28 februāris 2015

Iepazīt tuvāk mājas. Pastaiga pa Pārventu.

 Nav ko sēdēt, jāiet staigāt.
Gājām ar kājām iepazīt daļu savas piemājas Pārventas daļu.

 Pirmo atrakciju izprovējām, pie vietējā tirgus pagājušo vasaru atvērto, dzīvnieku mini atrakciju. Šāda tipa šai pus Ventas ir divas. Otra ir otrajā Pārventas galā.



 Kad drusku izkustēts, var pabaudīt kultūru.
Ilgi nebija būts Pārventas bibliotēkā.


Izcilājām un izskatījām, kas jauns grāmatu pasaulē. 


 Kamēr mazie gar grāmatām, es apskatu, kas man tuvāks.
Ļoti skaista akmens rotu izstāde bija apskatāma.


 Rokdarbu mini izstāde.



  Kad izpētīts bibliotēkas piedāvājums, jādodas tālāk.


Vispirms jāieiet konču bodē. Kā tad bez saldumiem. Tā saldāka iešana.




 Un tad jau bērnu pilsētiņa klāt.



 Kamēr bērni pa sāvām izklaidēm, es savās - kadru ķeršanās.




  Izstaigājot daļu Pārventas, šī bija vienīgā sniega čupa ko atradu. Kā viš pamanījies vēl neizkust, nav zināms.


 Kad daļa enerģijas patērēts, dodamies tālāk uz trenažieru placi.





  Aukstums sāk tomēr pirkstu galos kniebt, tāpēc jāsāk doties uz māju pusi. Ejam tālāk, caur piejūras parku uz otru galu. Tur priekšā džungļu taka.



  Lepna par savu mazo piecgadnieku, kas pievarēja visu lielo un garo šķēršļu joslu.


 No parka iznākot ārā, pie mūsu kvartālu apskatīju visus veikaliņus.
Mūsu rajonā nez kāpēc, ir izteikti daudz tieši šo mazo veikaliņu. Nevienā citā Pārventas daļā tas nav sastopams.
Un šī bode ir jaunums "Ventiņ klēts".


 "Forever".


 Tad tāds vietējā "kontingenta" veikaliņš.


 Un vēl viens pārtikas veikals.


 Un visi uz vienas ielas 150 metru garumā, viens otram praktiski blakam.
Kādreiz jau bija aktīvāka šī vieta. Sen nestrādājoši vēl dod zīmi par sevīm, ka pastāvējuši agrāk.


  Pat lielais atpūtas centrs "Klondaika". Atceros, ka šeit esmu biljardu spēlējusi, atpūtusies.
Tagad tikai baložiem patvērums. Markuss teica šie esot apsardzes putni. Viņi sargājot.


 No sākuma pat nepamanījām, bet dzirdējām dudināšanu un trotuāru nomēslotu. Kad pakavējāmies ilgāk, lai apskatītu, kas tad te dzīvo, sāka parādīties iemītnieki viens pēc otra, kā ziņkārīgas tantiņas gar logiem. :D Varbūt cerēja ko gūt no mums. Jo apsargāt viņi netaisījās, drīzāk ko izdiedelēt.


  Bet mēs ceļojām tālāk, uz piemājas spēļu laukumu. Pielikt punktu uz i.




  Un kamēr atkal mazie izdomā savas spēles, es paniekojos ar kadru ķeršanu.



  Un mājas. Mīļās siltās mājas tiek novērtētas pēc 3 stundām svaiga gaisa.
Un izrādās vēl kāds to pašu novērtēja kopā ar mums.
 Piedod Bono, ka paliki uz balkona visu šo laiku, kamēr staigājām. :D
Tas bija žviks. Un siltumā sildīties.


 Ar siltu tējas krūzi, sildāmies un atpūšamies.
Baudam brīvdienas tālāk.
Iepazīstam sev tuvāko apkārti. ;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru