Recepte Nr.1.
Tātad ņēmu bunti ceļmallapu. Kārtīgi noskalo. Sagriež, saliek bļodā.
Es uz visu daudzumu, kaut kur, pus litru pielēju novārītu atdzesētu ūdeni. Un visu kārtīgi sablenderē. Esmu malusi arī caur gaļas mašīnu. Tikai pēc tam jāpielej ūdens, un kārtīgi jāizmaisa.
Visu to putru tad nokāš kārtīgi. Ideāli būtu caur marli, tad vieglāk nospiest sulu. Par cik man nebija mājās, tad izlīdzējos ar sietu.
Puse uz pusi sula ar cukuru. Un savāra sīrupu.
Tāds ir labs pret klepu, bronhītiem, labs atkrēpotāj līdzeklis. Tikai ledusskapī tāds diemžēl nostāvēs ilgākais 3 mēnešus.
Tāpēc izdomāju vēl vienu recepti.
Recepte Nr.2.
Sulu salēju saldējamos trauciņos un sasaldēju.
Pēc tam var pārbērt kādā ērtākā trauciņā, lai neaizņem saldējamo tāfelīti. Un ir svaiga ceļmallapu sula visai ziemai, ko var glabāt saldētavā. Var lietot kā ledu pie dzērieniem.Var ziemā savārīt sīrupu uzreiz lietošanai.
Svaiga sula ir laba pie kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta. Ārīgi var lietot skalojumiem un kompresēm mutes dobuma gļotādu iekaisuma, brūču, čūlu, apdegumu, furunkuļu, izsitumu un piņņu ārstēšanai.
Un protams recepte Nr.3. Lietot katru dienu svaigu sulu.
Man kokteilis - ceļmallapu sula, minerālūdenis, 1 tjk. medus un limonāde "Toniks".
Vitamīnu padzēriens, kas veldzē slāpes. Tik jāatceras, ka ceļmallapu sulu nevajadzētu uzreiz daudz dzert. Sākt ar minimālu daudzumu, burtiski pāris mutītes. Man kuņģim tik koncentrēts vitmīnu un minerālvielu daudzums ir par smagu.
Svaigā sulā ir - vitamīni C,K, citronskābe, miecvielas, gļotvielas, minerālvielas, kas satur varu, dzelzi, cinku, molibdēnu, hromu un citus mikroelementus, aukubīnu, flavonoīdus, ogļhidrātus.
[Avots: grāmata "Ārstniecības augi" H.Rubine, V.Eniņa, Zvaigzne ABC, 2004.g.]
Īsāk sakot - vitamīnu bumba. :D
Labu veselību!
Ja grib, lai šis ceļmallapu eliksīrs stāv visu ziemu, tad tas sīrups ir jāuzvāra, tik nemācēšu pateikt cik ilgi. Tad to var lietot cauru gadu pie āugšējiem epceļu iekaisumiem un slimībām.
AtbildētDzēst