Ja pagājušos gadus sūdzējos, ka draudzenes dārzā smiltsērkšķi ir, bet tik augstu koku galotnēs, ka neaizsniegt. Tad šogad ogas mani aplaimoja, un no smaguma tik zemu nolieca zarus, ka tiku pie kārotā.
Tik pilni ķekari. Divas dienas sēdēju pie diviem Rimčika maisiņiem un lupināju. Mēģināju arī caur saldētavu atdalīt ogas. Nesanāca vieglāk. Tāpat nācās sēdēt un lupināt.
Bet tomēr tiku pie prāvas kaudzītes gardo ogu. Izspiedu sulu. Te nāca talkā vecā labā sulu spiede mammas mājās. Kas var būt labāks par šo. Līdz pēdējai lāsītei izžmiedz. :)
Un tik bija guvums. Trīs pudeles ar tīru sulu. Ja neteiktu, ka eļļaina, koncentrēta biezsula.
Tas viss tika sapildīts ledus masiņos, un saldētavā iekšā. Uz ziemu.
Kad vajadzēs kārtīgu vitamīnu dopingu, tad būs kur to paņemt. Nevis skriet uz aptieku pēc C vitamīna pudelītēm.
Prozit! :D
