Neskatoties uz to, nāk ārā viss, kas ir sēts un stādīts. Laikam pateicoties, mūsu jocīgajai zemes struktūrai. Dobēs dziļumā ir mitrums, kas turas ilgi.
Prasīju vīram lai uztaisa siltumnīcu. Nē nu tik lielu šis netaisīs, lai es samierinoties tik ar lecekti vai slēgto dobi. Labi, piekritu. Lai vismaz ir kur tomātus bāzt, kas uz palodzes sasēti jau sāka stīdzēt. Un vīrs pieķērās darbam klāt. Tapa man kārtīga siltumnīca 2x4 metri liela.
Ja šādi izskatās slēgtā dobe, kas būs, kad paprasīšu siltumnīcu (kad būs māja un dzīvosim šeit) :D
Turpinās man arī augu lasīšanas sezona. Kā man patīk, ka daudz no augiem man aug apkārt, dārzā, vai draudzenes kaimiņu dobēs. Nekur nav jābraukā apkārt un jālasa.
Šajā ārstniecības augu lasīšanas sezonā vākšu tikai tos augus, kas pagadīsies pa rokai, kā saka. Nekur speciāli nekam nebraukšu pakaļ. Arī nelasīšu daudz. Nekas neies uz pārdošanu. Tikai sev, saviem mīļajiem, radiem un draugiem.
Man, piemēram, dārzā jau pilnos ziedos ir Mārpuķītes.
Pašai sava Nātru dobe. :D
Šogad, kā nevienu gadu, man pilns zālājs ar Veroniku. Ja reiz šī zālīte mani meklē, tad arī lasu. Daudz. Un lietošu daudz.
Panātre.
Un pat zālājā iemetusies zemene. Tik kāda nezinu, jo nekad vēl nav ražojusi, zālājs tiek visu laiku pļauts. Toties es tiku pie kārtīga daudzuma zemeņu lapām.
Ja nav slinkums, un kam vēl ir - ābeles ziedlapiņas. Ļoti garda un vēl veselīgāka tēja.
Pie draudzenes dobēs iekritu un sagriezu labu bunti ganu plikstiņu.
Mammas pierunāta, aizbraucām apskatīt, kur tad mans paps kārtējo objektu mūrē. Tas mums te pieprasīts amatnieks. Un blakus pļavā saimnieks atļāva Gaiļbiksīšos iebrist. Ja pagājušo gadu man nesanāca salasīt, tad šogad salasīju labi daudz.
Bet kamēr mamma lasīja tik vienu Gaiļbiksi, es paspēju četras. I svaigu Nātri vēl sagriezt, i Raspodiņu sagiezt, i Māllēpju lapas saplūkt.
Bet šodien gribējās atveldzēties un izbaudīt ko citu. Atklājām pludmales sezonu. Biju jau sailgojusies pēc savas jūras.
Jūra dzeltena kā dzintars.
Jo priedes zied. Pilna jūra ar ziedputekšņiem.
Es protams nevaru atturēties, neielasīdama kādu sauju jūras stikliņu.
Un braucot mājās tomēr izdomājām nedaudz līkumu izmest un ielasījām Maijpuķītes. Gribas kaut reizi gadā, ar burvīgo aromātu pilnu dzīvokli piepildīt.
Un šeku reku uzgāju veselu pļavu ar Pļavas biteni. Šogad ieprovēšu šo augu.
Ir laiks arī ievākt Bērzu lapas.
Un pēdējais moments Priežu pumpuriem.
Man daudz pumpuru palika pāri no pagājušas sezonas. Tiem termiņš ilgs, līdz 4 gadiem. Tāpēc nelasīju tos, bet lasīju šos ziedošos ar putekšņiem. Šie labi pumpuru sīrupam ar aplējumu.
Atradu arī blakus ziedošo Vaivariņu. Cik skaists viņš izskatās, kad zied. Bet lasa tikai rudenī. Tāpēc smukumu iemūžināju tikai bildē.
Un te jau tapa šovakar mans sīrups.
