Kabaci vajag? Jeb sveiki mīļie radiņi Berlīnē.

    Ceļojuma trešā, ceturtā un piektā diena - Berlīne. Izbraucām no skaistās un dzīvās Gdaņskas, caur Ščecinu uz Berlīni. Rullējām 504 km līdz Pankovai. 

   Atbraucām ciemos pie radiņiem. Un neba tukšām rokām braucām. Tas nav īsts latvietis, ja neatvedīs tikko no dārza grieztu kabaci, kasti ar svaigām gailenēm, 15 kg kārtīgu lauku kartupeļu, šprotes, tušonkas un garšīgos mājas kūpinājumus ar rupjmaizi. Krišam ar Evas pat nācās aizņemties no vietējā veikala ratus, lai to visu aizšlepētu līdz mājām. Visi kaimiņi dzirdēja ratu stumšanu pa ielu. 

   Tā ciemojoties, attapāmies, ka jau krēslo. Jāsteidz kemperi parkot uz kempingu. Veikala stāvlaukumā nevar atatāt. Braucot ārā, zīmi paķēru. Viens pagrieziena lukturis zaudēts. Uz labu laimi braucām uz tuvāko kempingu. Bet, izrādās ciet. Uz vietas neviena darbinieka, uzrādītais telefons izslēgts. Jau tumš. Neatrodam tuvumā citu. Esam naksnīgā Berlīnē uz ielas. Zvanam radiem, meklējam risinājumu. Šie atraduši sānielās tukšu stāvvietu, stāv aizņēmuši mums, mēs rullējam pa šaurajām ielām pie šiem atpakaļ un parkojamies uz nakti ceļmalā. Nakts pie šiem dzīvoklī. Bet jau 7 no rīta stāvvieta jāatbrīvo, lai štrāfu nenorautu. Tāpēc abi ar vīru, jau agrā rīta stundā rullējam prom uz to pašu atrasto kempingu - 4 Hochstraße, un gaidām kad atvērs. Izrādās kempingā var dabūt vietu, ja rezervē laicīgi un tikai caur netu. Nelaipnais vācu administratora vecis mūs ātri atšuja, liekot saprast ka varam tīties. Vietu nebūs. Laikam, torīt no gultas, ne ar to kāju bij izkāpis. Ne tikai mēs vienīgie cerējām uz vietu. Izrādās turpat pie kempinga vēl 3 kemperi nakšņoja turpat aiz žoga un cerēja uz vietu. Nācās meklēt citu. Atradu nākamo 10 km attālumā. Tur vaļā. Arī īsti nav vietu, bet mūsu izmisīgās sejas, un lūgums atrast stūrīti, laikam nostrādāja, un atvēlēja tiešām mazu stūrīti pašam kemperītim. Bet mašīna, gan būšot jāatstāj stāvlaukumā. Blakus nebūs iespēja nolikt. Mums viss apmierina. Der. Un kā pateicību šo "Reisemobil Zentrum" kempinga darbinieku apdāvinājām ar Ventspils bukletiem un magnētiņu. Zināju ka no Ventspils informācijas centra savāktā informācija par mūsu pilsētu un apkaimi lieti noderēs ceļā. Sadraudzējāmies un tikām pie visa par saprātīgu cenu. Kā teikt All inclusive.  

   Kad nepieciešamie rīta darbi izdarīti. Viss sakārtots pa vietām. Bērni modušies. Beidzot brokastis, tējas, kafijas. Var sākt izbaudīt divu dienu plānu pa Berlīni. Sākumā izstaigājām vietējo apkārti, kur tad galu galā esm nonākuši.

   Pieradumā pēc LV, un it sevišķi Ventspils koptām ielām, perfekti pļautiem mauriņiem un puķu dobēm, te drusku šoks. Aizaugušas dobes un trotuāru malas. Nodomājām - vēl jau tik Berlīnes nomale. Droši vien centrā jau viss tiek pļauts un pucēts. 

Un tad jau kabatā diennakts ceļošanas biļete, un varam braukāties ar bāņiem. Pirmais un nozīmīgais, protams jāredz Brandenburgas vārti. 

Tālāk jau pārējā centra un Aleksandra laukuma apskate. Te daudz nav ko piebilst. Iespaidīgi, ir ko redzēt un skatīt. Daudzveidīgas nacionalitātes apkārt. Dažādas kultūras un valodas. Visi tusē, atpūšas, bauda apkārtni. Pa vidu bezpajumtnieki. Pie Brandenburgas vārtiem kārtējais pikets. Aleksandra laukumā dzied un sludina brīvību un mīlestību. Visur grafiti. Tads kārtīgs rasols. 

