Ekspedīcija Dzintars Nr.7

  Kārtējais gads, kārtējais pavasaris, un atkal klāt laiks, kad jāiziet kāds maršruts gar jūru. Nu jau tradīcija mums abām ar draudzenes. Šoreiz izvēlējāmies maršrutu Užava - Ventspils. Atkārtojām pirmo 2016.gada noieto maršrutu, ar kuru aizsākās šī ikgadējā tradīcija. Ar sabiedrisko nokļuvām Užavā. Spēka pilnas un apņēmīgas deviņos no rīta sākām savu maršrutu. 

Četri kilometri cauri pagastam.

Un klāt esam pie jūras. Sākām aiz Užavas upītes Ventspils pusē. Jo zinājām, ka vēsi, ūdeņi vēl nav iesiluši un upei pāri nebridīsim. Tik apņēmīgas vēl neesam.

Sākam. Priekšā 20 km. Vēl optimistiski smaidam. 

Ir ticējums, ja atrodi akmeni ar caurumu, tas laimei. Nu protams, es to atrodu jau pirmajā kilometrā. Ej nu stiepj to laimi līdz. Atstāt nevar. Kurš saka, ka laime viegli nāk? Nes, Madara, nes tik to savu laimi. 😅

Pēc, no kāpām, nekurienes vidū, izskrienoša suņu uzbrukumam, pilnai laimei arī dzintariņš tiek atrasts. Emociju skala spridzina. 💥

Laiks pateicīgs, saulīte lutina, vējš no muguras. Adrenalīns virmuļo. Prieks iet un baudīt Baltijas jūras piekrasti.

Bet tomēr nav tik viegli kā izskatās. Vai nu sausais pavasaris, vai kādu citu laika apstākļu ietekme, bet smiltis mums nepalīdz. Ja līdz šim, cik esam gājušas, varējām atrast gar krastu diezgan stingru pamatni, lai vieglāks atspēriens iešanai, tad tagad nekā. Ej kur gribi, pa sausu vai slapju smilti, pie jūras vai nostāk, grimst kājas. Tā, ka pat ļoti. Kārtīgs kardio, spēka treniņš. Pirkt abonomentu sporta zālē un trenēties? Pupu mizas. Ejiet gar piekrasti pa smiltīm. Pa velti sevi nomocīsiet. 

Bet neko darīt. Jāiet tik ir. Atpakaļ jau negriezīsies. Pašcieņa jau arī kaut kāda jāsaglabā. Vai tad mēs mīkstās? Tā arī gājām cīņā ar mīkstām smiltīm, vietām akmeņiem pilnu, suņu uzbrukumiem, un kaiju klaigu pavadītiem. Bauda. 

 Šim akmenim labāk ceļā netrāpīties, kad ripos lejā. Kā tur Andris Ērglis dziedāja? 

Lūdzu, vecāki, nelaižam debesīs hēlija balonus ballītēs, izlaidumos, svinībās. Tie nekur nepazūd. Tie mētājas visur. Un ļoti piesārņo dabu un kaitē dzīvai radībai.

Saudzējam un priecājamies par mūsu skaisto dabu.

Pēc septiņu stundu cīņu, esam jau finiša taisnē. 20 km gar jūras piekrasti ir pievarēti. Pašiem neticas, ka tomēr spējām.

Nelieli mūsu atradumi.

Un noslēgumā maza atskaite par pārgājienu. Tika noieti pavisam 27 km, kurus pieveicām pa septiņām ar pusi stundās. 

Vai mēs iesim vēl? Kas par jautājumu, protams!

Un mazais ieskats ar video palīdzību.

Vienu vakaru ar Ērikas, sākām skaitīt un rēķināt, cik tad mēs tādas ekspedīcijas esam veikušas. Un saskaitījām, ka esam jau septiņus nogājuši. Mazai atskaite salikšu info šeit, lai atmiņai paliek. Jo, izrādās, visu neesmu šeit atrādījusi.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.1. 

   Tika veikts 2016.gada 30.aprīlī. Maršruts Užava - Ventspils. Ir aprakstīts te pat blogā.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.2.

   Tika veikts tai pat gadā 2016.gada rudenī, 25.septembrī. Maršruts Ovīši - Staldzene. Nav atskaites, nav pat bilžu. Kaut kādos mākoņos, kolāžās atradām dažas, kas apliecināja- jā esam bijušas. 🤭

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.3.

   Tika veikts 2019.gada 8.jūnijā. Maršruts Ovīši - Staldzene. Blogā atskaiti neesmu veikusi. 

   2018.gads tika izlaists, jo tā gada pavasarī pārgājienā Cirpstene - Užava gājām atbalstā līdzi Raimondam Požarskim, Labdarības gājienā apkārt Latvijai. Tas ir aprakstīts šeit.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.4.

  Tad nāca pandēmijas gadi, drusku pārtraukums, un nākamā ekspedīcija notiek 2022.gada 30.aprīlī. Maršruts Cirpstene - Ventspils.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.5.

