21 janvāris 2016

Janvāris. Tāds pats mēnesis kā visi citi.

 Janvāris, man ne ar ko neatšķiras no pārējiem mēnešiem. Man nav īpaši jaunā gada apņemšanās plāni. Tos parasti veicu rudenī. Kad sākas bērniem skolas laiks, sākas mans hobiju darbošanās laiks, un attiecīgi vēlamo plānu sastādīšana. Un noslēgsies pavasarī, kad atvērsies vasaras dārza sezona, un ārstniecības augu vākšana. Jo visam uzreiz vienkārši fiziski laika nepietiek.
 Tāpēc pagatavoto grāmatu atskaite tikai pavasarī. Tikmēr turpinu tālāk "ražot" papīru, siet grāmatas, graizīt džinsus. 



  Vienīgais, ko apņēmos, izdarīt visas apsolītās astītes. Bet tas tikai loģisks rezultāts. Jo svētki garam, nosvinēti, apdāvināti. Un tagad vairāk laika, lai darītu tālāk darbiņus.
 Tapa grāmata Maritai. Meitēns sen dīca, ka gribot savu. Tapa šoreiz ar baltām lapām iekšā, ne pārstrādāto papīru, ar viņas diktētu vāka dizainu. Mazajai rakstniecei vajag vairāk vietas saviem radošiem darbiem. Jo grāmatā tapis jau pirmais viņas pašas izdomātais stāsts par mūsu runci Bonci un piedzīvojumu zemi.


  Tāpat arī Markusam sen bij plānā pagatavot auto servisu. Nu beidzot tapa.




  Neliels kompakts no finieri saskrūvēts statīvs, nokrāsots. Un aplīmēts ar visādiem auto un citiem sīkumiem. Viss, kas bij krājies gadiem, vienā kastē no dažādu rotaļlietu saplīšanas. Te nu izpaudos, un visi sīkumi tika lietderīgi izmantoti. Čalim tagad ir auto serviss / veikals, mazgātava, ēstuve un ofiss otrā stāvā vienuviet. 


  Bet pārējā laikā slīgstam sniega kupenās. Šāda ziema pie mums sen nav bijusi. Atceros, kad pēdējo reizi raku mašīnu no stāvlaukuma ārā, tīrīju pa 3 līdz 4 reizēm dienā, un ar otro ātrumu izbraucu visu pilsētu, bija 6 gadus atpakaļ. Mani tas īpaši nesajūsmina. Neesmu lielā sala un sniega piekritēja. Tāpēc man patīk dzīvot Ventspilī, pie jūras, kur parasti tas ir reti un mazās devās. Bet šogad laikam pirmo reizi, kad ziema ir tikai mums tāaaaaadās devās. Bet visā pārējā LV pieticīgāk. Un nekūst, un neplok, tikai nāk klāt vēl un vēl.







  Bet neskatoties uz to, ar bērniem baudām ziemu, ejam uz slidotavām, uz kalniņiem. Turpinām skolas, dārziņu gaitas, ejam sporta pulciņos. Brienam sniega kupenas, un laužam lāstekas.


Bet kam nav iespēja ziemu pabaudīt, varu iedot drusciņ mūsu ikdienu. :D

video

Gaidu pavasari. Vai vismaz atkusni, kaut nelielu, mazu mazītiņu atkusnīti. :D

2 komentāri:

  1. Sniegu redzēju! Tagad gribu MAR-GRIE-TI-ŅAS!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es ar iestājos Margrietiņu gaidītāju pulciņā. :D

      Dzēst