25/02/2015

Mana pirmā grāmata!

 Jā, tapa mans pirmais "iespiestais" sējums. Nē, nu gluži jau neesmu sarakstījusi grāmatu, un arī  īstā tipogrāfijā neesmu iespiedusi. Bet, ja mana darbnīca, kur pārstrādāju papīru, kur laistījos ar ūdeņiem, žāvēju, spiedu, griezu, un līmēju papīru, lai taptu klade, piezīmju vai foto albums, tad jā - man ir sava grāmata tapusi.


  Ideja jau tika lolota sen. Sen jau meklēju savu ideju, savu ceļu, savu rokdarbu. Gadu? ... pusgadu? ....  smadzenēs cilāju, apgremoju, meklēju un taustījos. Ne velti pēdējā laikā pārcilāju savu darbnīcu materiālus, šķiroju, un no daudz kā atvadījos.
 Un pēdējā mēnesī atnāca mana ideja pilnībā izdomāta. Mana grāmata. Kad viss bija salikts pa plauktiem, pa etapiem, pa soļiem. Izstudēts un izpētīts. Tad vienā dienā ķēros tam visam klāt. Darbnīca uz brīdi pārtapa galdniecībā. Zāģēju, mērīju, skrūvēju un gatavoju rīkus ar ko strādāt.


  Un pirmais cepums. Pirmā loksne pārstrādātā papīra tapa.


  Dienā, savā dzīvokļa mazajā darbnīcā, varu ap 16 loksnēm uzcept.


  Veidot papīru. Kā man patīk skatīties kā katra loksne top. Kā katra atšķiras no iepriekšējās.


  Un kad papīrs ir žāvēts, presēts, spiests. Var sākt to gatavot grāmatā.


  Vāki pamatā man ies džinsa auduma. Visu otrreizēji izmantojot. Jo pilns plaukts džinsa - bikses, svārki, šorti. Tas ir materiāls ar ko strādāšu turpmāk.


  Un dizains tad top brīvā fantāzijas lidojumā.
Šis ir pirmais. Pirmais variants no daudzām jo daudzām idejām, kas vēl taps.


  Pirmā tapa ar 20 iesietām lapām. Vintidž stilā. Aizsienama.








 Grāmata, klade, albums, dienasgrāmata. Kā nu katrs to vēlas nodēvēt, un izmantot. Grāmata, kas no pirmās līdz pat pēdējai lapai, pilnībā ir otrreizējs materiāls. Var izmantot kā foto albumu, kā piezīmju kladi, kā ideju vācēju, kā dienasgrāmatu.
 Grāmatas, kas pamazām taps vairāk, un tiks dotas tautās.
 Nu ko, esmu savu jaunumu izklāstījusi. Pirmo cepumu atrādījusi kritikai, iešu gatavot nākamos. Tik treptelpā jāsavāc kārtējā kaudze reklāmu. Starp citu mūsu treptelpā nez kāpēc to jau ir trūkums. :D Būs jāpasiro pa kaimiņu podiņiem. Jo papīru vajag daudz. :D

12 comments:

  1. WoW!!! kas par darbu... un kas par lielisku ideju grāmatas iesiešanā...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ideju ir daudz kur papīru lietot, ne tikai grāmatās ;)

      Dzēst
  2. Cepuri nost! (Aptuveni zinu, kā tas notiek...)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies!
      Ir jau daudz kur rādīts un publicēts kā notiekās. Katrs tik pats atrod, kas viņam labāk patīk un ir pieņemamāks.

      Dzēst
  3. Kolosāla ideja! Es viemēr visus reklāmžurnālus un avīzītes sviedu bez žēlastības ārā, bet tagad nemūžam vairs! :)Paldies! Tik skaista grāmata sanāca, tik sievišķīga, tik burvīga!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies!
      Es ar sākumā visu sviedu. Bet labi ka man ir daudzstāvu māja un podiņā pie pastkastēm var dabūt :D
      Un draudzenes ar jau nostādītas fakta priekšā, ka man vaig papīru un džinsus :D

      Dzēst
  4. Šito darbu!!!! Kolosāli. Forša ideja. un nemaz nevajag uz Līgatnes papīrfabriku braukt ekskursijā (vai nez maz tāda vēl ir "pie dzīvības"?). Tepat darbīgajos blogos uzzini un iemācies daudz ko jauna... :-)
    Paldies ;-)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par novērtējumu. Cenšos, mācos un mēģinu iedvesmot :)

      Dzēst
    2. Līgatnes papīrfabrika ir dzīva:) Mana darba vieta ir viena no tām, kurā ir lielie makulatūras grozi, kuru saturs tiek pie "otrās dzīves":) Lietojam arī viņu papīru, kurš tapis no vecajiem papīriem:)

      Dzēst
  5. Malacis! Es dievinu noskatīties atvu armijas apņēmību, kad ķeries kaut kam klāt. Neviens darbs tev nav par grūtu :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ir jau ir grūti. Bet ja kaut kas aizķeras, gribas to labi padarīt :D
      Paldies par novērtējumu :)

      Dzēst
  6. Paldies. Cenšos arī ieguldīt daudz darba.
    Pilns nets ir ar pamācībām un idejām. Katram pašam ir jāpameklē un jāatrod sava pieeja. Šis man bija liels darbs pie kura ilgi strādāju. Nevēlos to atklāt pilnībā kā es to daru.

    AtbildētDzēst