Ventiņu bada kaķis

 Ieraudzīju MuSas blogā Ventiņu bada kaķi, un izdomāju, ka man takš ar tāds jāuzmeistaro. Kā tad man, Ventspilī dzimušai un augušai, nebūs sava bada kaķa :)

Kā jau MuSa savā blogā rakstīja - ventiņpusē šos kaķus bērniem adīja no vilnas dzijas un pildīja ar pupām. Spēlējoties kodes nebojāja dziju, bet žurkas negrauza pupas. Bet kad pienāca tukšākas dienas, vēderiņu atārdīja un bij pupas, ko likt galdā.
Tad nu ņēmu rokā dziju, adāmadatas, un adīju divus gabalus no dzijas.

Vienu lielāku, taisnstūri, vienu mazu četrstūri. Taisnstūrim katru stūri sašuju kopā, tā lai veidotos "ķepiņas".

Četrstūri pārloka tā lai veidojas trijstūris. Sašuju malas, atstājot mazu spraugu. Piebāzu ar paraloniņu sīkiem gabaliem. Izmantoju paralonu galvai tāpēc, lai galva būtu viegla, un kaķītis ar purniņu galdā neurbtos :) Piešuju pogas un uztaisīju ūsas, un tad aizšuju līdz galam ciet. Galvu tad piešuju pie rumpīti klāt.

Un tad vēderiņu piepildīju ar makaroniem. Par cik man pupas vai zirņi nekādu nebija mājās, izlīdzējos ar vieniem makaroniem, kuri mums ģimenei nu galīgi neiet pie dūšas. Tad nu nebija žēl ar tiem pildīt kaķi. Ieliku vēl arī vienu kinderolas apvalciņu ar makaronu iekšā, grabēšanai. Un tad atcerējos - takš asti ar vajag. Ātri to uzadīju. Par cik adīju labisko, kreilisko, tad astīte jau pati smuki sarullējās. Man tik atlika sašūt un piešūt.

Te nu ir mans bada kaķis visā savā krāšņumā. Ja mums pienāks tukšākas dienas, būs nedaudz makaronu ko likt galdā :D
Nu man tāds īpašas šķirnes kaķis sanāca, drīzāk atgādina žurkulēnu. Otru domāju tamborēt. Jo šis adījums man staipās (citu nemāku) :D Un tad varbūt vairāk atgādinās kaķi ;)