15/12/2014

Ballīšu laiks - bolero, somiņa un maciņš.

 Gada nogale klāt. Tas ir ne tikai svētku gaidīšanas laiks, bet arī ballēšanās laiks.

 Tātad uz balli!
 Un protams, tad ir katras sievietes galvassāpes - ko vilkt mugurā. :D
Man bija gandrīz mēnesis ko gatavoties. Atradu kleitu. Un attiecīgi sāku meklēt aksesuārus klāt.
Izdomāju - gribu bolero. Atradu audumu. Tagad atkal galvassāpes - kā dabūt gatavu. Lai cik dīvaini nebūtu, bet visi mājās esošie žurnāli ar piegrieztnēm tika izšķirstīti, un nebija elementāras bolero piegrieztnes. Pat ne tuvu līdzīgas, ko varētu pielāgot.
 Un tad ilgi domājot atcerējos - nesen skatījos visas sezonas no dizaineru šova "Mēle". Aizķērās dažādas interesantas fīčas, kā jaunie dizaineri darināja tērpus. Iekrita acīs kā var dabūt piegrieztni, ja tev nav gatavas pa rokai.


 Vilku ārā sāv Žaklīn` un sāku darināt. Mans manekens saņēma pamatīgu akupunktūras devu. Jo piegrieztne tiek gatavota uzreiz uz manekena ar papīru - spraužot, griežot, līdzinot, pārspraužot un piegriežot.
Man šāda piegrieztnes darināšana der, jo manekens ir praktiski manos izmēros.



 Tā es tiku pie bolero vajadzīgajām detaļām.


 Bet lai precīzi būtu un nenošautu kaut kur šķībi. Vispirms piegriezu oderi, un sašuju. Tikai tad ķēros klāt pie mākslīgās kažokādas šķērēšanas. Jo vieglāk oderi  piegriezt un pāršūt jaunu, nekā sabeigt pamataudumu.


 Odere uzmērīta, der kā uzlieta. Var griezt un šūt tālāk. Rokas piegrieztnes dabūju no žurnāla gatavās sagataves. Pielāgoju ar diega mērīšanas metoni, lai būtu precīzi un nepaliktu nekas lieks pāri plecu un padušu daļās.


 Abas daļas savienotas un gatavs bolero.



 Gatavu uzvelkot, secināju, ka mugurā tomēr prasās 1-2 cm ielaidums plašumam. Bet par cik nošūts bija kārtīgi, balli izturēja godam, pa vīlēm neplīsa. Un pat ērti un silti bija maniem pleciem. Bet turpmākiem šūtiem darbiņiem zināšu, kur vajag pielikt.

 Nākošais - somiņa. Doma bija pirkt gatavu, bet tad no pinterest iekrita ideja rokās, kā arī vajadzīgais materiāls atradās mājās. Un no atlikušās kažokādas tapa somiņa. Klāt zaļa āda, kuru izšuju ar pērlēm, rokturi no citas nomontētas somiņas.

Un arī somiņa gatava. Pietika vietas gan mobilajam, gan fočikam, gan nelielai kosmētikas atribūtikai.



 Pusotru gadu godam bija nokalpojis vecais mobilais maciņš ko gatavoju, laiks bija jaunam. Tas tapa tāpat, ne tāpēc ka balle. Bet tāpēc ka vecais burtiski izjuka.



 Balle nosvinēta godam. 7 stundas deju placī, ka nākošā dienā kostatēju pāris tulznas pēdās. Satikti dienesta biedri, paziņas. Dejas, konkursi un jautrība. Garais ceļš mājup ar busu un draugiem pa vētru, caur Kuldīgu un Talsiem uz Ventspili. Ne pa jokam līkumiņš. Bet jautrajā kompānijā tas paslīdēja kā mirklis. Vētru tik pamanījām dēļ nogāztiem kokiem.
 Emocijas un pozitīvisms ilgam laikam gūtas.

1 komentārs: