Bet nē - tehnika, kā krāsoju ir pavisam cita.
Un šodien dzerot kafiju ar druškas, taisījām eksperimentus virtuvē, lai parādītu, kā tad to krāsošanu biju iedomājusies.
Un šitā mums gāja.
Salasīju vēl pa māju visas nagu lakas, ko varēju atrast. Trauciņā ielēju ūdeni, un tad pilinājām nagu lakas uz ūdens virsmas.
Ar zobu bakstāmo paveidojam viegli zīmējumu. Man par cik nebija olas, ko mērcēt, mērcēju vienu kinderolu plastmasas apvalku. Tīri lai izprovētu ideju.
Un tāda mums krāsaina, raiba sanāca.
Kad viens gals nožuvis, var mērcēt otru galu. Tik ja negrib vēl krāsainus pirkstus, tad iesaku cimdus tomēr uzvilkt. Savādāk krāsu palikumi, kas trāpās uz rokām, ar nagu lakas noņēmēju nāksies darboties. :)
Un tā mēs aizgājām azartā. Sākām dizainus uz nagiem izstrādāt. Zinu, ka ir video pamācības iekš to Jūtūbu, lai uz pārējo pirkstu netiktu nagu lakas, tad tina ar skoču. Bet es izdomāju krēmu, pareizāk teikt, vazelīnu sasmērēt uz ādas. Un tad mērcēju nagu lakā.
Tik uz reiz izmērcētu nagu, nevaig uzreiz ņemt visu lieko nost. Jāpagaida lai pieraujas krāsa. Tad lieko uzmanīgi kopā ar vazelīnu noņem un noslauka.
Redzot visu mūsu māžošanos, arī Marita sagribēja smukos nagus.
Divus dizainētos atļāvāmies uzveidot uz īkšķīšiem.
Tad dienas plāni tomēr aizdzina mūs līdz veicim, un ieraudzīju ka ir baltās olas. Viens iepakojums tika paķerts uz mājām. Kamēr gatavoju kārtējo eksperimentu, draudzene jau kuro kārtu nagus pie reizes uzpucēja. Nu tā lai pa smuko un spīzdīgo. :D
Un kad olas novārītas un gatavas krāsošanai, tad aiziet īstā olu krāsošana.
Nu vai nav feini? Krāsaini, raibi. Un dizains, kas nekad neatkārtosies.
Man tieši Markusam nākamnedēļ jādod uz dārziņu līdzi viena krāsota ola. Domāju vēl, kā man dabūt vienu vienīgu krāsotu, ķēpa vairāk nekā vajag. Sīplou mizās vai speciālajās olu krāsās parasti izdevīgi, ja uzreiz kādu kaudzīti krāso. Bet šī metode ir tieši feina tādām reizēm, kad vajag uz ātro vienu vienīgo. Fiksi, ātri. Un dizains kā nevienam.
Gaidam Lieldienas! :D
Man ļoooti patīk!!! Palēnām man arī top ieraksts par netradicionālo olu krāsošanu, jā, bet labāk gan visu nedabīgo izmantot neēdamajām olām:)
AtbildētDzēstBūtu Tu ātrāk eksperimentējusi... Noteikt sava Lieldienu koka olu čaumalu ligzdiņas krāsotu pēc šīs metodes, man patīk gan process, gan rezultāt :) Un varbūt mans lielais bērns negribētu ar ziliem nagiem staigāt :)
AtbildētDzēstNu dikti feinas olas sanāk! Domāju, ka pašām olām nav nekādas vainas-gan jau kad ēst var :), laka tač netiek cauri čaumalai?
AtbildētDzēstJa jau būtu tik indīgas, tad jau nagus ar lakot mēs nevarētu. :D indētos visi nost :))) Un nagu laka, starpcitu, ja arī ola iesprāgusi, neiesūcas iekšā olā. jo uz ūdens virsmas viņa jau kā plēve veidojas. un tad ieliekot olu, kā plēve arī apraujas. Nekas lieks nekur nesūcas. Nav lieka mitruma, lakas, kas kaut kur sūktos. Pat daudz labāk nekā tās speciālās olu krāsas, kurās sēdina iekšā. Un tur gan sūcas, ka nomizojot olu, var redzēt pa plīsuma vietām ka olbaltums ir iekrāsojies. Un nedomāju, ka tas būtu kas veselīgāks.
AtbildētDzēst