Reklāmas, reklāmas, reklāmas... Arī manējie protams visu redz un dzird. Bērnu dārzā attiecīgi, kāds bērns nolielās, ka vecāki nopirkuši ko jaunu. Un vai tad mūsējiem bērniem negribas to pašu? Kaut es mācu, ka neviss, kas citiem, ir vajadzīgs tev. Un ja ir citiem, tad izvēlies attiecīgi, ko citu, nevis kopē citiem līdzi.
Un vēl - ne visu vaig obligāti pirkt. Ļoti daudz ko var pagatavot pats. Un te jau darbiņš mammai ar izdomu.
Iesākās ar to, ka parādījās Monster High lelles. Un kamēr bija laiks līdz Maritas dzimumdienai, kad tika dāvināta oriģināla, es pārveidoju vienu no esošajām bārbijām. Tai mati bija pašķidri, galīgi nebija žēl nogriezt. Un vietā spīdīgi, koši zili mati. Ar akrila krāsām vēl paspilktināju grimmu, jauna kleita - un lelle gatava.
Sajūsmā meitēns ar to spēlējās. Uzskatīja par vienu no Monster high lelles draudzeni.
Nākošais Bārbijas lelle, kam aste transformējas par kleitu. Neuzskatīju par vajadzību kārtējo tādu lelli iegādāt. Bet uzšuju vienai no bārbijas lellēm tādu kleitu. Kas iesākumā kā kupli svārki ...
Un pēc tam transformējas par nāras asti. Un vairs nevajadzēja meitēnam reklāmas lelli. Bet spēlējās sajūsmā ar šo. Stiepa visur līdzi, darziņā visiem izlielījās.
Tad nāca tauriņlelles. Visiem un visur vaig spārnus. It kā jau ir viena fejas bārbija. Bet nē, vajag to kas reklāmā ar motoru uz muguras. Ilgi dīca, ilgi pierunāja. Bet nepierunāja. Aprunājāmies, ka tādas lelles nav iespējams ģērbt un pārģērbt, pucēt un post, jo lielais motors uz muguras to traucē. Tādai tikai spārni griežas un viss. Piekrita, ka mamma uzmeistaros.
Ilgi domāju kā. Un tad ieklīdu mūsu mākslas veikaliņā "Žagata". Un es kā īsta žagata savilku kaudzi krāsas. Atjaunoju savus vecos akrila krāsas krājumus. Un tad ieraudzīju akciju - krāsas, kas izžūstot veidojas kā plēve. Pliek kā gumija. Nu kā es neiepirkšu kaudzīti tādu pudeļu? :D
Un te arī radās ideja par spārniem. Uzzīmēju spārnus, piespraudu pie dēli, pārklāju ar plānu audumu un nostiprināju.
Tad visas kontūras lēnām iezīmēju ar karsto līmi. Ilgs un nogurdinošs process, bet kontūras izdevās izveidot.
Un tad ņēmu savas jauniepirktās gumijas krāsas, sāku ieporovēt kādas tās ir. Un pildīju spārniem starp kontūrām krāsas. Veidoju pabiezu kārtiņu. Žuva ātri. Līdz nākošai dienai bija pilnībā sausi spārni.
Tad abus spārnu savienoju (īstenībā jau uzreiz to varēju izdarīt). Un otru pusi kārtīgi nosmērējot ar PVA līmi kārtību biezu kartonu pielīmēju klāt.
Tad izurbu četrus caurumus, gumiju cauri, un transformējami spārni ir gatavi.
Var likt jegkurai lellei. Var noņemt un pielikt. Radoša fantāzija bērnam lai spēlētos.
Krāsas palika daudz pāri. Varbūt vēl kādas uztaisīšu. Lai jau jaunkundzei tiek. A man gatavošanas process iepatikās.
Un protams pa vidam, top jaunas kleitas leļļu garderobei. Kā nu bez tām.
Ieskats tikai dažās kleitās, kas ir tapušas.
Un pēdējo šodien sameistaroju.
Bārbija, kura pakļauta biežai frizūru maiņai, ir pazaudējusi savu matu spozmi.
Tās pinkas vairs nebija iespējams ne izķemēt, ne izveidot.
Šņiku, šņaku nost. Tiek ziedota viena parūka. Un lellei salipināju jaunus matus.
No brunetes par bruneti. Bet ar daudz krāšņākiem un kuplākiem matiem.
No šinjona - parūkas griezu tās bizītes nost un lipināju, lai vieglāk tikt galā. Un kad mati bija gatavi, tad tās bizītes jaucu ārā. Pat negaidīju, ka būs tik kupli un vilņaini mati. Nu īsta Merida. Tikai ne riža, bet brūna. :D
Tā mēs ar meitas tiekam galā ar lellēm, spēlējamies un darinam. Arī Marita jau ņem rokā adatu un šuj lellēm svārkus. Laikam arī būs radoša dizainere. :D
P.S. Visas šīs pārvērtības un darinājumi ar lellēm, tapuši apmēram vairāk kā pusgada garumā.
