No pļavas līdz tējas krūzei. Un jaunas sezonas sākums.

  Katru sezonu nelaižu garām ievākt ārstniecības augus. Jau ikdienu nevaru iedomāties bez aromātiskām tējām, veselīgiem balzamiem un ārstnieciskām eļļām. Varētu likties kā ikgadēja rutīna, bet man tomēr tas tā nav. Daba ir daudzveidīga un interesanta, visu laiku ir ko jaunu atklāt.
  Kā šī tēja. Ja augu pasaules izzināšanā esmu ļoti ilgi, tad šo kļavu ziedu tēju iepazinu tikai šo ziemu. Pēc ilgiem meklējumiem pagājušo pavasari atradu dažas kļavas, lai iegūtu ziedus. Liekas kas tur ko neatrast. Visapkārt takš viņas ir, jo rudenī priecājamies par skaisto lapu daudzkrāsaino toni. :) Bet pamēģiniet tagad atrast kļavu. Ne pilsētā, bet ārpus. Prom no ceļiem. Jo ziedi viņai ir pirms lapām.
  Un te nu viņa ir. Saldena, aromātiska un garda. Iepazinu kā ļoti veselīgu un gardu tēju. Un šo gadu atkal laimes spēle atrast, jo vecā vietā kur lasīju, tagad ir mežizstrāde, un audze ir izretināta. Būs atkal jāpameklē.

  Bet sezonu uzsāku ar māllēpenēm. Tās ir pirmās pavasara vēstneses, kas pasaka - ir laiks.

  Ir laiks ielasīt pirmās saulainās pavasara vēstneses nākošai sezonai lietošanā. Un māllēpenes man nekur nav jāmeklē. Pašas kāpj man saujās. Saaugušas dārzā, topošo saimniecības ēku pamatos. Ik trešo dienu tik jāaizbrauc nolasīt ražu. :D