Tā saucas grāmata, kuru kādu laiku atpakaļ iegādājos un esmu sākusi lasīt.
Nosaukums riktīgi iederas šodienai - jaungada pirmajai dienai. Vai tad mēs lielākā vai mazākā mērā neplānojam, ka rīt, pēc jaunā gada, sāksim pildīt jaunas apņemšanās, izpildīsim sastādītā plāna darbiņus? Vai vismaz centīsimies izdarīt to ko sen jau plānojām?
Man darāmo sarakstā ietilpst jaunā augu vākšanas sezonas plāns, dārza sēšanas un stādīšanas plāns.Man patīk šis periods, kad tikai uz papīra plānojas kāds šogad būs man dārzs, ko jaunu varētu ieviest, iesēt, iestādīt, bet ko nevajadzētu. Kas kurā dobē būs. Ko lasīšu jaunu augu pasaulē, kādas zālītes meklēšu, un kādas receptes izprovēšu.
Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par grāmatzīmi. Par dekoru, kas tagad atdalīs manas grāmatu lapas, kamēr lasu un smeļos iedvesmas vai vienkārši iekrītu citā fantāziju pasaulē.
Tapa mirkļa iedvesmā. Tagad un te, uz ātro, palocīt stiepli, patīt drāti, pavērpt pērles.
Grāmatzīme, kas atgādinās, ka jāatrod mirkļa brīži ātriem, maziem radošiem prieciņierm.
Ar spalvu un tinti triept savas ikdienas krāsas. Tā mana jaunā grāmatzīme raksta bez tintes un krāsas. Un nekas nav jāsāk no jauna, bet tik jāturpina ķert mazos ikdienas priekus izkrāsojot ar radošiem darbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru