06/10/2024

Kastaņu laiks

 Katrai sezonai piederas savi darbi. Kad kastaņi birst no kokiem, ir laiks rudens darbiem. Šoreiz ne par dārzu, bet par darbiem virtuvē. Šogad gribu ieprovēt dažas receptes no kastaņiem gatavotos. Un lai tos varētu realizēt, jāsagatavo izejvielas.


   Kastaņi tiek mizoti, malti, kaltēti. Mizas ir iebērtas pudelītē un aplietas ar degvīnu. Bet kodols tiek malts, cik vien smalki iespējams, un masa kaltēta ap 90 grādiem cepeškrāsnī. Darbojoties ar kastaņiem pieķēru sevi pie viens domas - nu kāpēc mums tik skaists, veselīgs un apaļš rieksts nav ēdams? Kāpēc citu laiku zonās augļu kodoli ir gardi, pārtikā lietojami, bet mums rūgts un iekšķīgi nav ieteicams. Eh kāda dabas bagātība mūs nedaudz apdala. Un ja zinātu, kad malu kastani un kaltēju masu, kas par riekstainu aromātu bija visā mājā. Bauda smaržas kārpiņām. 




   Un kurš var ieteikt kā vieglāk atdalīt mizu no kodola? Jau pirksts tulznās, kamēr samizoju kastaņus. Tiku tikai pie pusotra spainīša labuma. Vēl nedaudz vajadzētu riekstu masas sagatavot. 


   Bet ne tikai ar kastani cīnos. Pacīnījos arī ar zīlēm. Labi ka tās var lietot iekšķīgi. Vairāk kā kilograms zīļu. Samizoti, sasmalcināti, izkaltēti, sagrauzdēti un samalti. Un tikai apmēram 200 grami zīļu kafijas. Bet pietiekoši, lai šad tad panašķētos ar gardu dzērienu. 


   Toties fizāļi jeb tomatillo šogad raženi padevušies. Starp citu, es pat nezināju ka biju iestādījusi dārzā. Jo pāris gadu audzēju, gatavoju tomatillo ievārījumus un salsa verde, bet kaut kā neapēdās. Tāpēc nodomāju, šogad neaudzēšu. Bet kā viņš pagadījās dārzā, pat nezinu. Bet ja reiz ir, un tā kārtīgi daudz, jāprovē kas cits. Kaltētājā iekšā un sanāca man fizāļu čipsi. Tie labi iet. I tāpat uzkost, i gatavojot pie ēdieniem var pielikt. 


   Kā arī šogad pēc ilgākiem gadiem, man ir ražens kāpostu gads. Klasiskais kāposts, savojas kāposts, briseles un kalē kāposts- ir ko izvēlēties. Kalē ēdam čipsos. Bet tik daudz ikdienā nepatērējam, un nākas izdomāt kur vēl. Tāpēc tiek gatavots kalē pulveris. Ir dažas idejas, kur lietot. Bet par tām citā ierakstā. 


   Ja apkopoju tādu nelielu kopsavilkumu, tad līdz šim jau:
✅ izkaltēti āboli, fizāļi, kastaņi, kalē un zīles 
✅pagatavoti pīlādžu, aroniju, cidoniju un bārbeles sukādes
✅savārīti bārbeļu  un cidoniju sīrupi 
✅ tapa kastaņu uzlējums degvīnā. 

   Un tas tikai tāds neliels ieskrējiens. Kaltētājā jau pabija tomāti, čili un kabači. Piesmirdinot māju pēc vecām zeķēm un puvuša siera - pagatavoju irbenes džemu un sīrupu. Vēl rindā gaida āboli  un tomāti. Un vēl dažādas receptes, ko vēlos sagatavot ziemai ne tikai našķim un veselīgām uzkodām, bet arī zāļu skapītim. Baudām rudens veltes. 

12/09/2024

Koku krāsainie kamzolīši

 Pavasarī piedalījos Gāliņciema bibliotēkas pasākumā Kamollaiks, kas iedvesmoja pabeigt savu puķu segu. No mana gadsimta projekta palika pāri dzijas kamoliņi, lielāki, mazāki, dažādās krāsās. Un arī tiem atradās pielietojums. Bibliotēka aicināja tamborēt un adīt kvadrātiņus 20x20 cm lielumā. Palikušie pāri ziediņi no puķu segas tika ietamborēti kvadrātos. 


