20/07/2017

Ikdienas tērpa papildinājuma smukumrotas.

  Ieraudzīju neta dzīlēs ideju, un izdomāju, ka vajadzētu kādu interesantu akcentu ikdienas tērpam uztapināt.
 Salasīju pa saviem krājumiem visas, it kā nederīgas, liekas, pat saplīsušas rotas, dažas ar sentimentālu piemiņu. Nebija kur ikdienā lietot, bet žēl izmest. Tad tagad visas šīs lietas atrada savu otro iznācienu tautās.
 Pirmā - meln-pelēk-zilā ar balto toni. Kā teikt - klasika.




  Otrā lilli-zilzaļi-smilškrāsas toņi. No šāda auduma tapa man vasaras garie svārki. Klāt tagad ir atbilstoša kakla rota, kas papildina ikdienas ietērpu.




  It kā ikdienas tērps: tops + svārki, klāt rota, un pavisam cits skats uz dzīvi. :D


 Ikdienu der iekrāsot skaistākos akcentos.

16/07/2017

Starp pļavu, dārzu, dunduriem un sauli.

 Laiks te lutina, saule vienā laidā. Visur sakot lietus un slapjums par daudz. Mums tās par maz. Dārzam noteikti. Tas kalst ārā. Bet pļavās dzīve neapstājās. Viss zied un plaukst starp kukaiņu zumēšanu.










 Lielums augu jau ielasīts. Tas viss tiek pamazam žāvēts un pakots.



 Dārzā gan negrib īpaši augt daļa.


 Bet kaut kas tomēr izaug. Zirņi, pupas, čili, ķiploki. Tie aug labi.


 Beigušies krājumi. Jāatjauno sīrupu plaukts. Te vīgriežu top. Drīz jau arī piparmētras sīrupu varēs taisīt.



 Bet zāļu istabā bija dažas tējas, no pagājušās sezonas aizķērušās. Lai vēl papriecē ar savu aromātu spilvenos.
Piparmētru.


 Pelašķu.



 Spilvenu dekori tika no visa iekrātā. Jau vesels maiss bija iekrāts dažādi tamborēti ziedi, putni, sirdis, tauriņi. Dažādi eksperimenti, paraugi. Kur to visu likt? Uz spilvena. Tā vienkārši visu virsū, bez jebkādas shēmas un domas. Kā pļava, ej un brīnies, kas tik neaug.

08/07/2017

Jūras svētku radošā nodarbība aizvadīta.


 Jau piekto gadu, nemainīgi, radošā nodarbība notika pie galvenās bibliotēkas. Jūras apskaloti koki, oļi un gliemežvāki.













 Lieli un mazi, mammas un tēti, brāļi, māsas un draugi. Visi gatavoja kuģīšus un buriniekus, rotas un bilžu turētājus. Ne visus varēju nofotografēt. Jo radošais gars brīžam bija tik liels, ka blakus nodarbēm nebija laika. Bija prieks skatīties, kā tēti un mammas palīdzot bērniem, paši ieiet radošajā gatavošanas azartā.
 Un mani jau pabrīdināja, šī jau esot tradīcija (piekto reizi šogad), ka nākošo atkal jābūt klāt. Tikšanās vieta nemainīga. ;)