10. un 11.diena Prāga

 Ceļojam jau 10 dienas. Jāsāk jau griezt uz māju pusi. Atvaļinājums ar nav mūžīgs, lai kā gribētos. Atā Vācija, sveika Čehija. No Minhenes ārā un uz Prāgu rullējam. Čehijā iebraucot, nesastapām normālu kontrolpunktu. Nu ja, Eiropas savienība, robežas brīvas. Bet kā lai noskaidro, cik un kas ir jāmaksā par maksas ceļiem? Labi ka DUSā pārdevēja mācēja paskaidrot kā caur aplikāciju to izdarīt. Lieta darīta, rullējam tālāk. 400 km ceļā un esam nākamā kempingā Prague camping Džbán. Līdz šim visdārgākais, kurā esam apmetušies, bet tai pat laikā serviss ataisno visu. Beidzot pat pie veļas mašīnas tikām. 

  Vakarā tikai aizstaigājām līdz vietējo bodi iepirkt drusku vakariņām un brokastīm. Un tad jau atpūta. Jo nākamā diena visa tiek veltīta Prāgas apskatei. Tāpēc spēki un enerģija jāpataupa. 

  10.diena klāt. Devāmies ar mašīnu uz pilsētu. Atradām optimālāko Parking vietu, no kuras uz visām pusēm viegli izstaigāt pilsētu. Mugursomiņas ar ūdeni plecos un aiziet tūrisma burzmā. 

  Sākām ar Kārļa tilta apskati. Iespaidīgs akmens tilts, kas savieno veco Prāgu ar jauno, kur ielu mākslinieki izklaidē, meistari pārdod savus darinājumus. Cilvēki čum un mudž uz visām pusēm. 

  Kad veiksmīgi esam tikuši pāri, mūsu mērķis ir beidzot redzēt dzīvē Prāgas astronomisko pulksteni. Meitai šis pulkstenis bija skolā jāzīmē, izdomājot komiksa veidā atainojot tā vēsturi. Gadu atpakaļ lasījām un pētījām visu par pulksteni, kā arī cik nu bija pieejamas bildes internetā, pēc tām arī zīmēja. Nu viņu beidzot redzējām dzīvē. Laime pilnīga. 

  Un ja reiz pulkstenis beidzot ieraudzīts dzīvē, izmantojām iespēju arī pulksteņa tornī uzbraukt. Ir tā vērts apskatīt vecpilsētu no torņa augstuma. 

  Pilna vecpilsētas daļa ar veikaliņiem, restorāniem, izklaides vietām. Grūti paiet visam garām. Redzējām Šveika krodziņu, metāla mākslas un alus muzejus. Saldumu un konču kalnus. Tūristi no visām pasaules malām. Un pa vidu vēl gājiens ar bungām un taurēm dažādu tautu tautastērpos. Tā arī nesapratām, kam par godu. Bet jautrību un dzīvīgumu iedeva pamatīgu.

  Kad vecā pilsētas daļa ar iespaidīgo arhitektūru un izklaidēm iztaigāta, caur tūristu pūļiem esam tikuši veiksmīgi atpakaļ, vēlējos redzēt Džonam Lenonam veltīto sienu. Siena, kas simbolizē mieru un mīlestību. Noslēpies mazā skvēriņa stūrī, bet ar lielu politisku vēstījumu.

  Tālāk jau uz Prāgas hradu. Jau iebraucot Prāgā to nevar nepamanīt, pa gabalu var redzēt iespaidīgo celtni. Plašs pils kompleks, kuras centrā ir iespaidīga katedrāle. Elpa pat aizraujas no tā varenumu, un mākslu smalkajās detaļās.

  Soļu skaitītājs atkal parādīja ciparu, pēc kura saproti, kāpēc atkal kājas nogurušas. Bet izstaigāt un to visu apskratīt bija to vērts. Veltījām Prāgai tikai vienu pilnu dienu. Bet te būtu vērts palikt arī ilgāk. Pēc Berlīnes un Minhenes apskates, var teikt, šī ir tīrāka, sakoptāka, kulturālāka. Ar savu šarmu, kur vērts atgriezties atkal. 

  Turpinājums sekos.