Izlietojot ziediņus dziju kvadrātā, sanāca tieši 20 kvadrāti. Kuri pat kādu laiku bija bibliotēkā apskatāmi izstādē, kopā ar citiem adītiem un tamborētiem darbiņiem. 



Un tad pienāca kvadrātiņu svarīgais iznāciens, 4.augustā uz bibliotēkas gada jubileju, apģērbjot apkārtējos kokus krāšņos kamzolīšos. Izstāde notika no 4.augusta līdz 11.augustam. Diemžēl nevarēju būt klāt un palīdzēt šūt kopā un apģērbt, kā arī redzēt klātienē šo visu skaistumu. Jo, tie kas sekoja blogā līdzi ierakstiem, redzēja, ka es tajā posmā ceļoju pa Eiropu. Bet man ir forši rūķi, kas to visu piefiksēja un atrādīja. Skatiet paši cik skaisti, koši un krāsaini sanāca projekts. 






Kaut kur visos šajos mētelīšos gozējas arī manis darinātie ziedu kvadrātiņi. Cik zinu, kamzolīši kokiem tiks uzģērbti arī uz citiem svarīgiem pasākumiem bibliotēkai. Tad tik atliek noķert nākamo reizi, kad skaistumā gozēsies koki. 

14/08/2024

Ceļojuma 14. un 15.diena. Noslēgums.

   Kā skan dramatiskāk - ceļojām 15 dienas vai pus mēnesi? Tik ilga bija mūsu ceļojuma tūre caur pus Eiropu. No Varšavas mums bija plāns braukt vēl pēdējo ceļojuma dienu pavadīt Viļņā. Bet sapratām, ka to ko vēlamies redzēt, nevar izdarīt vienā vakarā. Tāpēc īsinot ceļu, devāmies uz Kauņu, jo ilgas pēc mājām jau darīja savu. Apmetāmies kempingā Kaunas Lake camping. Pēdējo ceļojuma vakaru pavadot laiskojoties upes malā, atpūšoties un nosvinot manu dzimšanas dienu. Starp citu, esam Kauņā pavadījuši atvaļinājumu pagājušo gadu un izstaigājuši to krustu šķērsu, bet šī pludmale, mums toreiz palika neiepazīta. Tā arī neatradām laiku atbraukt. Un re kā iegrozījās, ka kempings, kurā apmetāmies, ir tieši pie pašas Kauņas pludmales. Mums patīk Kauņa.




  Doma bija arī izpeldēties beidzot, jo līdzpaņemtais peldkostīms tā arī netika izmatots visu ceļojuma laiku. Bet kempingā jau varēja sajust mūsu ziemeļnieku klimata elpu. Tovakar bija spēcīgs rietenis un temperatūra knapi +21. Tādam rūdītam ventspilniekam, dzīvojošam pie jūras, tas būtu nieks. Bet pēc Eiropas karstās tūres, kur katru dienu vidēji bija līdz +30 grādiem, te prasījās jau uzvilkt džemperīti. 




  Tāpēc uzklājām nelielu svētku galdu par godu manai dzimšanas dienai, ieritinājāmies siltās jakās un pledos, gaidījām zvaigžņoto lietu. Tonakt kā reiz tika paziņots, ka būšot meteorītu lietus. Laikam mūsu ceļojuma noslēgumam un manai dzimenītei par godu. 

  Un jā, redzējām krītošas zvaigznes. Kaut tikai pārīti, bet viena bija tik koša un gara, kā īsta dāvana. Gaidot meteorītu lietu, vēl lietojām aplikāciju Star Walk, un papētījām spožākās zvaigznes. 




  Mums blakus arī ar karavānu uz nakti apmetās lavieši Daina un Māris no Ādažiem, kas tikai sāka savu ceļojumu pa Eiropu. Izrādās, viņiem daļa ceļojumā ir iekļauti arī mūsu daži apskatītie mērķi. Atdevām kartes un brošūras, kas mums bija, padalījāmies ar informāciju. Tā rodas jaunas kempingdraudzības.
  Nākošā dienā tikai iebraukšana Kauņas lielākajā lielveikalā, kur sākām iegādāt lietas saviem tīņiem skolai. Septembris un skolas sākums vairs nav aiz kalniem. Un devāmies mājup.
Esi sveicinātas mājas!

