vairāk veltīt laika). Viss kopā padara ikdienas piesātinātas. Neatliek laika pasēdēt pie datora un aprasktīt kārtējo darbiņu. Tāda ir mana vasara, kaut ārā svelme cepina. Un paskaitot, ka kopš aprīļa vakar bija tikai 6 lietus diena kopsummā virs mana dārza, nesēžam ne mirkli mierā. Mēs baudām katru mīļu mirkli, ko dod mums šī vasara. Riteņi, pastaigas, pārgājieni, peldes jebkurā ūdens tilpnē. Ķeram D vitamīnu ar katru šūnu. Un man nav par maz šī siltuma. Ar katru elpas vilkmi lādējos, lai ziemā no domas vien par šo karsto vasaru paliktu silti.
  Un tomēr lielāki vai mazāki darbiņi jau tiek veikti, lasītas tējas, kaltēti augi, taisītas sukādes un marmelādes, audzēti dārzeņi mazdārziņā, cīnoties ar karstumu un sausumu. Un padarbošanās arī rokdarbu jomā.
  Šoreiz mans roku darbs sastāvēja no flīzēm, flīžu līmes, jūras oļiem un ūdens apskalotiem stikliņiem. Darba cimdi, špakteļlāpstiņas un laka ar otiņu. Kas tapa? Vasaras vēlo vakaru dzestrumu ķeršanas idilles vieta - balkons.
  Vecajam balkonam tapa jauns kažociņš.
  Vīra pārziņā bija noflīzēt pamatu.


Un tad sākās mans darbs.


Flīzes izliekot apkārt, palika apmēram 10 cm josla. To visu noflīzēju ar oļiem un stikliņiem. Katru pieskaņot, katru piemeklējot, katru apčubinot.




To visu solīti pa solītim uz ceļiem izložņājot salipināt.





Kad tas viss nožuva, tika pulēti, tīrīti un pucēti. Un, visu vēl piesūcinot ar grunti, nolakoti. Vairākkārt. Lai smukums ilgāk turētu sauli un karstumu, lietu, sniegu un aukstumu.


Un vēl fūgas sataisīt pieskaņotas. Un atkal tīrīt slaucīt un pulēt.




Katrs centimetrs balkonā tika apčubināts un apmīļots.


Un tad jau lielākais gandarījums ir balkona iekārtošana. Redzēt kā top vieta kur piesēst un atpūsties.


Un kā domājat kurš pirmais pieteicās uz balkona saimnieka statusu? Galvenais būvuzraugs, kurš sekoja un pābaudīja katru darbu, kas tika veikts uz balkona. :D
Visā godībā - Bonoparts.


Un skaistā balkonā top skaistas draudzības. Kaut attālums šķir, Bonopartam netraucē dienām tupēt uz malas un otrā stāva kaimiņieni vērot. :D



Baudam vasaru, baudam sauli, baudam prieku.




Ķeram katru silto mirkli, ko vasara mums dod.

05 jūnijs 2018

Saglabājam jūras piekrasti, sadarbībā ar Zaļo kustību.

   Un kārtējais kilometru pārgājiens. Šoreiz ar misiju - saglabājam tīru jūras piekrasti.



  Latvijas zaļā kustība uzzaicināja Zemessardzi atbalstīt šo pasākumu. Un tā mēs, pieaicinot klāt vēl civilos brīvprātīgos, devāmies ceļā Melnsils - Ģipka.


   Sadalījāmies divās komandās,  mēs gājām no Melnsilu, otra no Ģipkas nāca pretī.


























   Lielāki un mazāki atradumi. Īpaši neesmu bijusi atbalstītāja, ka bērnudārza izlaidumi jāsvin ar balonu palaišanu. Skaisti jau ir, bet tas piesārņo apkārti, un pat kaitīgi putniem, dzīvniekiem. Un te bija spilgts piemērs- vienā piekrastes daļā atradām daudz hēliju balonu ar striķiem, kas var sapīties putnu un dzīvnieku kājās, piesārņo dabu.
   Tomēr- samērā tīra piekraste bija.
   Jauki pavadīta diena ar lietderības koeficientu.
   Un atbalstu teicienu - kā zināji atvest, tā proti aizvest! Lūdzu neatstājiet dabā, piknika vietās, jūrmalās, upes un ezeru malās savus atvestos atkritumus. Mācēji atvest, proti aizvest.



   Viens mazs posms noiets gar piekrsti. Saglabāsim tīru!

16 maijs 2018

Labdarības gājiens apkārt Latvijai.

   Labdarības gājiens apkārt Latvijai, lai aicinātu ziedot bērnu ar kustību traucējumiem rehabilitācijai. Ziedošana iespējama portālā ziedot.lv sameklējot projektu:"Apiesim Latviju,lai bērni staigātu! 
   Arī es piedalījos gājienā vienā no posmiem. Ventspils 46.kājnieku bataljons līdz Užavai. Es pievarēju tikai vienu ceļa posmu, bet apbrīnojama ir mūsu zemessarga Raimonda Požarska izturība un ticība tajā ko dara, darot to apkārt visai Latvijai vienlaicīgi 44 dienās. Bez pārtraukuma. Tikai ar kājām. Ar mugursomu plecos. 
   Ir laiks vēl pievienoties gājienam. Sekojiet līdzi FB profilam, kur iet maršruts. Var pievienoties jebgurš, jebkurā posmā atbalstīt gan fiziski, gan ziedojot cēla mērķa vārdā. 





100 gades ozols ZS 46.kājnieku bataljonā. No kurienes es uzsāku ceļu.


Pa ceļiem, pa neceļiem, pa lauku malām, līdz Užavai.









Užavā 100 gades ozols.


   Atbalstīt var ejot kopā, dodot naktsmājas, ūdeni, vai pat panest somu. Katrs sīkums šeit nozīmē daudz. Jo atzīsimies, ne katram būtu kas tāds pa spēkam. Es nogāju tik nieka 19 km. Bet to darīt katru dienu un 44 dienas no vietas, un vidēji pa 40 km dienā, to ne katrs var. Atbalstām. Un galvenais ziedojam bērniem, kas tiešām tas ir nepieciešams. Ar mūsu kopējo atbalstu, ieliekot no sevis, kaut mazu mazītiņu atbalstu, galā sanāk ļoti liels atbalsts. :)
   Spēks vienotībā.