Man jau ļoti patīk izmēģināt ko neparastu un savādāku.
Darīju tā: atdalīju ziediņus no kātiem. Iesākumā ar šķērēm, tad plūcu, tad atkal ar šķērēm. Process ilgs un darbietilpīgs. Bērni vēl palīdzēja ar savu radošo piegājienu un visu virtuvi gandrīz piebirdināja :D
No lielās kaudzes dabūju 150 grami ziedu. Tad to visu iekšā sietā un kārtīgi noskaloju. Iebēru katlā, vienu litru klāt ūdeni, un sāku vārīt. Pievienoju 1 kg cukuru. Ņēmu speciālo ievārījuma cukuru. Un visu vārīju minūtes 20. Ilgāk nav ieteicams vārīt, jo tad pamazam sāk zust smarža. Sapratu ka nevaig ilgāk pa 15 - 20 mīnūtēm vārīt, lai nepazustu tas burvīgais ceriņu aromāts.
Visu savārīto tad pamazam caur piltuvi un sietiņu kāšot, salēju pudelēs. Vāku momentā ciet. Ļāvu atdzist un uz pagrabu prom ;)
Pēc receptes bij jāsanāk ievārījumam, sanāca burvīgs viegls sīrups ar ceriņu aromātu un garšu.Kad vārīju, vēl pagaršoju, kā būtu ja ziediņus atstātu. Tie bija tādi stingri, pat gumijoti. Tāpēc izlēmu tos nokāst.
Šādu sīrupu doma lietot vai nu pie tējām, pankūkām, vai pat saldējumu pārliet lai gardāks ;)
Ārprāts, cik interesanti!
AtbildētDzēstTu esi īsta eksperimentētāja! :)))) Tiešām Tevi apbrīnoju! Man nebūtu ienācis prātā gatavot ceriņu sīrupu! Pastāstīsi arī mums - kā tas sīrups glabāsies? Un kā garšos mazajiem? :)))
AtbildētDzēstglabāsies pagrābā vēsumā uz ziemu, ja nepaspēsim jau atgad izgaršot traukus tukšus :D
AtbildētDzēstOho, nu gan brīnumi - ceriņziedu sīrups!
AtbildētDzēstKolosāli! Aizvien jaunas idejas! Paldies! :)
AtbildētDzēstcenšos kā vien māku :D
AtbildētDzēstmāsai jau pastāstīju par recepti, un tai jau ar visādas idejas ko ar sīrupu darīt bija kā jau vecam konditoram ar stāžu. Mamma gan nobrāķēja. tā patieca - tad jau odekolonu ar var dzert :D