Tas bija kaut kas. Tas bija vienreizēji, un tas bija neatkārtojami. Paldies Kristīnei, kas ieveda tādā pasaku valstībā, ka nomirt un palikt tai rokdarbnieču PARADĪZĒ.
Stāsti un gadījumi iz dzīves, kas paliks ilgi atmiņā, smiekli līdz asarām, našķu pilnais galds, fanošana par operas akadēmiju (bet patiesībā par Okartes skatuvi, kuru ļāvāt man nepalaist garām), zvārguļi, zvani un papīra sirdis no Līgas kalendāra, Aijas gliemežgarneles mocīšana, fotoēnas divvientulībā iekš to viet, kur pats kungs iet ar kājām, kopistiski "vārītais" vannas piens, bruņojusies ar Kristīnes dāvātu lietussargu Vinitas drosme doties uz pirmo vilcienu.
Paldies ka visas bijāt, un dāvājāt šos mirkļus. Paldies Laurai, kurai nav sava bloga un uzskata, ka mēs esam kaut kas īpašs.
Katra varējām būt tādas kādas esam - skaļas, sajūsminātas, jaukas, jautras, klusas, mierīgas, un tādas tikām pieņemtas ar smaidu un prieku. :))))
Tik dažādi cilvēki, tik dažādi raksturi, bet tomēr tik vienādas un tik vienotas. Vai ne? :)))
tāds varen feins brauciens Tev padevies :)
AtbildētDzēstTavi bērni naski ķērušies pie radošām aktivitātēm - mana Pincese muzicē ar zvārguļinstrumentu :)
Ai, cik jauki jums visām ir gājis blogballē. Un izlasot, Madara, tavu stāstu jāsecina, ka man būtu jaukānas, ka nespēju saorganizēties, lai arī varētu tur būt, ja Tu pat no Venspils spēji paspēt:)
AtbildētDzēstEs ceru, ka Tu draudzenēm pastāstīji, ka viņām ir vesels "fanuklubiņš" :)
AtbildētDzēstInese brauciens bija tiešām emocijām un iespaidiem bagāta, ka neskatoties un negulēto nakti. vakar tomēr nevarēju vēl ilgi iemigt. :) zvārguļi tiks zem eglītes vēl tik likti ;)
AtbildētDzēstGrieze - ar navigāciju logā un karti rokā tiku galā veiksmīgi viena ar savu mašīnu un pilnu bagāžnieku kastēm :D ceru ka nākamo tikšanos nelaidīsi garām :)
Kristīne - obligāti nodošu. :)))