Šodien pagatavoju jautru zaķu kompāniju.
Virtuves dvieļu ruļļus aplīmēju ar balto papīru, No kartona sagriezu ausis. Patērēju Maritai guašas krāsas, un izkrāsoju zaķus. Ar līmpistoli pielīmēju ausis un ielīmēju matiņus.
Un ar melnajām akrila stikla krāsām, uzzīmēju sejiņas un apvilku līnijas. Sanāca koši zaķēni, kas rīt bērniem olas nesīs :D
Šoreiz iztiku bez pārējām detaļām, kā ķepiņas, ūsas. Kā arī bij ideja no filca izgriezt bantītes, puķītes un salīmēt klāt. Bet pazīstot savus bērnus - tie tiktu ātri atrauti. Tāpēc visa aplikācija ir uzzīmēta.
Pa vakariem pie TV tapa arī daži tamborējumi - vistiņa, kas līdzinās gailītim drīzāk, un trīs krāsainas olas, kas piebāztas ar paralona gabaliņiem pufīgumam.
Un tad vēl no dažādiem kinderolu apvalkiem uzmeistaroju jautrās olas. Ievēru diegu, uztaisīju filca cepurītes. Sazīmēju sejiņas un gatavs.
Jautrā trijotne gatava.
Un tagad par galveno, kur tad tas viss man ir sakarināts. Ideja radās skatoties uz Daigas darinātajiem kociņiem "Daigas somā". Tur radās jautājums, kā nofiksēt to. Radās man doma par ģipsi. Un tā ideja aizķērās - radās fīča.
Braucu vakar, un te pat pie Ventspils robežas izstrādāja mežu. Es pa to bridu, un meklēju smuku dekoratīvu priežu zaru. Vīrs jau pārsmējās, kad es ar to baobabu uz pleca iebridu dzīvoklī. Te nu ir mans atrastais zars, turpat vai 2 metri augsts :D
Tas mežstrādnieks, kas krāva baļķus, laikam, ilgi nesaprata ko es tur meklē pa izcirtumu. Un laikam pārsmējās, kā es stiberēju zaru vēl mašīnā.
Bet tagad man viņš stāv un dekorē istabas stūri. Dzīvoklī šis stūris bija tāds patukš, bezpersonisks. Tāpēc bija doma kaut ko tur ielikt. Ieliku priedi :)))
Ar vīra palīdzību, tika maisīts ģipsis ar ūdeni. Vispirms ielej ūdeni, un pamazam berot klāt ģipsi, tas intensīvi un ātri jāsamaisa putrā. Kavēties nedrīkst. Koks tika iesprausts un paturēts. Apmēram 3-ajā minūtē jau palaida vaļā, un tas jau turējās pats. Pēc 10 minūtēm jau viss bija sacietējis. Pods gan kādu laiku vēl bija karsts, kā tas reaģēja ar ūdeni, un karsēja mitrumu ārā.
Te nu ir mans koks, kas kalpo kā dekors istabā. Ideja to turēt, cik vien viņš būs nepieciešams un iederēsies. Meita, kad pirmo reizi ieraudzīja, noteica - mums ir eglīte. Tai vēl svaigā atmiņā, ka tai stūrī Ziemassvētku eglīte stāvēja un priecēja visus.
Tad nu visi rotājumi pārsvarā tiek tur arī sakarināti. Šodien pat ieraudzīju, ka Marita pacentusies, un visas savas krelles sakarinājusi. Nu lai jau :)) Tāpēc jau tas tur stāv, lai priecētu :D
Un tad protams tika vēl atrasti pērnā gata rotājumi, un sakarināti. Meitēns vēl aizjoza uz bērnistabu un atnesa taureni, ko pati iekarināja.
Un pēdējais - putnu būrītits. Ieraudzīju veikalā par santīmiem dekoratīvu putnu būrīti, kas pašiem jāuztaisa. To jau pasen biju nopirkusi, ar domu, kaut kad kā dekoru uztaisīt. Bet te viņam ir visīstākā vieta.
Tāda nu mums ir Lieldienu dekorācija - vista ar cāļiem, kas sēd koka ligztā, cālis, pie putnubūra izejas, jautras olas un zaķēni. Un priede, kas visu apvieno.
Madara, nu gan Tu esi tik čakli pastrādājusi! Kā Tev pietiek laika tam visam? :)
AtbildētDzēstĻoti skaisti dekorējumi, sevišķi patika tās jautrās oliņas!
nu olas un zaķi jau daudz laika neaizņēma, tie šorīt kādā stundas laikā tapa gatavi. Koku vakar iestādīju. tamborējumi pa iepriekšējiem vakariem tapa. šodien tik atlika salikt kopā :)
AtbildētDzēstman prieks ka pātīk :) šis drīzāk ir variants - kā uz fikso kaut ko uzmeistarot un izdekorēt :D
es gribētu paprasīt kas ir tās cepurītes kuruas jūs liekat uz kinderolu daļiņas lai sanāktu cilvēciņš?
AtbildētDzēsttās ir visparastākās vistuves lupatiņas, filca, ko iepirku saimniecības preču veikalā :)
Dzēst