 ✏ Neliela atskaite par ceļojumu:
✅ Apmeklētas četras valstis un deviņas pilsētas, tai skaitā trīs galvaspilsētas. 
✅ Nobraucām ar mašīnu 4480 km;
✅ Karavāna tika vilkta 4118 km;
✅ Iztērēti 444 litri degvielas.
Cenas? ļoti dažādas. Ko iesakām, pie bāni nekad nepildīties, dārgi. Meklēt pilsētās mazos DUS, kur būs demokrātiskas cenas. Plus mīnus cenu amplitūda kā mums. Pārbraucienos vienmēr būt ar pilnu bāku. Nekad nenolaist zemāk par vienu ceturto daļu bākas. 
✅ Kempingu cenas (mašīna, karavāna un 4 cilvēki): lētākā mums bija pa 30 eiro Gdaņskā, dārgākā bija 80 eiro Varšavā par nakti. Bet tā vidēji no 35 līdz 55 eiro rādiusā ir summas.
❎ Plusi, braucot ar karavānu: pašiem sava mājvieta, viss līdzi, kas nepieciešams. Var pagatavot ēst, nedomājot, kur un kad ēdīs. Tā pat arī nakti var pārlaist ārpus kempinga, ja neatrodas nakšņošanas vieta. Guli tikai savos palagos. Karavānu var nokabināt nost, atstāt kempingā, bet ar mašīnu izbraukt pa apkārtni. Nav jāmeklē transports. Pašiem savs WC. Pāris reizes izglāba, kad mašīnā paziņo - vajag tualeti, bet esam uz bāni un tuvākais DUS pēc 50 km. Ceļa kabatā stājāmies nost, un uz karavānu. Ekstrēmi teikšu, kad braucošās mašīnas ar vēja turbulenci krata vagoniņu, bet ir ok, kad ļoti vajag. 
❌ Mīnusi: viens norauts lukturis karavānas stūrim Berlīnes veikala stāvlaukumā, kad neveiksmīgi apgriezos. Šauri ceļi, līkumi, kāpumi un kritumi, ar vagoniņu tā pagrūtāk. Ir drusku nervu kutināšana. Kalnainā apvidū jāizvērtē, vai mašīna spēs uzvilkt stāvos ceļos. Un jāplāno, kur iebraukt, ar domu kā pēc tam no turienes izbraukt. Jo manevrēšanas iespējām jābūt ar lielu amplitūdu. Un atkal nelaimīgā Berlīne - navigācija pa ātri rādīja nogriezties pa labi. Iebraucām šaurā tupikā. Atpakaļ vairs nevarējām padot. Nācās vagonu kabināt nost, mašīnu apgriezt un tad vagonu atkal kabināt klāt. 40 minūtes nosvīduši, mēģinājām tikt ārā no sānielas. Pat viens vācu kungs pienāca klāt, un palīdzēja mums apgriezties. 
☑ Tāpēc pirms izbraukšanas ceļojumā vīrs par visu bija padomājis - auto jaunas riepas uzlika, rezerves riepas abiem. Jauns akumulators karavānai. Ritošās daļas pārbaude. Dankrats, būsters, krabji, dažādi lādētāji. Vesela kaste ar dažādiem instrumentiem. Rezerves pagarinātāji un dažādi pārveidotāji. Jo katrā kempingā ir dažādas elektro pieslēgumu rozetes.

  Bet esam laimīgi atgriezušies mājās, emocijas un iespaidi ir gūti. Tagad pēc atvaļinājumu vajag vēl vienu atvaļinājumu atpūtai.
No katras vietas, kur bijām ir atvesti magnētiņi piemiņai, kas jau iekārtojušies uz ledusskapi. Nav daudz, tikai saldētavas durtiņas platformu aizņēma. 


  Bet ledusskapis pamazām apaug ar atmiņām no ceļojumiem. 


  Latvijai ir sava karte ar magnētiem pie sienas. Ko senāk uztaisīju, lai mazāk aizņem vietas uz ledusskapi. Tā arī pamazām pildās.