Divas burciņas kārtīgi pilnas ar ziedošiem pumpuriem. Un pārlēju pāri verdošu, tikko izvārītu ūdens + cukurs + 1 citronu sulas sīrupu. Noslēdz ar vāku hermētiski, un uz palodzes 10 dienas, lai gozējas saulītē. Šis sīrups šoziem tika izdzerts daudz. Gards un labi līdz krekšķim, un kakla problēmām.
Un pie reizes varu atrādīt arī mūsu jauno ģimenes pieaugumu. Iepazīstieties - Bonopards, tautā īsāk saukts par Bono.
Viens mazs, ņiprs kaķu puika, kas griež dzīvokli riņķī, klūp Sibai astē, rotaļājas ar bērniem un guļ tikai Markusam blakus.
Tāda mums tagad jautra ikdiena. :D
Jā, viss zied, viss notiek! Tik šodien pirms negaisa tik ļoti viss gaiss bija sabiezējis, pilnīgi gāza no kājām nespēks... Sveicu ar jauno ģimenes locekli! Smuks bez gala! :).
AtbildētDzēstJaunais ģimenes loceklis ir zobu sāpes Sibillai :D
DzēstBet nu jau pamazam šņācošā kobra, kas agrāk jau otrā dzīvokļa stūrī šņāca, pielaiž jau līdz metra attālumam. Un šodien jau atļāva savu asti ķert :D
Nu jau tik tālā pagātnē laiks, kad, pateicoties vienai grāmatai (internets tolaik LV nebija), meklēju vēl neiepazītas drogas, kaltēju, miksēju... Un tomēr tikai tagad man atklājās veronikas:) Un mārpuķīšu tēja:) Paldies, ka bildē un dalies! Jā, un tā zemene, cik pēc foto man izskatās, nav ne dārza, ne parastā meža... Šķiet, tā būs spradzene. Esmu tās redzējusi savvaļā augam, smuki ziedam, bet neražojam. Reiz eksperimentēju, iestādīju vienu dobē, - sakuploja, ziedēja bagātīgi, it kā aizmetās auglīši, bet neatceros, ka būtu ražu vākusi, laikam attīstība "iesprūda":( Cerams, ka par Tavu zemeni vēl dzirdēsim!
AtbildētDzēstNezinu vai spradzenes, jo tās parasti tik ražo uz jūliju, augustu.
DzēstDrīzāk kāda meža zemene. Sakne ar jocīga, tāda gara gumveidīga. Dobē labi saziedēja un noziedēja. Tagad tik atliek ražu gaidīt :)
Paldies par kārtējo reportāžu un iedvesmu!
AtbildētDzēstNesen kafeinīcā meitas pankūras bija izrotātas ar ogām un mārpuķītes ziedu, viņa apēda un tagad pagalmā to vien domā, kā ēdīs ziediņus. Mums zālājs pilnum pilns, atļauju tik dažus pa dienu ēst, drusku tomēr baidos. Bet nu teikšu, lai lasa tējai, varbūt ēšanas kāre pāries:)
Un priežu pumpurus taisīju divos veidos, vienu burciņu aplēju tikai ar verdošu ūdeni un turēju 2 nedēļas tumšā vietā, tas palīdzot atkopties pēc starošanām. Otru ar cukura sīrupu un saulītē 10 dienas, bet tas man šogad sarūga.. Vai nu kaut kas nebija gana tīrs un karsts, vai varbūt šitajā karstumā vajadzēja saīsināt to sauļošanās laiku. Pagājušo gadu sanāca gards sīrupiņš.
Jā mārpuķītes labas, bet svaigu vēl neesmu provējusi. Tik lapiņas salātos. Ziedus tējās. Būs jāpagaršo kāda ir svaiga ;)
DzēstMan ar reiz sarūga aplejamais sīrups. Konstatēju, ka tas notiek divos variantos - vai nu burkā pārāk daudz gaisa, ir vieta kur aizrūgties, un otrs ja sīrups pārāk "plāns" savārīts. Tas ir ja cukurs pa maz. Jo biezāks sīrups, jo labāk turas. Un arī "sauļošanās" laiku paīsina. Ja pārāk saulains un silts, pietiek pat ar 7 dienām, lai notiktu viss dzīvais apmaiņas process.