25/01/2020

Zaļā ziema

 Šodien izdomāju līdz dārzam aizbraukt. Paskatīties vai stirnu buki atkal nav kaut ko apgrauzuši. Pagājušo ziemu šīm ābeles zaru galotnes ļoti garšoja. Šogad nav nākušas. Noteikt zaļumu pietiek visur apkārt.
 Jo kā tad savādāk, ja sniegs un sals nav bijis, un pat liekas ka īsti nebūs, līdz pavasaris būs klāt. Šodien bija tāda sajūta. Putni čivināja, saule, zaļš apkārt. Padomāju - riktīgs marts, aprīlis. Tik kalendārs atgriež realitātē - tikai vēl janvāris.


Dobēs rudenī atstātais kalē kāposts, puravi, pētersīļi, mangoldi un salāti zaļo. Zaļo tik smuki, ka var plūkt un likt uz šķīvi. Svaigi zaļumi un vitamīni kā prieks.







 Ne tikai dārzā zaļo, bet pat balkonu nenovācu. Rozes un timiāns priecē joprojām.




 Bet kamēr daba jokojas ar mums, man kā parasti ziemas laiks - ārstniecības augu vākšanas kalendāra sastādīšanas laiks.
 Šogad iekārtoju sev jaunu rokas grāmatu augu pasaulei. Plānā kā vienmēr - diktam daudz gribās ielasīt, izprovēt jaunas receptes, paekperimentēt un patestēt uz sevi, draugiem un ģimeni :D

12/01/2020

Ziepes savārītas.

 Ar meitas burtiski savārījām, pareizāk būtu teikt, sakausējām ziepes.


 Ne tīri ideja, bet atkal padarboties ar ziepju krājumiem, pameta Zero Waste raksts FB, kur meitene prasīja vai var sakausēt lietotu ziepju gabaliņus. Kā teikt izmantot maksimāli. Atkomentēju, ka var kausēt. Jo pati to biju darījusi neskaitāmas reizes. Bet bija viens bet. Es kausēju un taisīju ziepes no speciālas kausējamās masas. Nekad to nebiju darījusi no gatavām ziepēm, kas nopērkamas veikalā.
 Salasījām pa māju visus ziepju atlikumus un iekrājumus, un likām kausēt.


 Sapratu, ka tā nevar, kļūda Nr.1. Kā arī ūdens peldē, kļūda Nr.2. Vari kaut 3 dienas stāvēt pie plīts un peldināt, bet tā arī nesakusīs. Vismaz man pacietība zuda jau pēc 20 minūtēm, kad ūdens gribēja kārtējo reizi izkāpt no peldinātā trauka apakšas, un izplūst pa plīts virsmu.


 Visu katliņā pa taisno saliku. Lai neizceptu ziepes, sāku pieliet pa druskai ūdeni klāt. Sajutu, ka ar to būs par maz, un tad jau ar vien vairāk tika liets klāt. Tad tikai sāka pamazam ziepes mīkstināties un šķīst. Sapratu, lai sakausētu ziepes - vispirms jāsarīvē uz rīves visi gabaliņi skaidās, katlā iekšā un ar ūdeni sakausēt. Tā būtu vispareizāk. Bet šos peldinātos ķiļķenus jau vairs rokās nenotūrēt, tāpēc nācās peldināt un kausēt tik tālāk. Un vēl radās ideja, ar kārtīgi daudz ūdens daudzumu savārīt un pagatavot šķidrās ziepes.