    Bet kad esam izkrāmējušies. Visas mantas sakārtojuši, veša mazgājas. Atpūtušies. Vagoniņš nogādāts drošā vietā, kur gaidīs jaunus izbraucienus. Beidzot laiks aizbraukt uz dārzu. Eh, atlikušas vēl dažas atvaļinājuma dienas, un pat nav jāmin kur tās pavadīšu. 🌿🪴🌻




Siltumnīca. Sagaidīja mūs trīs gatavi tomāti. Bet nu džungļi. Jau jūtos iesvīdusi par domu, kas darāms priekšā gaida. 

 Atvaļinājums pavadīts Eiropas lielpilsētās, vecpilsētu burzmās un ielu kņadās. Ir skatītas dažādas tautas, dzirdētas dažādas valodas, izbaudītas raibas kultūras, ka tas laikam man pietiks ilgam laikam. Gribu savu dārza klusumu, putnu čivināšanu, kukaiņu zumēšanu, cīņu ar skudrām dobē, un pāraugušo dārzu. Un šīs sajūtas iekonservēt burkās un redzēt kā rindojas pagrabā. 

12/08/2024

Vēl viena galvaspilsēta - Varšava. Ceļā jau 13 dienas.

 Nu jau pamazam tuvojamies mājām. No Vroclavas atbraucām līdz Varšavai. Atradām foršu kempingu Cemping motel WOK, par foršu samaksu. Tagad šis ir visdārgākais kempings visā ceļojumā līdz šim kur esam apmetušies. 80 eiro mums visiem par vienu nakti. Kā attaisnojumu varētu minēt, ka atrodas 10 km no Varšavas centra un šeit dušas un labierīcības ir vislabākās, kādas bijušas līdz šim. 10 no 10 var dziedāt kā Musiqq. Šoreiz atbraucām bez starpgadījumiem. Viens vienīgs bānis. Un 350 km likās kā viens pūtiens. Bijām ātri galapunktā. Knapi pāri diviem. Lai pataupītu izdevumus, uztaisījām pusdienas kemperītī, un paēdām uz vietas. Šoreiz nekāda ēšana ārpus mājām. Un pilniem vēderiem devāmies iekarot kārtējo pilsētu. Nu labi, nekarosim. Bet apskatīt gan. Ir jau būts Polijas galvaspilsētā, bet tas bija labu laiku pirms pandēmijas. Un arī tas bija vēlu vakarā, un agri jau no rīta aizbraucām. Tagad varam atvēlēt vairāk laika apskatei. 



  Nedaudz debeskrāpju un pilsētas burzmu. Vai tikai mums tā liekas, bet kad bijām pirms gadiem 6 te, tad tik daud debesskrāpju nebija. Ja bija tad neredzējām. 



  Tad caur parku uz vecpilsētu prom. Domājām, ka svētdienas vakars, nekā jau diža nebūs. Bet te mēs maldījāmies. Atkal pilsēta kas dzīvāka par dzīvu. Visur pilns ļaužu. Tūristi plūst straumēm. Pa vidu vēl remontē ielas, iežogojumi minimalizē pārvietošanās iespējas. 



  Bet tas netraucē baudīt pilsētas kņadu. Smeļos iedvesmu no ielas mākslas un tirdziņos nopērkamām lietām. 




  Baudām muzikantu spēlēšanu un dziedāšanu. Un ne tikai lieli, bet arī bērni muzicē. Deju grupa skaisti nodejoja. Un lāči. Kā man viņi patīk. Amizanti viņi. Mīmi arī gandrīz uz katru stūri.




  Un tā aizklīdām līdz pat Multimediju strūklaku parkam. Arī šeit būts un redzēts krāšņais šovs. Šoreiz negaidām tumsas iestāšanos, lai vēlreiz redzētu. Bet lēnam, baudot tūristu kņadu, arhitektūru un pilsētas vēsturi,  muzikantu spēles un mākslinieku darbus, virzījāmies uz mašīnas pusi, lai dotos uz kempīti atpūtā. 


 
  Un vispār ceļojam četri. Bet bildēs pārsvarā tikai es ar vīru. Tad vismaz viena ir, kur mēs visi četri. 😅
Vēl turpinājums sekos.