Tuvojas rudens, un biju pa Ventspils bodēm rudens drēbju sirojumos. Mazajam rīt pirmais septembris un pirmā diena bērndārzā. Bet te laikam visi ir vēl vasaras sajūtās. Neviena bode nepiedāvā vēl rudens drēbes. Tieši rudens plānās kurtkas, zābaciņus un gumijiekus. Te kaut kā parasti, kad jau visi nosaluši, tad tik kāds veikals attopas - ka derētu jau sezonas drēbes piedāvāt.
Izteicu vēlmi savai muterītei, ka neatradu piemērotu rudens kurtku mazajam un gumijas zabaciņus. Un šī izvilka nez no kurienes manus bērnības apavus - vai šie nederot?
Pirmais ko nodomāju, kad ieraudzīju - nu kur tad šitādus. Laikam jau nē.
Bet instinkts lika tomēr paņemt.
Mājās berzu pamatīgi. Gan iekšu, gan āru. Pucēju un pucēju. Līdz dabūju kaut cik agrāko paskatu :)
A ko darīt ar iztrūkstošajām actiņām? Bērnībā niezēja nadziņi tos plēst :D
Pamēģināju stikla akrila balto un melno krāsu. Mamma vēl izteicās, ka deguntelis ar ūsu punktiem ar bija KĀDREIZ :D
Tad tik mālēju virsū :)
Un te jau kārtīgi apžuvuši divi dvīņu suņu puikas gatavi.
Markuss ievērtēja, ka labi. Rudens peļķēm būs kā reiz :)))
Un uz pēdiņas feins lāčuka nospiedums ar balonu ķepā.
Nu vai nav feini?
Un vai kaut kur vēl tādus var dabūt?
Diez vai ;)
Vai ir vēl kādam, kam bērni dēsā kaut ko no vecāku bērnības?
Brīnišķīgi!!! (Apbrīnoju meitenes, kas mājās tur akrila krāsas dažādos toņos - ja nu ievajagas.)
AtbildētDzēstSupppppppper!
AtbildētDzēstIdeāls rezultāts! Lai arī peļķēm tādi diezgan pazemi, bet toties stilīgi! Cerams, ka tā krāsa turēsies virsū pamatīgi!
Diāna - man jau akrila krāsas ir jau plašā krāsu klāstā, jo gan puķpodu apgelnošanai vajag, gan pudeles apdarinu, gan stikla traukus un burkas apzīmēju ;) tāpēc ir ar ko paķert kad kārtējā ideja galvā :D
AtbildētDzēstLaine - ir drusku pazemi, bet tas jau netraucēs to peļķu burvību bērnam izbaudīt. Un ja nu tomēr zīmēumi neturēsies, man jau krāsas daudz, atliek tik vakarā atjaunot un no rīta jau Markuss varēs skriet atkal :D
:) super atradums un atjauninājums feins, jā, man ar likās, ka pazemi īstiem peļķu priekiem, bet nu tomēr labāk, kā nekādi, ne?
AtbildētDzēstManam dēlēnam bija mana brāļa (viņš 1 g. vecāks par mani :D) bērnības krekliņš no fantastiski jauka auduma un arī Cēsu radiņiem izrādās bija palikušas dāvanas, kas bija pirktas manam brālim, bet tika manam dēlam - tās lietas ir ar īpašu auru :))) Toreiz nebija pieņemts mest laukā :D
Cik superīgi zābaciņi :) Nekad nepateiktu, ka tie nebūt nav jauni.. fakts, ka zābaciņus kādreiz pati valkāji, man liekas, tiem piedod īpašu šarmu :)
AtbildētDzēstjā tādas lietas piedo īpašu smeķi lietām :)
AtbildētDzēstpati brīnos par sevi, ka jūsmoju ļoti par vecām labām klasikām, ko agrāk nevarēju iedomāt :D
bet tas laikam, tik ar gadiem nāk, ka sāci novērtēt to kas bijis dots :)
Nu, priekš "veciem laikiem" Tev ir bijuši baaaaaigi kruti zābaciņi. :D
AtbildētDzēstBet kopumā - super. Arī es cenšos savas meitas īpašās mīļlietiņas un mīļdrēbītes nevienam neatdot un ārā nemest - pēc gadiem 30 viņa par tām būs stāvā sajūsmā.
Apburoši zābaciņi! Ar drošuma sajūtu :)
AtbildētDzēst:))) Tas pēdiņas nospiedums vien ir ko vērts! Tagad iespējams var dabūt tikai līdzīgus, bet ne tieši ŠĀDUS!:))) tā zābaciņu dzeltenā krāsa pelēkai rudens dienai īpašu noskaņu dos. un snīpis uz reiz tā priecīgāk mākoņos skatīsies, tas nekas, ka līst:)))
AtbildētDzēstBurvīgi zābaciņi ar savu ģimenes vēsturi! Labi, ka ir tādas mammas, kas prot lietas saglabāt, un vajadzīgajā brīdī izvilkt gaismā un uzfrišināt:)
AtbildētDzēstpaldies meitenes :))) Zābaciņi rullē :D
AtbildētDzēst