   Un izrādās pļaut zāli, kopt, stādīt nav viņu stilā. Netiek ne lapas grābtas, ne koki apgriezti. Te vispār kokiem ir zelta VIP tiesības piešķirtas. Zinātāji pat izteikušies, koki burtiski tiek numurēti un uzskaitīti, jo sakarā ar lielo pilsētas piesārņotību, katrs koks ir aizsargāts, jo tie ražo nepieciešamo skābekli. Un es esmu sajūsmā. Jo vairāk staigājām, jo vairāk sajūsmā par viņu dzīvajām, zaļajām zonām. It kā kanāla mala, glauns restorāns ar baltiem galdautiem, tūristu epicentrs, bet dobe ar balandu, nātri un kārtīgu ziedošu dadzi. Ja godīgi, man galerijā vairāk bilžu ar zaļajām dobēm, nevis apskates objektiem. 

Centrs izstaigāts, jau vakars tuvojas. Atpūšoties vēl paklīdām pa Pankovas rajonu. Izrādās tur ar noslēpies mazs parks ar mini kazu zoo. Rožu dārzu ar estrādi. Strūklakas. 

Nākošā diena. Nākošie apskates objekti. Izkāpjot no bāņa, cauri kārtīgam turku vietējam tirgum, kur turcietes mēģināja notirgot humpalu un zagtus aipodus, 2 pieturas ar busu - klāt Viktorijas parks. Izradās mūsu radiņi jau 12 gadus Berlīnē, un arī šo parku apskata pirmo reizi. Iesaku. Kur vēl Berlīnes vidienē atklāt tik zaļu parku ar ūdenskritumu. 

   Jārēķinās kā jau Berlīne. Apkārt atkritumi. Pie galvenās statujas galā pudeles, netīrs, apzīmēts un aplipināts. Grafiti ir visur. Pat apskates objektus nesaudzē. Vietām pa kadam bomzim metājas. Jaunieši tusē ar alko vai zālīti. 

Un atkal zaļās dobes. 

Laižam ar bāni uz nākamo objektu - Rogacki. Pirms ceļojuma kā reiz bija Mārtiņa Sirmā raidījuma Kulta ēdieni atkārtojums par Vāciju. Ja gribot nobaudīt delikateses, jābaudot tās tieši šeit. Ja jau pats Mārtiņš iesaka, tad jādodas. Tāds slēgtais tirgus veids ar svaigu un pārstrādātu gaļu un zivju produktiem. Uz vietas to visu vēl iespējams baudīt ar vīna glāzi, kas pieskaņots attiecīgam ēdienam. Kā teikt ēstuve īstiem gurmāniem. 

Un atkal bāņi, pārbraucieni. Eva ieteica, ka jāapskatot Saules pulkstenis, vieta saucas Humboldthain. Sacīts darīts. Pakājē skaists slēgta tipa rožu dārzs. Un tad kāpiens pa kāpnēm tik uz augšu. 270 pakāpieni un nokļuvām jauniešu reiva tusiņa pašā viducī. Vienā placi dīdžejs un jaunieši tusē. Otrā placī grupiņa ar videokameru filmē klipus. Viss notiek apkārt te un tagad. Alkahols, nu jau legāla zālīte, un neviens neiespringst, ka pa vidu kāds tūrists ieklīst. Lejā dodamies ne pa trepēm, bet pa taku kas līku loču ved lejā. Izrādās pats objekts ir kara laikā būvēta ieroču glabātuve. Ļoti iespaidīga būve. Stāvās akmens sienas izmanto treniņiem klinšku kāpēji. 

Kad izstaigāts un izbaudīts, jāatpūšas. Jāizbauda ēdieni. Jāpatusē vēl ar svējiem, jo nez kad vēl satiksim, un tad jau atkal kemperītis un atpūta. 

Lai nu kas, bet transports un pārvietošanās viņiem pārdomāta. 

Viegli saprast kur un ar ko braukt. Vai arī mums blakus vietējais gids visu padarīja vieglu. To mēs  vēl redzēsim, jo dodamies tālāk. Ja vēlaties iepazīt Berlīni, negaidiet glanci un tīrību. Esiet gatavi uz visu. Netīras ielas, bezpajumtnieki, dīvaiņi, kas ar sevīm un apkārtni runā, tautu un valodu sajaukumi, visur apkārt smēķē, neizdevušos mākslinieku atstātās pēdas gluži vai uz katra objekta. 

   Pēdējā nakts šajā kempingā. Naktī vēl dabūjām lietu. Izmazgāto, izkārto veļu vēlreiz izmazgāja. Šorīt pakojamies ar slapjajiem dvieļiem un dodamies tālāk. Turpinājums sekos.