Jāsalabo, kas labojams.
Vecais vēja zvans tagad jaunās skaņās. Pieskaņots zil-zaļās koka kazas gadam.
Šo to jau daru arī rokdarbu jomā. Man nepatīk adīt, un kur nu vēl smalkāku par smalkāku adījumu. Bet esmu saņēmusies pirmajam tādam darbam. Un lēnam soli pa solim man top smalks, viegls paliels adījums.
Ar jaunu gadu tiek pamatīgi cilāta un šķirota darbnīcas materiāli. Man tiiiiiik daudz visa kā sakrāmēts, ka pašiem vairs vietas nav. Sāku jau konkrētāk pārdomāt ko gribu darīt tālāk, un ko atmest.
Jauns gads, jauni plāni, jaunas iedvesmas.
Madariņ, es jau sāku uztraukties par tavu pazušanu :)
AtbildētDzēstPrieks ka esi atpakaļ :) Un apsveicu ar jauniem iesākumiem :)!!!
To četrdesmit gadu krīzi liec malā :) Jo lielāks šis apaļais skaitlis, jo fantastiskāki mēs kļūstam! Vide un cilvēki ap mums paliek labāki un bērni izaug par brīnišķīgiem cilvēciņiem, mēs paliekam bagātāki ar gadiem un te es nerunāju tikai par materiālām vērtībām :) Nez kāpēc krīze nebija sešpadsmit gados, kad mēs bijām pliki un nabagi, gribas teikt pat samērā vientuļi, mammas un tēta biksēm piesieti :)?
Es 16 nebiju ne vientuļš ne piesiets, ne krīzes. Es jau kā divus gadus strādāju un nodarbojos ar jāšanas sportu pa nopietno. :D
DzēstEs jau tik smejos par to krīzi. Varbūt tik sakritība vai tiešām tas ir slieksnis, kas liek aizdomāties par daudzām vērtībām un bezvērtībām ko daram ikdienā. Šis man vienkārši ir laiks, kad šķiroju visu. Domāju un plānoju ko mainīt, ko atmest, ko pilnveidot, lai nedzīvotu ar domu tik naakotnee, bet izbaudītu šodienu.
AtbildētDzēstLabi ka Tu dzīvo nākotnē :) Es sevi arvien biežāk pieķeru pagātnē :):):) Tas laikam tāpēc ka bērni aug citā vidē, bet man tik ļoti patiktos, ja viņi manu bērnības laimi varētu izbaudīt :)
AtbildētDzēstDarām ko varam lai VISS BŪTU LABĀK KĀ LĪDZ ŠIM :)!!!
Kā tev bij 30 gadu jubileju sasniedzot? Kad man palika 30, arī ieviesās daudzas pārmaiņas, varbūt tomēr mazliet saistās ar tām gadu mijām :)?
Es mēģinu dzīvot tagadnē nevis nākotnē.
AtbildētDzēst30 nosvinēju ar vērienu pirtī divas dienas. Nekādas pārmaiņas netaisīju, jo viss bija pašpietiekami.
Es reiz lasīju - 'Lai cilvēks varētu savā attīstībā virzīties uz priekšu, no kaut kā ir jāatbrīvojas.'
AtbildētDzēstEs arī tā darīju un vēl daru. Viegli nav šķirties no daļas kāmju krājumu, bet kādā brīdī jāizvērtē ir dažas no prioritātēm.
Lai veicās! Un tā nav krīze! Tas ir dzīves briedums.:)
Jā šķiroju bez žēlastības tagad daudz. Domas kārtas un arī idejas parādās :)))
DzēstSavos 62 gados vēl jūtos un esmu jauns. To stāstu, lai Jūs saprastu, ka dzīve ir un būs superīga un brīnumu pilna. Un mums vienmēr būs iespēja būt ne tikai šo brīnumu lieciniekiem, bet arī radītājiem. Par atjaunošanās tēmu interesants raksts http://www.adme.ru/svoboda-psihologiya/kak-za-1-mesyac-izmenit-zhizn-k-luchshemu-819960/.
AtbildētDzēstEs jau ar jūtos tā pat. Tik likās ka pēdējā laikā kaut kur iestrēgu un iesūnoju. Likās ka maļos uz vietas, pārāk spēcīgi bija ikdienas rutīnas, ka likās nekam vairs nav laika. Tāpēc sāku krasas pārmaiņas, lai atkal krāsas ienāktu ikdienā :)
DzēstPaldies par rakstiņu, palasīšu. :)