Rīgas apskate Nr.4.

 Un atkal Rīga. Jau kārtējā nedēļas nogales sestdiena ar sešām brīvstundām. Sastādīts saraksts ar idejām ko redzēt, spītējot laika apstākļiem, dodamies pirmajā apskates objektā - Nacionālajā mākslas muzejā. Muzeja krājumi parāda tās bagātību un savdabību, kā arī nacionālās mākslas izcilākos sasniegumus gadsimtu griezumā.

Apskati sākām šoreiz no augšas, ar bēniņiem. Mainīgā ekspozīcija šoreiz veltīta Aijas Jurjānes daiļradei. 

Un kāpjot zemāk, ar katru stāvu, aizrāvās elpa par skaistajām telpām. Tās vien jau ir apskates cienīgas.

Un mākslas darbi. Latvijas ievērības cienīgu mākslinieku darbi. 

Rozentāls. Ja viņa dzīvokļa muzejā redzējām reprodukciju, tad šeit var apskatīt jau oriģinālu.

Daudzas gleznas kā fotogrāfijas. Tik detalizētas, tik smalkas, tik niansētas, tik īstas, tik ... tik ... tik. Bauda acīm.

Iesaku apskatīt.

Kad visi stāvi izstaigāti, viss skaistais un krāšņais apskatīts, tālāk ceļš uz Vecpilsētu. 

Arī pa ceļam var apskatīt mākslu - ielu mākslu.

Un te jau esam klāt - Rīgas kino muzejs. Citiem zināšanai -ieeja no ķēķa puses. Bet arī tas vairs nav ilgi. Drīz muzejs pārcelsies uz jaunām telpām. Bet, kamēr nav notikuši Jurģi, var apskatīt vienu foršu, mazu, mīlīgu muzeju, ar interesantu gidu. Rīgas Kino muzejs ir vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā.

Atklājām, ka ir uzņemtas latviešu filmas, kas joprojām nav parādītas TV, un pat nezinājām par tās esamību. Piemēram 1996.gadā uzņemtā spēlfilma "Anna". 

Kad izpētīts latviešu filmu vēsture, un ar apņēmību un iedvesmu tuvākā laikā noskatīties kādu labu latviešu filmu, devāmies tālāk pa Vecrīgas ieliņām uz nākamo objektu. 

Mākslas muzejs Rīgas birža.

Rīgas Birža ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Līdz 2010.gadam tā nosaukums bija Ārzemju mākslas muzejs. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas - Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Ienākot pirmajā stāvā uzreiz ir apskatāma mainīgā ekspozīcija - Suzani. Vienas izšuvējas stāsts. Zāles centrā izstādīts astoņus metrus garš suzani (Taškentas izšūšanas tradīcijās) Madinas Kasimbajevas ar 15 māceklēm darināts trīsarpus gadus. Tas ir lielākais šāda veida izšuvums, kas jebkad radīts Uzbekistānā. Latvija ir pirmā valsts, kur darbs ir eksponēts ārpus Uzbekistānas.

Vēl viena ievērības cienīga izstāde - Tōkaidō ceļš. Izstādītas mākslinieka Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa 10 ainavas. Ļoti skaisti, izsmalcināti ukijo-e grafikas ainavas zīmējumi.

Un tālāk jau pa stāvu stāviem, caur dažādām kultūrām, baudījām muzeja kolekcijas skaistumu. Indonēzija, Japāna, Indija, Ēģipte, Nīderlande, Vācija un vēl un vēl un vēl. Daudz un dažādas vēstures liecības.

Mums kā "vēsturniecēm" māksla izbaudīta kārtīgās doping devās. 

  "Tie, kuri bieži apmeklējot mākslas galerijas, muzejus, teātra izrādes un koncertus, tad iespējams, viņi dzīvošot ilgāk nekā vienaudži, kuri kultūras pasākumus neapmeklējot," pie šādas atziņas esot nonākuši Londonas universitātes koledžas pētnieki. 

  Nu ko varu piebilst - mēs ar draudzenes kļūstam nemirstīgas.