Stāsts par pirmo tašiņu.

 Jauniegūtie audumi tā vien iedvesmo kādiem darbiņiem. Biju jau vienu audumu iegādājusi Abakhan veikalā Liepājā, kuru jau zināju - tapināšu tašiņās. Bet te vēl kaudzīte. Tad nu beidzot jāķeras klāt darināšanai. Ilgi pirms tam meklēju pareizo piegrieztni, formu. Izvandīju krustu šķērsu virtuālo pasauli, bet tā arī neko lādzīgu neatradu.
Tad tik atlika ņemt rokās cepampapīru, lineālu, atcerēties 9.klases rasēšanu, un konstruēju augšā pati. Ideju pasmēlos šeit
Tad tapa pirmā taša.

Ar oderi.
Rezultāts mani pašu pārsteidza.Patīk gan forma, gan lielums.
Vai nu tā bija iesācēju veiksme, vai cūcene, bet piegrieztne man izdevās ideāla (vismaz manā skatījumā). 

Tad jau ķēros klāt otrai. Ātrumā sašuju nepareizi rokturus, un arī audums pagadījās ačgārni. Bet tas bija labs paraugs lai iztestētu, kā labāk likt galus kopā.

Kopā ar draudzenes iztestējām, un palikām pie pirmā varianta. 

Un tad bija maisam gals vaļā.

Viena pēc otras tapa tašiņas.
Pie trešās-ceturtās beidzot izkodu, kā salikt kopā, nošūt, lai pēc tam izgriežot, būtu visas vīles vajadzīgā pusē.

Šuju ar tādu rūpību, ka nav pat kauns vīles rādīt. :D

Pavisam 9 sašujās. Viena man pašai.
Šodien iztestēju.

Pilna soma ar abu bērnu maiņas drēbēm un apaviem no dārziņa (šodien pēdējā diena, sākas Bonifācija brīvdienas šiem).
Maks, mobilais, fočiks. Un vēl beigās no veikala biezpiens, krējums, siers un kaķim konservs. :D
Viss sagāja, un vēl vietas palika.
Bet tai pašā laikā nav mežonīgi liela.

Maritas foto :)))

Uz pleca ērti. Bet ja nes rokās aiz rokturiem - pa zemi nevelkas. Vismaz uz manu 170 cm garo augumu, tas zemi nesasniedz.
Esmu atradusi savu tašiņu, savu piegrieztni, savu variantu.