Kā es krāsoju olas

 Šogad izdomāju, nekādu ķīmisko krāsu - tik no dabiskām vielām tiks krāsotas olas.
Tad nu pateicoties "Zanes roku darbiem", tiku pie olu krāsošanas receptēm. Kā arī draudzene piespēlēja dažas interesantas adreses - delfi, svētkulaiks, un liveinternet. It sevišķi pēdējā adrese mani savaldzināja ar skaistajiem zīmējumiem uz olām, kas panākts ar vienkāršām uzlīmītēm. Izskraidīju visu Ventspili, bet neatradu nekādu šablonu vai uzlīmīšu, kas derētu olu krāsošanā.

Tad nu atradu, par laimi,  mājās vienu līmplēvi un griezu ārā gādus nu šablonus varēju. Noskaloju olu, sagatavoju dabas materiālus, un zeķubiksi vienu. Šogad pirmo reizi pamēģināju tādu jauninājumu, nevis mocīties marlēs tīt. Godīgi sakot, tā ērtāk, un ātrāk, un parocīgāk.

Sagatavoju olas, ko krāsot. Un sagatavoju piecas dabiskās krāsvielas:
- Karkādes tēja - sarkanai krāsai;
- Mellenes - zilai krāsai;
- Spināti - zaļai krāsai;
- Kumelīšu ziedi - dzeltenai krāsai;
- Sīpolu mizas - brūnai krāsai.

Par cik, gāzes riņķi un katli bij trīs, tad sāku ar trim pirmām krāsām. Saliku katlos izejmateriālus, uzvārīju, tad nedaudz atdzesēju, un liku katrā pa 5 olām vārīties.
Te nu rezultāts :)))))

Karkādes tēja. Vārījās jau smuki, krāsa riktīgi sarkana, ar cerībām gaidīju rezultātu, bet tad .... vīlos. Noturēju vēl ūdenī pamērcēties minūtes 15, bet attinot vaļā - pelnu pelēkas. Plus vēl, ja nedaudz ar slapju pirkstu trāpa virsū, krāsojums gāja nost. No sarkanās krāsas ne smakas. Varbūt vaina bij tajā, ka dažās vietās ir teikts, ka jāpievieno etiķis vai citronskābe. Bet tādas olas neder olu kaujās, jo skābe saēd kaļķi, un tās kļūst ļoti trauslas. Tāpēc ideju par etiķi tika atmesta. Bet nu tik un tā cerēju, nu vismaz uz kaut kādu sarkanu toni.
Tad nākamā - mellene.

Dabūju riktīgi pelnu pelēku, ne smakas no zilā. Tik šis krāsojums nenāca nost par laimi. Smuki jau bija tie pelēkie, bet nu gribejās zilās. Speciāli aplikācijās zvaigznītes salīmēju un rīsus satinu, lai būtu zila zvaigžņota debess. Bet sanāca pelēkas zvaigznes, un vēl rīsi izvārījās riktīgi gari, ka no punktiem izveidojās strīpas.
Un tad nākamais - Spināti.

Nu te vispār apskrējās dūša - kur pazudusi zaļā krāsa? Knapi blāvi dzeltena, plus vēl aplikācijas tik pat kā neredzamas. Jā ūdens bij nedaudz zaļš, pilns katls ar spinātiem, bet viens čušs tik sanāca. :))))
Un tad bija tūre nākošām divām krāsām. Padomāju un konstatēju - nevaig man vairs dzeltenas, un vēl pēc šiem rezultātiem, man ticība pazuda, ka no kumelītēm tiks citrondzeltenā krāsa. Tāpēc pēdējās desmit  ieripoja sīpolu katlā.

Jā, nu te jau pavisam cita aršana. Krāsas košas. Aplikācijas riktīgi bij pielipušas, un izveidojās kontrastaini zīmējumi. Skatījos un priecājos.
Secinājums - nākošgad mēģināšu protams atkal. Tik šoreiz ar citiem dabas izejmateriāliem. Bet zinu, ka mellenēs un sīpolos toč vārīšu.
Un te neliela olu izlases parāde :))))

Galarezultātā, tikām pie raibi pelēkām un brūnām olām, melleņu klimpu zupas un spinātu biezzupas ar grauzdiņiem :D