Domāts, darīts. Braucam lūkot. Izvadāja mūs līku loču pa visādām istabām, un rādīja vesturi, stāstīja interesantus stāstus.
Tautas tērpi, smalki rokdarbi, un pierakstītas vēsturiskas liecības. Ar mīlestību un rūpību vākts un krāts mantojums.
Gan senāki laiki, gan jaunāki laiki.
Un tādi, ka likās sen aizmirsti, bet atkal atgādināja. Redzēju savu pirmo kompīti, ar ko studijas sāku. Un kas vēl vispār atceras disketes.
Ir pat savs zāļu tēju stūrītis.
Un labi, ka man pačukstēja, ka noorganizēta arī ātra manu hobiju prezentācija. Ko es galīgi nebiju gaidījusi.
Tieši kā reiz saulgriežu dienā lieti iederējās, tāda laiska pasēdēšana pie smaržīgas tējas krūzes, ar cepumiem. Un dalījos savās zināšanās par ārstniecības augu pasauli.
Šorīt vēl agri izskrēju pa salijušo lauku un ielasīju trejdeviņu zālīti. Sanāca veseli 27 augi, par kuriem pastāstīt un parādīt.
Dalījos ar savām zināšanām, receptēm, pieredzi.
Pēc tējas, cepumiem un jauko gaisotni, apskatījām vēl pieguļošo teritoriju, kas ļoti interesanti iekārtots. Ar atzīmēm pie katra koka, ar ticējumiem, ar vēstījumiem.
Iesaku visiem, kas reiz iegriežas Gaujas rēveļos, iebraukt un kādu laiku veltīt vietējās kultūras un vēstures centra apskatei.
Es arī būtu gribējusi piedalīties un paklausīties Tavus stāstus:)
AtbildētDzēst