2024.gada darbi

    Šeku reku un jau 2025.gads klāt. Tīrot telefona galeriju un atbrīvojot vietu jaunā gada projektiem, pārskatot iepriekšējā gadā darīto, konstatēju, ka ir palikuši aiz kadra neatrādīti darbi. Salieku sadarītos darbus šeit atskaitei.

Apgleznotas glāzes. Četros krāsu toņos. 

Sapņu ķērājs. Ja draudzene izsaka skaļi savus sapņus, tad tas tiek realizēts uz jubileju. 

Kāzās bija jānovada mičošana. Izrādās aubes un priekšauti tā vienkārši vairs nepārdodas. Laicīgi jāpasūt pie meistariem. Arī lins vairs tik vienkārši nav dabonams. Vismaz Ventspilī ar to ir grūtības. Nebija vairs daudz laika meklējumiem. Neba man rokas būtu pieauguša pie ... Visam ir risinājums. Sameklēju info, kādiem jābūt, un sameistaroju pati. Improvizācija par tēmu. Pirmais no labās, Latvijas priekšauts tika nopirkts kā paraugs. Pārējie tika sašūti pāris stundās. Vēl pāris stundas pie aubītes un voilā..... gatavs. 

Viens, sen senos laikos, labi ne tik sen, bet gadus 10 atpakaļ gan, bija iesākta leļļu mājas izveide meitai. Meita jau izauguse, māju vairs nevajag. Bet projekts palicis. Un radās iespēja dāvināt rada bērniem. Tagad jau kopā ar meitas nedēļu radoši padarbojāmies ap māju un gatavs. 

Pāršķiroju un sakārtoju savu dzijas lādi. Daudz dzijas. Lai mazinātu daudzumu, beidzot realizēju dažus plānotos projektus. Kā reiz, rudens jau bija klāt, sākās cimdiņu un šalles iznācienu laiks. Tapa beidzot vēl viena Triangle scarf. Pirmā tapa nu jau gadus 5 atpakaļ (šeit). Starp citu joprojām kalpo. Tagad gribējās citu krāsu.    

Tā pie Doramas kanāla Dienvidkorejas seriāliem tapa šalle. 

Pēc šalles tapšanas arī par siltām rociņām jāpadomā. Beigās tapa gan man, gan meitai, gan draudzenei.

Tad vēl tapa viena žakete. Izšūta ar aplikācijām, mežģīnēm un pērlēm. Daudz, daudz vakari ar adatu un diegu. Sadurti pirksti. Bet rezultāts bija tā vērts.

Rudenī pārstādot narcises, palika daudz sīpoliņu lieku. Un sakarā ar to, ka rudens bija silts, mitrs un garš, daudzi narcišu sīpoli bija sākuši dzīt asnus. Iedvesmojoties no Pinterest idejām, realizēju mazu eksperimentu. Burka, akmeņi, ūdens un narcišu sīpoli. Bilde pa kreisi - 16.novembris. Bilde pa labi- 4.janvāris. Varbūt tomēr sagaidīšu narcišu ziediņus. 

Tā gaidot narcišu eksperimentu, gadu mija man ir visu rokdarbiem domāto krājumu šķirošana un revīzija.

Baudot sezonā ielasītās tējas, kuras sapakoju mazos mini tējas maisiņos, ar kaltētiem citronu gabaliņiem, tiek pāršķiroti mani rokdarbu krājumi. Jau tiek kalti plāni jaunām idejām, kas jārealizē. 

Kastaņu laiks

 Katrai sezonai piederas savi darbi. Kad kastaņi birst no kokiem, ir laiks rudens darbiem. Šoreiz ne par dārzu, bet par darbiem virtuvē. Šogad gribu ieprovēt dažas receptes no kastaņiem gatavotos. Un lai tos varētu realizēt, jāsagatavo izejvielas.

   Kastaņi tiek mizoti, malti, kaltēti. Mizas ir iebērtas pudelītē un aplietas ar degvīnu. Bet kodols tiek malts, cik vien smalki iespējams, un masa kaltēta ap 90 grādiem cepeškrāsnī. Darbojoties ar kastaņiem pieķēru sevi pie viens domas - nu kāpēc mums tik skaists, veselīgs un apaļš rieksts nav ēdams? Kāpēc citu laiku zonās augļu kodoli ir gardi, pārtikā lietojami, bet mums rūgts un iekšķīgi nav ieteicams. Eh kāda dabas bagātība mūs nedaudz apdala. Un ja zinātu, kad malu kastani un kaltēju masu, kas par riekstainu aromātu bija visā mājā. Bauda smaržas kārpiņām. 

