Atjaunoju krēslu

 Šī ir viena no tām lietiņām, ko izvilku no šķūnīša. Izrādījās krēsls ir arī ar savu vēsturi. Tas ir tēva krēsls. Atgriežoties no armijas - tas bija viņa pirmais pirkums, krēsls un vēl galds (kura vairs nav), kaut kādos 50-itajos gados. Un kad uzzināja, ka vēlos atjaunot, tad aktīvi arī palīdzēja, kur vajadzēja viņa palīdzību :)

Pirmais, ko izdarīju, bija visu krēslu noberzu ar smilšpapīru. Notīrīju veco laku. Un tad ar ietonēto laku nolakoju visu krēslu no jauna.

Ar tēvu sameklējām finiera plāksni. Es uzzīmēju cik man lielu vajag ripu, un tēvs izgrieza.
Un tad nolakoju vienu pusi ripai. Otrā pusē pieliku klāt no paralona izgrieztu ripu, un ar audumu nostiepu, ar skavotāju piešuju klāt.

Un krēsls gatavs. Tik ripu ilgi domāju, kā pievieto. Jo oriģinālajā variantā, vienkārša koka plāksne tika pienaglota trijās vietās. Bet šeit traucē audums un paralons. Tāpēc, izdomāju ar karsto līmi vienkārš pieķert tais trīs vietās, lai labāk turas.

Tēvs, kad ieraudzīja, nopriecājās. Un noteica, ka šis audums nu riktīgi piestāv kā nākas.
PS. Biju vēl izdomājusi dekupāžā uz augšējās atzveltnes malas uzlikt rozītes. Neatradās vajadzīgās salvetes. Un otrs, šeit laikam iederas teiciens - kas par daudz, tas par skādi. :)