Asinszāle eļļas izvilkumā

 Šo eļļu jau gatavoju otro gadu. Šogad atkal izdomāju, ka jātaisa.

Sagriež sīki asinszāles galotnītes. Jāatrod tādas svaigas, zaļas, nepāraugušas, un neizziedējušas.
Tad saspiež ar stampu, līdz redz, ka sāk krāsoties. To darīju iesākumā uzreiz traukā, kurā gatavinu eļļu. Tad lej virsū eļļu, vāko ciet un liek siltā vietā ievilkties. Pāgājušo gadu liku karstā saulē, bet šoreiz izdomāju turēt vienkārši siltā vietā, bez tiešiem saules stariem.

Otrajā dienā, vēl sauju sasmalcinātu galotnīšu saspaida un liek klāt eļļai.

Trešajā dienā dara tā pat kā otrajā.







Tad pārējās dienās tik burku ik pa laikam saskalina. Un ļauj vilkties līdz galam. Eļļai jāveidojas piesātinātai tumši brūnīgi sarkanai.

Eļļu kāš un pilda pudelītēs. Uzglabā ledusskapī, vai vēsā tumšā vietā.






Sanāca man divas pudelītes šoreiz.

Šāds brūvējums der asinsrites vainām, asiņojošām brūcēm, iekaisumiem. Palīdz pie apdegumu, ievainojumu, trofisku čūlu ārstēšanas. Ārstējot vainīgās vietas ar šo eļļu, ļoti liela iespējamība, ka nepaliek rētas. Jāuzmanās ar lietošanu iekšķīgi, jo eļļa ļoti pazemina asinsspiedienu.