Kur mācījusies vai apguvusi? Nekur. Pašmācības ceļā mācos, provēju, eksperimentēju. Jau gadus 30. Nav daudz manā dzīvē tapušas gleznas pa šo laiku. Jo ļoti rūpīgi izvēlos ko gleznot, un vēl ilgāk gatavojos. Tāpēc varbūt man viņu nav daudz, uz rokas pirkstiem varu saskaitīt. Laikam tāpēc katra reize strādājot ar eļļas krāsām man ir kā svētki.
Un ja reiz svētki ar eļļas krāsām, tad jātop kam īpašam. Draudzenei mīļā piemiņā un labās atmiņās par mīluli Ramzesu.
Nojautu, ka glezna, bet tomēr, lēni rullējot uz leju, izskatījās pēc foto. Visu cieņu, ka bez mācīšanās, bet gan jau vienmēr tā zīmēšana, gleznošana ir padevusies, vai ne? Es, piemēram, neko nemāku uzzīmēt.
AtbildētDzēstJā zīmēšana man asinīs. Vispār jau visai dzimtai. Ome Ulmaņlaikos izpaudās kleitu un apģērbu šūšanā. Mamma zīmēja, vairāk portretus. Brālis komiksus kolosālus zīmēja, māsa talantu kūku garnējumos un konditorejā izpauda. Es zīmēšanā - ainava, dzīvnieki. Diemžēl mamma nenoreaģēja un nesūtīja mākslas skolā, līdz ar to netiku iekšā mākslas akadēmijā :( Un tagad kad meita parādīja arī talantu, nebija nekādu šaubu - mākslas skola. Tā lai pēc tam dzīvē ir iespēja izvēlēties kur un ko grib studēt. Lai nav tā kā man bija, ka ar talantu bija par maz lai studētu, un palika tikai kā hobijs.
Dzēst