   Nākamā ekspedīcija notiek tikai 2024.gada 1.jūnijā. Atkal tas pats maršruts - Cirpstene - Ventspils.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.6.

 Kompensējot viena gada izlaišanu pārgājienam, ejam sesto ekspedīciju rudeni, 2024.gada 7.septembrī. Un kā esmu palaidusi garam, ka neesmu atrādījusi blogā? Arī nav aprakstu. Maršruts bija Liepene - Pārventa.

💚 Ekspedīcija Dzintars Nr.7.

   Un pēdējā šī gada ekspedīcija 2025.gada 30.majā. 

Tradīcijas ir jāievēro, it sevišķi, ja tās priecē. Ceru nebūt tik slinka, un vairāk veikt atskaites par pārgājieniem. 

Ekspedīcija Dzintars 2024.

   Ikgadējais pavasara pārgājiens Ekspedīcija Dzintars ir atkal noiets. Tā mēs ieskandinām ar draudzeni vasaru. Ar pārgājienu gar jūru, un vismaz ap 15 km. Ir gadi, kad maršruti bijuši garāki, ir kad īsāki. Ir kad esam gājuši vairāki, bet visbiežāk divatā. Bet galvenais noiet gar jūru. Un šoreiz izdevās ar rezultātu. Kaut maziņš un vienīgais, bet ir atrasts dzintariņš.

      Bet par visu piedzīvoto no sākuma. Iesākām ar taku caur pļavām un mežiem, lai tiktu līdz jūrai. Nu kādi 3 vai 4 kilometri sanāca. Sākumā skaisti, jāiemūžina dārzbēgles smaržīgās dārza naktsvijoles un papardes. Jāizbauda pļavu skaistums un meža burvība.

   Bet karstums arī liek par sevi manīt. Kaut diena pateicīga, nedaudz dūmakaina, mākoņaina, saule necepina. Tomēr karstumiņš jūtams. Jo ilgāk ejam, jo jūtam, ka esam par barību meža mošķiem. Sajūta tāda, ja apstāsimies uz 3 sekundēm, momentā pus litru asiņu tiks izsūkts. Lai neizžūtu sausi, stāties nevaram. Bet jo ātrāk ejam, jo vairāk iesvīstam, jo lielāks bars sekotāju, kas vienlaicīgi mēģina uzbrukt, trinot nazīti un dakšiņu. Jau bumbvedēji draudīgi ap galvām sāka riņķot, kā maitu lijas, gaidot, kad tad mēs kritīsim. Ir tikai viena doma, kaut ātrāk jūra pienāktu klāt. Un tikko no meža biezokņa esam ārā, uzpūš jau pirmais jūras vējiņš, tā beidzot killeru vienība ir atkāpusies. Fuuu ... izmukām no meža mafijas, varam jau uzelpot. 

   Jāizkāpelējas pa tornīšiem, un te jau jūra ir klāt. Uz kraujas malas .... esam klāt. Vēl tikai nedaudz ģeometriski aprēķini, fizikas likumu atcerēšanās, un norullēšana pa ļoti stāvo un augsto krauju lejā pie jūras. 

   Un Ekspedīcija Dzintars var sākties. 

   Daba kā mākslas galerija. Baudām to izveidoto un atstāto skulptūru. Ar nelielām pauzītēm enerģijas uzņemšanai, turpinājām tālāk ceļu. 

   Mūsu Ekspedīcija, nav tikai pārgājiens vai dzintara atrašana. Tas ir pavisam par ko citu. Tā nav tikai tīra maršruta noiešana, bet tā arī nav kavēšanās vai laiskošanās jūras malā. Ejam ne ātri, ne lēni. 

Bet jāuzspēj viss 📌: 

✅ Aplūkot dabas skaistumu. 

✅ Iemūžināt interesanto. 

✅ Satikt domubiedrus ceļā. 

✅ Izklačoties abām.

✅ Atstāt rūpes un bēdas.

✅ Smelties enerģiju un iedvesmu. 

✅ Paspēlēties akmeņos un smiltīs.

✅ Ķert mirkļus.

✅ Likt kabatās atrastos dārgumus.

✅ Izsmieties un realizēt ātras idejas.

✅ Kalt idejas un plānus. 

✅ un vēl, un vēl, un vēl ...

   Piedzīvojām i sauli, i pērkonu ducināšanu. I aukstu, i karstu vēju. Un nobeigumā lietu ar zibens spērienu 3 km attālumā no mums. Emociju un sajūtu gamma visdažādākā. Izlijušas, nedaudz pabiedētas, bet laimīgas galā nonākušas.

   Mani nelielie atrastie dārgumi. Ja neskaita veselu maisiņu ar jūras apskalotu koku atstiepšanu un tulznu papēdī. 

🗂 Un neliela atskaite par noieto maršrutu. 

   Pabeidzot Ekspedīciju Dzintars, šoreiz mums bija viens vārds, kas to visu raksturoja - episki. Lai ko tas katram nozīmētu, mēs bijām un esam, joprojām par paveikto un piedzīvoto laimīgas. 💚