Pārgājiens "Dzintars" Nr.2.

   Beidzot sakrita visas zvaigznes, lai veiktu kārtējo pārgājienu gar jūru Dzintars. Izrādās pirmo veicu 2016.gadā. Vai tiešām tik ātri laiks ir paskrējis?
   Šoreiz ar draudzenes veicām posmu Ovīši - Ventspils.

Pus deviņos starts. Apņēmības pilnas, optimistiskas un vēl "baltas" :D.

Priekšā garš ceļš. Saule un laiks lutina. Bauda iet tādā laikā.

Mēs raiti ejam, bet patīk arī apstāties un paķert kadros ko neparastu, ko interesantu. Ejam ne tikai pārbaudīt fiziskās spējas un robežas, bet arī skatīt skaisto, neskarto.

Atradām strautiņu, kas parādās ne no kurienes. Vienkārši te viņš ir. Tek uz jūru. Mūsu iesauciens bija Vundabā. Tā mēs arī mūsu strautiņu nodēvējām. Ūdens gards, veldzējošs un auksts.

Ar iestiprināšanās un kāju atpūtu pauzītēm, jo karstumā tomēr ķermenim vaig daudz šķidruma patērēt, lai būtu spēks tālāk iet. Un pat atklājām jūras peldsezonu. Kaut ūdens pavēs vēl, neiesilis, tas tomēr mūs neatturēja izbaudīt jūras ūdens veldzi.

Pavisam ceļā sastapām 4 strautus kas ietek jūrā. Lielāki un mazāki. Stāvi un lēzeni krasti. Gan smilts, gan oļi, gan vieta, kur jāaun basas kājas un pa ūdeni jābrien. Tik tuvu bija jūra stāvkrastam. Daba ir skaista savā daudzveidībā.

Priecēja ne tikai krasta ainavas, bet arī jūras ainavas.

  Kopā sanāca tikai 17 km, ar piecām brīnišķīgām stundām pie jūras. Ar dabas baudījumu, saules peldēm un vēju matos. Un pilnas kabatas jūras apskalodu stikliņu, akmetiņu un koku.
Pārgājiens, kas iedvesmo, kas mudina neapstāties pie sasniegtā.Pārgājiens, kam jābūt turpinājumam.

P.S. Un neatradām nevienu dzintaru. Pat to, kuru pamodināt un pateikt - ej mājās!