17/03/2024

Rīgas apskate Nr.3.

 Kārtējais brauciens uz Rīgu sestdienā, ar sešām brīvstundām. Maršruta plāns sastādīts, varam sākt. Bet esam elastīgi un atvērti visam ko piedāvā Rīga. Pirmais plānā, beidzot apmeklēt un apskatīt Okupācijas muzeju. 


Pēc restaurēšanas nebija redzēts. Nopērkot biļeti, var piemaksāt divus eirikus klāt, un piešķirs virtuālo gidu - austiņas. Iesaku. Ja ar reālu gidu jāiet kopā kolektīvā un laika patēriņš ir atkarīgs no grupas pārvietošanās ātruma un gida stāstījuma ilguma, tad virtuālais gids to dara raitāk. Pats visu kontrolē. Uz grīdas ir uzlīmēti cipari, nospied pultī un klausies ierakstu. Ērti, parocīgi un viss par visu ir skaidrs. Parocīgi arī tiem, kam nav līdzi paķērušās brilles un nevar izlasīt uz baneriem.




Muzejs, kas jāapmeklē katram tautietim, kas vēlas izprast savu vēsturi. Vai vismaz atcerēties kā tas viss bija, ja piemirstās kāda laika posma detaļas. 


Pēc Okupācijas muzeja, tālāk uz nākošo plānā ierakstīto - Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju. Bet ... apejot ap stūri- ieraugām, še tev, nez no kurienes iznirst Modes muzejs. Nav divu domu, šaujam tik iekšā. 


Muzejs neliels, trīs telpās. Bet, cik sapratām, eksponāti un tematika ik pa laikam tiek mainīta. Tātad muzejs, ko var apmeklēt un apmeklēt ik pa brīdim, ja interesē šādas lietas. Šodien mūsu "menjū" piedāvājumā bija "Melns Balts Sarkans". Nenobīstieties, atverot ārdurvis, vispirms jānoripo lejā uz pagrabstāvu. Un tad var iegrimt ciku-caku, kruzuļu un skaistu lietu pasaulē.



Arī šeit ir piedāvājumā virtuālais gids, spied cipariņus, un klausies visu kas saistās ap konkrētu laikmeta tērpu un aksesuāriem.

Un tad gan, baudot Vecrīgas šarmu, ejam uz nākamo objektu.


Muzeja piedāvājumā divas lietas- pastāvīgās ekspozīcijas un mainīgās. Šodien mainīgajā apskatāma rotu mākslas biedrības izstāde "Skārien -jūtīgs". 23 dažādu autoru darbi. Rotas kā mākslas darbi. Kas paspilgtināti ar rotu īpašnieku portretiem.





Pastāvīgās ekspozīcijās skatāms - Latvijas dekoratīvā māksla un dizains no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem., atvērta tipa ekspozīcija, kas iepazīstina ar Latvijas dizainu, un virtuāla iepazīšanās ar tekstila fabriku "Rīgas audums" - vienu no spilgtākajiem zīmoliem Latvijas tekstila industrijā.


Iespaidu radīja šie divi tērpi. It kā nekas tāds, mūsu latvu tautas tērpi. Bet ... pieejot tuvāk un ievērojot detaļas, saproti, tie nav vienkārši tērpi. Lai saprastu, kas tieši izmantots materiālos, iesaku apskatīties pašiem. Apbrīnojama izdoma.


Pusdienas pārtraukums. Apskatāmies, ka laika palicis pavisam maz, tik nieka pāris stundas. Un saprotam, ka Nacionālajam Mākslas muzejam tas ir par maz. Tas būs jāatstāj uz citu reizi. Bet kādam citam apskates objektam varbūt pietiks. Apskatām apkārtnes iespējas, un izlemjam par labu Jūgendstila muzejam. 
Domāts, darīts. Nezinājām ko gaidīt, bet kad nonācām uz ielas, kur atrodas muzejs - godīgi? Mums elpa aizrāvās! Kā mēs šādu ielu agrāk neredzējām? Jā- ir dzirdēts, ka tūristi braucot un jūsmojot. Likās tas viss ir Vecrīgā un jau redzēts. Bet tagad ieraugot Alberta ielu, bijām, maigi teikts, šokā. Šī krāsainība, bagātīgi rotātās jūgendstila ornamentālajā izteiksmē veidotās ēkas. Bauda acīm. Varat iet ar domu saskaitīt - cik dzīvu būtņu ornamentos attēloti. Droši, ka pie otrās ēkas jau nojuksiet. 



Šo spārnoto lauvu skats mājas ieejas katrā pusē atgādināja kadru no bērnības mīļākās filmas "Bezgalīgais stāsts". Kas redzējis filmu, zina par ko iet runa. :D 


Jūsmojot par Alberta ielu, galā nonākam līdz Rīgas Jūgendstila centram. Un kā izrādās, ēkā ir vairāki muzeji. Un vēl par pārsteigumu šodienā, arī dažādas tematiskās izstādes bonusā. 


