Somas pilnas ar paiku, segām un dvieļiem, laidām uz Kolku.
Pa ceļam piestājām pie Irbes.
Un tad jau Kolka arī klāt.
Pilns tūristu un drūzmas. Stāvvietā mašīnai knapi vietu var atrast. Jo katrs jau grib redzēt un izbaudīt, kur divas jūras saskrienas kopā.
Uzkāpām skatu tornītī. Vismaz drusku no lietus patvērāmies.
Un protams, kā tad bez to - apskatīt savas vecās dienesta vietas. Ar vīru gadu Kolkā dzīvojām. Pat Sibillai tās bija otrās mājas. Dienesta dzīvoklīti iedalīja. Virtuvē logs ar skatu uz jūru bija, un 5 soļu attālumā no daļas. Te aizsākās mana aizraušanās ar ārstniecības augu pasaules iepazīšanu. Te bridu ar grāmatu pa pļavu, mežu iepazīt augus. Te caurām dienām tika brīvais laiks pavadīts, pie jūrām, pļavās, mežos. Aukstajos vakaros ar dienesta biedriem ar ģitāru un dziesmām. Tas bija skaists laiks.
Bet tagad Kolka ir izmainījusies. Pilna tūristu un apmeklētāju. Nav kur apgriezties, piemesties. Iegādājāmies pie vietējā piekrastes zvejnieka tikko kūpinātas butes, un laidām labākas vietas meklējumos dienas pavadīšanai pie jūras.
Un dienēts posteņos ir visā jūras piekrastē, tāpēc zinām dažas vientuļākas piekrastes vietas. Apmetāmies pie Mikeļtorni. Pie kārtējās vecās dienesta vietas.
Jūra ar mazāk cilvēkiem. Vientuļāka, romantiskāka. Tik mēs, jūra, smiltis un lietus. :D
Visa diena atpūtā pie rāmas jūras, ar brīžam lietu, medūzām, smilšu pils būvēšanām, gliemežvāku ielasīšanu, peldēm un uzkodām.
Silta, lietaina un brīnišķīga brīvdiena. Cik kolosāli peldēt jūrā, kad lietus līst.
Cik jauki, Madara! Šovasar ne reizi neesmu bijusi pie jūras...
AtbildētDzēstVēl ir iespēja, vasara vēl turpinās. ;)
Dzēst