Tādas lietas mani parasti tirda uz eksperimentiem.
Pods. Zeme. Un ingvers iekšā. Darīts.
Iestādīju kaut kur novembra beigas. Un te jūnija beigas. Pus gadu gaidīju, domāju cik tad vēl ilgi. Nenoturējos un izraku.
Juhū, kas par saknēm. Vecais gabaliņš bija uzražojis rindu jaunuļu. Pēdējo mazāko ar diviem lakstiem atstādīju atpakaļ podā, lai ražo tālāk ingveru. Bet lielāko notīrīju, nomazgāju.
Un uz provi. Uh kas par kolosālu ingveru. Tik maigs, mīksts un ar savu pipara asumiņu. Tik viegli griežas. Gards. Nestāv ne tuvu veikala, brīžam, stiegrainām saknēm un biezām mizām. Te pat mizot nebija ko. Uzreiz griez un lieto. Amats rokā. Tagad man aug un ražojas pašai savs ingvers. Istabā uz palodzes.
Protams lielam patēriņam ikdienā viena saknīte pusgadā ir par maz. Bet fakts paliek fakts - var izaudzēt pats!
Cik interesanti, neko tādu iepriekš nebiju redzējusi, paldies, ka padalies!
AtbildētDzēstĪstens dārznieces darba rezultāts. Un galvenais gandarījums - par izaugušo, par svaigumu un garšu! :)
AtbildētDzēstSuper! Skatos un brīnos, nekad nebūtu prātā ienācies, tiešām paldies ka padalies :) Līdz ziemai vēl var paspēt gana sauaudzēt, tad kad būs auksti karsta tēja ar mājās augušu ingveru noteikt garšos labāk kā ar veikalā pirkto:)
AtbildētDzēstKā Tu domā, vai pa vasaru dobē arī varētu stādīt?
Nu prieks ka kādam arī mani eksperimenti noder :)))
AtbildētDzēstMan ar iešāvās doma, ka tagad uz vasaru varētu es mazo sakni pārstādīt dārzā. Es domāju- gan jau nenosaltu :D
Ir audzēts, bet dārzā:) tik liels neizauga:) skatos, ka podā labāk:)
AtbildētDzēst