   Un kurš var ieteikt kā vieglāk atdalīt mizu no kodola? Jau pirksts tulznās, kamēr samizoju kastaņus. Tiku tikai pie pusotra spainīša labuma. Vēl nedaudz vajadzētu riekstu masas sagatavot. 

   Bet ne tikai ar kastani cīnos. Pacīnījos arī ar zīlēm. Labi ka tās var lietot iekšķīgi. Vairāk kā kilograms zīļu. Samizoti, sasmalcināti, izkaltēti, sagrauzdēti un samalti. Un tikai apmēram 200 grami zīļu kafijas. Bet pietiekoši, lai šad tad panašķētos ar gardu dzērienu. 

   Toties fizāļi jeb tomatillo šogad raženi padevušies. Starp citu, es pat nezināju ka biju iestādījusi dārzā. Jo pāris gadu audzēju, gatavoju tomatillo ievārījumus un salsa verde, bet kaut kā neapēdās. Tāpēc nodomāju, šogad neaudzēšu. Bet kā viņš pagadījās dārzā, pat nezinu. Bet ja reiz ir, un tā kārtīgi daudz, jāprovē kas cits. Kaltētājā iekšā un sanāca man fizāļu čipsi. Tie labi iet. I tāpat uzkost, i gatavojot pie ēdieniem var pielikt. 

   Kā arī šogad pēc ilgākiem gadiem, man ir ražens kāpostu gads. Klasiskais kāposts, savojas kāposts, briseles un kalē kāposts- ir ko izvēlēties. Kalē ēdam čipsos. Bet tik daudz ikdienā nepatērējam, un nākas izdomāt kur vēl. Tāpēc tiek gatavots kalē pulveris. Ir dažas idejas, kur lietot. Bet par tām citā ierakstā. 

   Ja apkopoju tādu nelielu kopsavilkumu, tad līdz šim jau:

✅ izkaltēti āboli, fizāļi, kastaņi, kalē un zīles 

✅pagatavoti pīlādžu, aroniju, cidoniju un bārbeles sukādes

✅savārīti bārbeļu  un cidoniju sīrupi 

✅ tapa kastaņu uzlējums degvīnā. 

   Un tas tikai tāds neliels ieskrējiens. Kaltētājā jau pabija tomāti, čili un kabači. Piesmirdinot māju pēc vecām zeķēm un puvuša siera - pagatavoju irbenes džemu un sīrupu. Vēl rindā gaida āboli  un tomāti. Un vēl dažādas receptes, ko vēlos sagatavot ziemai ne tikai našķim un veselīgām uzkodām, bet arī zāļu skapītim. Baudām rudens veltes. 

Koku krāsainie kamzolīši

 Pavasarī piedalījos Gāliņciema bibliotēkas pasākumā Kamollaiks, kas iedvesmoja pabeigt savu puķu segu. No mana gadsimta projekta palika pāri dzijas kamoliņi, lielāki, mazāki, dažādās krāsās. Un arī tiem atradās pielietojums. Bibliotēka aicināja tamborēt un adīt kvadrātiņus 20x20 cm lielumā. Palikušie pāri ziediņi no puķu segas tika ietamborēti kvadrātos. 

Izlietojot ziediņus dziju kvadrātā, sanāca tieši 20 kvadrāti. Kuri pat kādu laiku bija bibliotēkā apskatāmi izstādē, kopā ar citiem adītiem un tamborētiem darbiņiem. 

Un tad pienāca kvadrātiņu svarīgais iznāciens, 4.augustā uz bibliotēkas gada jubileju, apģērbjot apkārtējos kokus krāšņos kamzolīšos. Izstāde notika no 4.augusta līdz 11.augustam. Diemžēl nevarēju būt klāt un palīdzēt šūt kopā un apģērbt, kā arī redzēt klātienē šo visu skaistumu. Jo, tie kas sekoja blogā līdzi ierakstiem, redzēja, ka es tajā posmā ceļoju pa Eiropu. Bet man ir forši rūķi, kas to visu piefiksēja un atrādīja. Skatiet paši cik skaisti, koši un krāsaini sanāca projekts. 

Kaut kur visos šajos mētelīšos gozējas arī manis darinātie ziedu kvadrātiņi. Cik zinu, kamzolīši kokiem tiks uzģērbti arī uz citiem svarīgiem pasākumiem bibliotēkai. Tad tik atliek noķert nākamo reizi, kad skaistumā gozēsies koki.