Maritai acīmredzami ir paveicies ar mammu :)
AtbildētDzēstPaldies, cenšos kā nu varu :))
Dzēstsuperīgi! bez vai tiem spārniem obligāti vajadzēja kartonu apakšā? tā gumijkrāsa nebūtu tāda stingra, bet caurspīdga pati par sevi? traks darbiņš gan padarīts. un kā Tu lipini tos matus klāt? par šo man dikti interesē, jo arī meitas mīļākās lelles pinkas drīz nebūs izķemmējamas :/
AtbildētDzēstNo sākuma domāju spārnus bez kartona, bet kādu laiku pastāvot vertikāli sāka gumija liekties un spārni " novīta". Līdz ar to domāju, kā stiprināt. Vēl bija doma ar to pašu karsto līmi no otras puses sastīgot. Bet negribējās ķēpāties, jo jau meita aiz muguras stāvēja un dīca, kad tad būs gatavs. Bet ir plānā jau otri spārni. Ar nedaudz savādāku tehniku.
DzēstMatus pa šķipsnai klāt ar karsto līmi līmēju. (Visas parūkas, kuras līdz šim tika čirkātas un līmētas, jau bija ar šķipsnām nogriežamas). Lēns piņķerīgs darbs, bet pēc tam nav bail, ka kaut kāda šķipsna var atrauties, nokrist. Neesmu atkodusi, vai kāda cita līme būtu efektīvāka. tāpēc man joprojām visur rullē karstā līme. :))
esmu galīgs amatieris karstajās līmēs, bet viena, kas man nāca kopā ar mazo līmes mašīnīti, ir diezgan draņķīga. man liekas, viņa nemaz tik labi nelīp pie plastmamas, ar tādu tie mati norautos viens divi. tagad man jāpērk jauni līmes kociņi, ir kādi īpašie parametri, kas man jāiervēro?
Dzēstun tad es vēl mēģinu atkost nāriņas asti-svārkus- tur astes apakšgalā ir vaļā, lai svārkiem ttur izvelkas cauri gurni, vai kā? :))
Dzēstman karstās līmes pistole ir kārtīga pa 5 ls savā laikā pirkta. Ir redzētas lētākas un mazākas. bet grūti teikt par kvalitāti. manējā kalpo labi. attiecīgi līmes kociņi" ir pēc parametriem cik liels ir tas caurums pistoles aizmugurē. man viņa labi līp. ir piņķerīgi, arī pirkstu galus drusku apdedzinu, pielīmēju klāt, bet uzmanīgi līmējot matus, viss labi turas. nekas nenāk nost. jau marita ar savu friziermākslu ir kārtīgi notestējusi.
Dzēstnāras aste ir apakšā uz lipeklīšiem attaisāma un aiztaisāma. līdz ar to arī palīdz turēt to asti smuki plakani vienlaicīgi. kad atrauj vaļā tos lipekļus, tad kājām ir kur iznākt ārā. bet pilnībā lelle neiziet cauri. īsi pirms beigām gurni iesprūst. tā veidojot kaut cik pieguļoši kad par kleitau tiek transformēta.
oo, nekad nebūtu iedomājusies! ģeniāli, būs man ar tādi astesbrunči jāuzmeistaro, paldies!! :)
DzēstLasot šo visu - super! Pilnībā piekrītu 1. komentāram - meitiņai paveicies, ka esi radoša! Es gan leļļu jomā neko daudz nezināju, uzzināju jaunākās tendences:) Mums dārziņā ir atļautas tikai guļammantiņas (mīkstas).
AtbildētDzēstTās leļļu lietas, jā pilsētu un lielu dārziņu sekas. Ja jau tagad tendences lielīties, kas nu kuram ir, kas vēl būs kad pienāks skola. Tāpēc steidzīgi jāiemāca vēl ko varu iemācīt, kas tad tai dzīvē ir tas svarīgākais :)
DzēstMums atkal tieši otrādi, neļauj pūkaiņus, jo atnesot putekļus un baciļus.
Arī taisnība, bet guļammantas tika izvēlētas Bārbiju, mašīnu utml. izslēgšanai:) Un kad ar mantu dārziņā vairs drīkst tikai gulēt, lielākā daļa iet bez nekā:) Skolā pašā sākumā topā arī vēl varētu būt lelles un tehnika, bet tad jau aizies cīņa par "krutākajiem" telefoniem, drēbēm, ja vien nav formas:)
Dzēst