Sākām ar Jūgendstila centru. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Baltijas valstīs, kas veltīts jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam.  Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Pēkšēna personiskais nams, ar visām tā laika pieejamām modernajām tehnoloģijām. Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers, kas pilnībā atklāj tā būtību. Apskatāmas rīdzinieku istabu iekārtojums, mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi utt.



Turpat vienā telpa ir apskatāma Izstāde “Ķieģeļi” Aplūkojami 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Latvijas ķieģeļcepļos ražoti ķieģeļi, kā arī dažādi seni, ar ķieģeļiem saistīti priekšmeti un fotogrāfijas. Kam patīk ķieģeļi, kā reiz, vēl laiks vēsturiskai izpētei.


Vēl viena maza izstāde - apskatāmie zīmējumi veidoti kā ilustrācijas Māras Cielēnas grāmatai “Sfinksas Albertas smaids” un tajos attēloti Alberta ielas jūgendstila namu dekoros redzamie, vitrāžās atveidotie un ielā mītošo personību daudzveidīgie tēli. 


Un ar to jau viss nebeidzas. Vēl viena izstāde, kurā var apskatīt 20. gadsimta sākumā ražotus gludekļus no privātkolekcijas. Aplūkojami visneparastākie gludekļu modeļi, kas paredzēti visdažādākajiem nolūkiem. Pat iedomāties nevarat, kā gludināšanai tika izgatavoti gludekļi. Vesela māksla. 





Kad pirmā stāva muzeju un izstāžu piedāvājums izpētīts, tad garais kāpiens pa skaistām jūgendstila kāpnēm ciemos pie Rozentālu un Blaumani. 


Kad beidzot aizelsušies nonākam piektajā stāvā, varam apskatīt vēl vienu dzīvokļa muzeju. Šeit dzīvojis viens no latviešu tēlotājmākslas pamatlicējiem Janis Rozentāls un viņa dzīvesbiedre, somu dziedātāja Ellija Forsele. Līdzās Rozentālu ģimenei kā apakšīrnieks dzīvoklī periodiski mitinājies arī izcilais latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.


Uh. tagad var ieelpot un atpūtināt kājas braucienā mājup. Atkal viena tūre pa Rīgas apskates objektiem veikta. Krāšņa un daudzveidīga izpēte šoreiz sanāca. 



Rīga nebeidz pārsteigt. Vēl palika objekti, ko neuzspējām apskatīt. Vēl pāris sestdienas priekšā ar idejām, ko apmeklēt. 

05/03/2024

Starp papardēm un krāsu riņķiem

   Kādus gadus netiku vākusi ozolpapardes. Pagājšruden iedomājos, ka atkal pēc ilgākiem laikiem, noderētu kādu paparžu ķiseni ziemā uzmeistarot. Laikam rudenī griežot papardes jutu, ka noderēs. Daudz, daudz papardes bēniņos kaltējās. Viss tika samīcīts vienā maisā iekšā. 



Kad mēģināju atrast veco zāļu tēju spilvendrānu, neatradu. Hmm, nez kur nolikusi. Bet atradās viens cits ķisen apvalks, kas prasīt prasījās pēc pārmaiņām. Brīvā improvizācija, kā teikt - krāsu terapija. Bet te nedrīkst kļūdīties, jo nav tādas dzēšgumijas, kas no auduma krāsu labotu. Un ja ir kļūdas, kā labot? Burbuļoties. Ar krāsu apļiem spēlēties. 



"Guļot uz maisa, kas pildīts ar sausām paparžu lapām, varot izārstēt reimatismu" - tā sakot gudras grāmatas un dziednieki. Dziednieki vēl gulēšanu papardēs saista ar augiem piemītošo kosmosa enerģiju, ko tad saņem cilvēks…  Šāda ārstnieciska iedarbība papardēm nav zinātniski pierādīta. Tiesa, apgalvojums, ka gulēšana uz paparžu lapām ir veselīga, nav tikai tukša skaņa, jo ir dzirdēts, ka dažkārt pāriet gan galvas, gan muguras sāpes. 

Labāk jau būtu guļvietai izvēlēties svaigas ozolpaparžu lapas, jo tad ir jūtams to vēsums un mitrums, varbūt arī nedaudz ēteriskās eļļas ar ļoti vāju pretiekaisuma vai pretsāpju darbību. Bet kur ziemā viņas svaigas ņemt? 

Kaltētās papardēs, nav ne izteikta aromāta, ne sastāvā vielu, kas šādi iedarbotos. Kaltētas drogas ir iedarbīgākas tējās vai kompresēs. Bet neesmu vēl provējusi šādas receptes. 

Tāpēc man ir kaltēto paparžu spilveni ar sāpju remdējošu un nomierinošu terapiju. Vai tā ir iedoma, vai tas saucamais placebo efekts, nezinu, bet man tas līdz. Sajust vieglu, vasarīgu aromātu un siena čaukstoņu zem auss, jau vien dziedē jebkuras kaites.