 Beigās jau to masu dabūju kaut cik viendabīgu. Pieliku klāt pilienus lavandas ēteriskās eļļas, un piebērām sausos lavandas ziedus. Un te kļūda Nr.3. :D



 Kāpēc kļūda? Ziedi, vai jebkuri citi kaltēti augi paliek nepievilcīgi brūni, zaudē krāsu un paliek melni. Ziepēm jāliek klāt kaltēti augi, kas speciāli apstrādāti, fermentēti tādām lietām, lai nemainītu struktūru un krāsu. Šo faktu biju piemirsusi. Bet mājas apstākļos to nemāku darīt. Izrādās es tik sen nebiju darinājusi ziepes, ka pat papētos vecās lapas, no kurām iepirku ziepju pamatmasas un visu, kas tai piederās, jau sen likvidētas. Viss plūst un mainās. Labi ka ir blogs, kur var apskatīties, kad un kas ir gatavots.


 Bet ziepes sakausējām, sacietinājām. Par cik ar ūdeni tika kausētas, tad saglabājot mitrumu, ziepes vairs nebija tik cietas. Bet tomēr pietiekoši, lai būtu viendabīgā gabalā, kuru var griezt un lietot ikdienā.


 Bet ar ziepēm jau viss neapstājas.


 Ieraudzīju Rimi nocenotas līdz pat 75% no Ziemassvētkiem palikušo pāri - smuki džutas striķi kamolos. Viens kamols ar atlaidi sanāk 50 centi. Un tāds tieši viens kamols man aizgāja uztamborējot dušas cimdu/ švammi. 


 Džutas auklas ir ekoloģiskas no dabiska materiāla, nepūst, ar augstu izturību un ilgmūžīgas. Kas var vēl labāk aizvietot lētās plastmasas uzpūstās švammes, kas kalpo labi ja mēnesi. Tās drīz vien izjūk un sadalās. Un kur tālāk? Atkritumos?




 Var lietot uz rokas kā cimdu vai ieliekot ziepes gabaliņu cimdā - lietot kā švammi. Man, kas veikalā nopērkamās dušas želejas ar naftas pārstrādes produktiem piebāztās vispār nelieto, šis ir ideālākais variants. Var iebērt vannas sāli ar aromātiem, kaltētus augus ielikt. Idejas un iespējas bezgalīgas, lai palutinātu ādu ar tiešām ko labu un nekaitētu apkārtējai videi. Un pēc lietošanas var izmazgāt veļas mašīnā tīras, un lietot atkal.

01/01/2020

Rīt es sākšu jaunu dzīvi ...

     Tā saucas grāmata, kuru kādu laiku atpakaļ iegādājos un esmu sākusi lasīt.
     Nosaukums riktīgi iederas šodienai - jaungada pirmajai dienai. Vai tad mēs lielākā vai mazākā mērā neplānojam, ka rīt, pēc jaunā gada, sāksim pildīt jaunas apņemšanās, izpildīsim sastādītā plāna darbiņus? Vai vismaz centīsimies izdarīt to ko sen jau plānojām?
     Man darāmo sarakstā ietilpst jaunā augu vākšanas sezonas plāns, dārza sēšanas un stādīšanas plāns.Man patīk šis periods, kad tikai uz papīra plānojas kāds šogad būs man dārzs, ko jaunu varētu ieviest, iesēt, iestādīt, bet ko nevajadzētu. Kas kurā dobē būs. Ko lasīšu jaunu augu pasaulē, kādas zālītes meklēšu, un kādas receptes izprovēšu. 
     Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par grāmatzīmi. Par dekoru, kas tagad atdalīs manas grāmatu lapas, kamēr lasu un smeļos iedvesmas vai vienkārši iekrītu citā fantāziju pasaulē. 
Tapa mirkļa iedvesmā. Tagad un te, uz ātro, palocīt stiepli, patīt drāti, pavērpt pērles.






     Grāmatzīme, kas atgādinās, ka jāatrod mirkļa brīži ātriem, maziem radošiem prieciņierm.
     Ar spalvu un tinti triept savas ikdienas krāsas. Tā mana jaunā grāmatzīme raksta bez tintes un krāsas. Un nekas nav jāsāk no jauna, bet tik jāturpina ķert mazos ikdienas priekus izkrāsojot ar radošiem darbiem.